Dižkameņu stāsti Lāča dārzā - tos var dzirdēt  Balvos, kur pilsētas centrā kādreizējā muižas augļu dārzā tagad  apskatāmas savdabīgas akmeņu kompozīcijas - 49 akmeņi, kas satilpināti 23 kompozīcijās. Kas tas par lāci, kuram par godu šis nosaukums, kā akmeņi te nokļuvuši, kuros no tiem ir ieslēpti dārgakmeņi, kur šajā dārzā ir dabīgs barometrs un kāda ir bijušās muižas vēsture, stāsta balvēnietis amata meistars un vēstures pētnieks Dzintars Putniņš.

Pirms aptuveni 100 gadiem līdzās tagadējai Brīvības ielai Balvos atrādās muižas parks, pie kura bija pielikts uzraksts „Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta”. Turpat netālu no parka atradās muižas augļu dārzs, tagad iecienīta balvēniešu pastaigu un atpūtas vieta – „Lāča dārzs”, un te arī sākas Latvijas pērļu ceļojums Balvu vēsturē un šodienā kopā ar gidu Dzintaru Putniņu - fotogrāfu, kokamatnieku un savās dzimtās puses pagātnes izzinātāju.

Sēžot Balvu novada muzejā, pa logu var raudzīties uz „Lāču dārzu”. Balvu  muzeja direktore Iveta Supe rāda rakstu par senu teiku, kā šajā dārzā zvēri dīķi rakuši un lācim - nabagam caurs spainis gadījies. Bet te jāmin Kārļa Lāča vārds - cilvēks, kurš  pirms Pirmā pasaules kara Balvos atvēra privātu tirdzniecības skolu, atbrīvošanas cīņās 1919. gadā iestājās Latgales partizānu pulciņā,  strādājis šeit par advokātu un bijis pilsētas mērs.

Tēlnieku Gvido Bula, Viļņa Raudsepa un Vladislava Rubuļa akmeņu māksla dārzā ļauj vaļu fantāzijai saskatīt tajos, ko sirds vēlas, un vieš apbrīnu ar savu apjomu.

Savukārt bijušajā Balvu muižas pilī tagad atrodas gan skola, gan Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs. Kā minēts informācijas avotos, šī klasicisma stilā celta majestātiskā ēka ar slaidu kolonu rindu centrā  savu tagadējo  ārējo izskatu  ieguvusi  ap 1876. gadu,  kad tā tika pārbūvēta. Laika gaitā te saimniekojuši  Krievijas ķeizarienes Katrīnas II padomnieki, tad muižu nopirka barons Tranzē-Rozeneks, bet pēc 1905. gada revolūcijas to pārņēma Krievijas Zemes banka un 1911. gadā muižu nopirka Anna Ščerbatova, kurai šo īpašumu atsavināja 1920. gadā agrārās reformas laikā.