Mercendarbes muiža ir viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm. No pagājušā gadsimta sākuma te ir saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes un oriģinālā sienu krāsojuma fragmenti, kā arī senās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Šajā namā lūkojam to agrāko saimnieku – baronu Līvenu – atstāto mantojumu, gan arī izzinām Baldones kūrorta tapšanas un darbības vēsturi.

Ekskursija Baldonē, Mercendarbes muižā, parasti sākas jau durvju priekšā, jo durvis ir galvenais objekts, kas jāskata no ārpuses. Tās veidojuši vietējie meistari rokoko stilā.

„Uz jautājumu, kāpēc tās ir nesmukā pelēkā krāsā, atbildi jau snieguši vēsturnieki – tajā laikā citas krāsas nebija un tādas tās arī ir atjaunotas,” skaidro Baldones tūrisma attīstības biedrības vadītāja Zane Ulmane.

Minētās rokoko stila ozolkoka durvis ir Mercendarbes muižas lepnums – iepelēkas ar gracioziem rotājumiem, iztālēm tās atgādina  laumiņas naktskreklu. Durvis ved iekšā bijušo baronu Līvenu dzimtas namā,

kur tagad atrodas gan tūrisma informācijas centrs, gan arī  Baldones muzejs.

“Vieta jau ir zināma no 1254. gada, tikai  ar citu nosaukumu. Šīs zemes ir piederējušas Rīgas arhibīskapijai un toreiz šī vieta saukusies Mercepole, tad Mercdorf, tad Mencendorf un Mencendarbe ir tikai kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem. Tas ir latviskots nosaukumus pēc agrārās reformas," skaidro Zane Ulmane.

Muiža Baldonē bijusi jau no 17. gadsimta. 1686. gadā to pārdod Kurzemes hercogam un simts gadus tā ir rentes muiža. Tolaik muižas ēka bija vienstāvu guļbūve ar salmu jumtu un manteļskursteni un divām krāsnīm.
1786. gadā muižu nopirka viens no plašās Līvenu dzimtas pārstāvjiem – Fridrihs Georgs fon Līvens un viņš 1789. gadā veic pārbūvi un kopš tā laika stāv Mencendarbes muižas ēka.

Kad beidza pastāvēt Kurzemes hercogiste un muiža iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā, tad arī tika pieņemts lēmums dibināt Baldones kūrortu un ridrihs Georgs fon Līvens bija viens no pirmajiem tā veidotājiem.

“18. gadsimtā zemnieku mājās pat teltīs kungi mitinājušies, lai tikai varētu sērūdeņa brīnumainās spējas izmantot,” stāsta Zane Ulmane.

Bet runājot par Līvenu dzimtu, pēdējais ēkas īpašnieks bija Karloss fon Līvens, kurš Pirmā pasaules kara laikā no šejienes devās bēgļu gaitās uz Vāciju un kara gados kungu namā uzturējās vācu armijas virsnieki. Par viņu dzīvošanu te ir saglabājušās daudzas fotogrāfijas.

No 1939. gada līdz 2012.  gadam kungu mājā darbojās bērnu nams, bet kopš 2013. gada te sākās restaurācijas darbi un ēka tiek atjaunota, lai apmeklētāji var gūt ieskatu, kā te izskatījies Līvenu saimniekošanas laikā, un kopš 2017. gada janvāra vienā no telpām ir iekārtots Baldones muzejs.