Baroni fon Brigeni ir ierakstījuši liecības par sevi Talsu novadā, Stendes pilsētā. Te - vienā no lielākajām Kurzemes muižu apbūvēm, dižojas senā baronu pils, celta 16. gadsimta sākumā. Kāda izskatījās kungu tualete, kā tika svinētas ”Muižas kāzas” un kādēļ pēc Otrā pasaules kara muižas dīķī retumis sviesta gabali peldējuši, stāsta novadpētnieks Zigudrs Kalmanis.

Stende puses novadpētnieks Zigurds Kalmanis zina stāstīt ne tikai par Kurzemes mazbānīti, bet pa ceļam uz baronu fon der Brigenu pili norāda teju uz katru taciņu un upes ieloku. „… Rau. te Stendes upīte met līkumu, jo tas ir vienīgais ūdens posms, ko nav skārusi meliorācija, re, zalktene zied, ošņāt drīkst, bet mutē bāzt nevajag – indīga!” skaidro Zigurds Kalmanis.

Baroni fon der Brigeni ir sena vācu dzimta Livonijā, kas 15. gadsimta beigās ieradās Kurzemē un gadsimtiem ilgi, līdz pat 1939. gadam, te valdot un saimniekojot atstāja savas pēdas tagadējās Stendes pilsētas izcelsmē un vaibstos.

Ejot pa pils parku, esam nonākuši līdz Brigenu kapiem, kur no metālā kaltiem cakotiem vārtiem pāri palikuši tik divi stabi un kapa plāksne, kas vēstī par aizgājušo laiku saimniekiem. Stāvot pie vecās Brigenu pils, paveras skaists skats uz bijušajām muižas saimniecības ēkām, un te Zigurdam Kalmanim ir stāsts par baronu laika rosību šai pusē.

Esam nonākuši pie senākās un arī šajos laikos skaistākās un labāk saglabātās Stendes muižas ēkas – pie 16. gadsimtā būvētas pils. Celta kā nocietinājums, ne apkārtnes daiļumam, bet tagad, pateicoties Vecās pils tagadējai saimniecei arhitektei Aidai Lasmanei, tā apmeklētājiem rāda savu sendienu seju un stāstus par tiem laikiem, kad te mita pirmie Brigenu dzimtas pārstāvji: klona grīda, ķieģeļu velves, kas rotā ceļu uz apakšzemes ejām, biezās raupjās mūra sienas. Ar tagadējā pils pārvaldnieka Valda laipnu atļauju, mēs tiekam namā iekšā un abi kungi – Zigurds Kalmanis un pils pārvaldnieks stāsta par ēkas vēsturi. Līdzas Vecajai pilij krietni lielāka un majestātiskāka vīd jaunā pils ēka, celta 19. gadsimta sākumā. Pēc 1920. gada agrārreformas te izveidoja Stendes selekcijas staciju, bet pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Vēl pirms nepilniem 20 gadiem tā bija apdzīvota, bet nu gaida jaunu saimnieku, kas to sakārtotu un atjaunotu. Tikām vecajā pilī telpas ir pieejamas gan konferencēm gan atpūtas un izklaides pasākumiem. Izrādās, arī sendienas šīs ēkas priekšā tikuši svinēti svētki, piemēram muižas kāzas, kam ar kāzām tradicionālā izpratnē nav bijis nekāda sakara.

Otrā stāva kāpņu telpā manu uzmanību piesaista košas ķiršsarkanas durvis, kas iebūvētas sienā kādu pusmetru no grīdas līmeņa. Tās atverot, skatam paveras gaišzilā toņi krāsots būcenītis, kas savulaik pildījis ļoti nozīmīgu lomu pils iemītnieku dzīvē – tā bijusi tualete. Protams, tronis šajā galvenajā telpā sen kā nojaukts, taču ir iespējams aplūkot gan tā izbūvi no pils ārpuses un pašu ķemertiņu no iekšpuses.