Atdzimusī Lūznavas muiža un tās nogremdētā Madonna

Lūznavas muiža savulaik bija slavenākā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Nu tā ir atguvusi seno izskatu un arī funkcijas. Šajā raidījumā stāsts par talantīgo inženieri Staņislavu Kerbedzu, par daudzžuburu liepu, kas glabā sevī mīlas stāstus. Uzzināsiet arī, kāda šai vietai bija un vēl joprojām ir saistība ar  izcilo lietuviešu gleznotāju un komponistu Mikolaju Konstantīnu Čurļoni, pastaigāsim pa muižas parku, kuru rotā Madonnas statuja, kas reiz bija nogremdēta vienā no parka dīķiem. Ar Lūznavas muižu iepazīstina tās pārvaldniece Iveta Balčūne.

Kā pasaku namiņš Rēzeknes novadā Lūznavas pagastā ir atdzimusi šīs puses krāšņākā celtne - Lūznavas muiža. Ēku dēvē par ļoti neparastu romantiskā jūgendstila paraugu, un lūkojoties uz nama fasādi, tajā nevar atrast simetriskus elementus - teju katram logam ir sava forma, te vienā pusē tornis, uz kura vējrādī redzams muižas celtniecības  beigu  gads - 1911. Otrā pusē namam – kapela, bet iekšpusē jūgendstila atjaunotās pērles harmoniski sadzīvo ar šodienas interjera elementiem.

Muižu projektēja un tajā uzturējās poļu izcelsmes dzelzceļa būvju inženiera Staņislava Kerbedza ģimene un vasarās muižā pulcējās Kerbedzu draugi un paziņas no mūzikas un mākslas aprindām - te dzīvoja un strādāja mākslinieki, mūziķi, literāti un tēlnieki.

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne ved uz muižas kapelu, kura, kā izrādās, bija cietusi visvairāk. Vēl pirms nepilniem 20 gadiem te atradās Lūznavas pamatskolas sporta zāle, pēc tam  tā  ilgu laiku stāvējusi bez logiem un durvīm un bijusi pilnīgi izdemolēta. Tikai lūkojoties senās fotogrāfijās  un arhīva materiālos kapelai klāt ķērās restauratori. Nu nelielā, askētiski krāšņā būve atkal pulcē kopā ticīgos un tūristus.

Iznākot ārā no kapelas, skatam paveras neparasta liepa – savulaik tā bijusi ar divdesmit vienu žuburu, kā nostāsti vēstī, tieši tik veca bijusi vietējā Lūznavas meitene, kuras sirds lūza kāda gleznotāja dēļ. Nu kokam atlikuši tik 11 žuburi, bet  tas ir gana krāšņs un ir liecinieks šim mīlas stāstam.

Ticējums vēstī, ka tiem, kuri vēlas patiesu un stipru mīlestību, ir  jāiekāpj šīs liepas stumbru viducī, un kā var redzēt pēc iemītās taciņas uz koka centru, tad te daudzi cilvēki nāk, lai pieskartos liepai un padomātu par savu mīlestību.

Ja muižas ārpusē vēl ir ko atjaunot, tad nama iekšpuse jau gadu ir pieejama apmeklētājiem un priecē ar izciliem jūgendstila interjera elementiem.Te jāmin rūpīgais darbs, ko veica mākslas zinātnieki, arhitekti un restauratori laikā no 2010. -  2015. gadam. Muižas renovācija notika arhitektes Ināras Caunītes vadībā. Tapetes, kuras, šķiet, sajūsmina ikvienu apmeklētāju, ir pasūtītas Zviedrijā, uzņēmumā, kas ir  specializējies vēsturisko tapešu izgatavošanā. Līdzās tapetēm ikvienā telpā ir atrodams vēl kāds uzskatāms  20. gs. sākuma liecinieks, piemēram, Sarkanajā zālē, kas savulaik bija  muižas viesību zāle un kur  mēbeles un interjera elementi bija izgatavoti no sarkankoka, nu savu vietu ir atradis flīģelis, ko atjaunoja Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Šo instrumentu pavisam nesen spēlējis izcilā lietuviešu gleznotāja un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mazmazdēls pianists un Kauņas Mūzikas akadēmijas profesors Roks Zubovs. Līdzas esošajā Baltajā zālē var just Latgales tautas mākslas elpu, te  dažādās nokrāsās, toņos un formās  gozējas pazīstamo  keramiķu Krompāna, Ušpeļa, Vincēviča, Vogula  un daudzu citu  māla meistaru darbi, bet agrāk te, iespējams, bijusi  gleznotāju darbnīca.

Lūznavas muizās parkā aug čūskegles, riekstkoki, skābarži, Sibīrijas lapegles un ciedri. Te arī aplūkojama  Madonnas statuja, kura Otrā pasaules kara laikā tika iemesta tuvējā dīķī, bet 90. gadu sākumā izcelta ārā un atjaunota.