Kā Kodola iela tikusi pie sava nosaukuma, kas reiz strādājuši loču mājā - līdz šim saglabātā 1608. gadā celtā koka namā un kāpēc Bolderājas nami ir nelīdzeni izvietojušie gar ielām - to raidījumā Latvijas pērles atklāj Bolderājas vēstures entuziasts Mārtiņš Kotāns. Savukārt „Bolderājas grupas” pārstāve Sandra Jakušonoka iepazīstinās ar zviedru kara inženiera projektēto Daugavgrīvas cietoksni un tā iemītniekiem laiku lokos.

 

17. gadsimta sākumā izveidojies miestiņš šodien nelepojas ar Rīgas prestižākā rajona nosaukumu. Pateicoties nolupušajām  padomju laika daudzdzīvokļu celtnēm, pirmais vizuālais  iespaids, iebraucot Bolderājā nepavisam nav simpātisks, taču paejot tālāk aiz tirgus uz upes pusi, skatam paveras  senie Bolderājas koka nami, pludmale un  zvaigznes formā celtais Daugavgrīvas cietoksnis.

Divu Bolderājas  entuziastu – šīs puses iedzimtā un vēsture pētnieka Mārtiņa Kotāna  un „Bolderājas grupas” veidotājas Sandras Jakušonokas vadībā kādā lietaini  saulainā vasaras dienā Latvijas radio devās iepazīt Bolderājas  pagātnes mantojumu. Pirmā pieturvieta – Daugavgrīvas cietoksnis – celts  17. gs. sešstaru zvaigznes formā,  no putna lidojuma izskatās pēc milzu bruņurupuča vai minētā debesu spīdekļa. Bet Mārtiņam  Kotānam ir skaidrojums  par šī cietokšņa formām

Cietokšņa sešus  starus viedo  bastioni, kuriem to projektētājs, zviedru inženieris Ēriks Dālbergs ir devis  astronomiskus nosaukumus -  Rīta zvaigzne, Sietiņš, Dienvidpols, Greizie Rati, Jūras zvaigzne un Ziemeļpols. Var dzirdēt kā pa mikrofonu pakšķ lietus, bet tas nemazina ekskursijas garšu,  jo tikšanās  ar „Bolderājas grupas”  pārstāvi  un šī cietokšņa uzraudzi Sandru Jakušonoku notiek neplānoti – viņa atnākusi pie aizslēgtajiem vārtiem, lai noskaidrotu, kas  svešiniekiem  te meklējams un neraugoties  uz slapjo laiku, laipni piedāvā ieskatu cietokšņa vēsturē.

Skatoties uz  zvaigznes formas plānojumu, kuru, starp citu,  interesenti var pamatīgi izpētīt turpat izvietotajos stendos, Sandra Jakušonoka min, ka Ēriku Dālbergu  savulaik dēvēja pa Ziemeļeiropas Vobānu, tas ir, atsaucoties uz tolaik slaveno  militāro objektu arhitektu maršalu Vobānu, kurš šādus zvaigznes formas cietokšņus  projektēja vairākās vietās Francijā.

Jāpiebilst, ka turpat var arī izlasīt, ka šī zviedru  kara arhitekta un militārista noraidošā attieksme pret caru Pēteri I,  ir bijis vien no ieganstiem Lielā Ziemeļu kara uzsākšanai.

Daugavgrīvas cietoksnis jeb kā tautā to sauc – Komētforts, ir arī kalpojis arī kā ieslodzījuma vieta daudzām ievērojamām  personām. Te īsu brīdi turēts apcietinājumā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs ar visu ģimeni, jo viņš attiecies sadarboties  ar zviedru varas iestādēm. Te pusotra gada vecumā 1743./44. gadā bijis ieslodzīts Ivans VI, no troņa gāztais Krievijas cars. Daugavgrīvas cietoksnī īsu laiku turēts arī Luijs XVIII. 19. gadsimtā Daugavgrīvas cietoksnī turēti politieslodzītie, arī citādai ticībai piederošie. Pēc Otrā pasaules kara cietoksnī bijusi iekārtota darba nometne.

Cietokšņa kazemātos, kur savulaik glabāti gan ieroči gan pārtikas krājumi, gan  pusapaļās telpas kalpojušas  kā aizsargs uzbrukuma gadījumā. Tagad te var rast pēdas no  gan  no zviedru gan cara armijas valdīšanas laikiem. Ja kādam neinteresē militārā  pagātne, tad cietokšņa teritorijā var baudīt dabas skatus, vai mēģināt iepazīt še mītošās putnu sugas.