Spilgtākais elements Dzērbenes muižas ansamblī ir neogotikas stila tornis, tajā raidījuma Latvijas pērles veidotāja kāpj klausīties stāstus par pēdējo baronu dzimtas atvasi fon Veisenšteinu. Pašā ēkā lūko unikālus priekšmetus, kas liecina par Dzērbenes vēsturi - vietējās aptiekas signatūras zāļu pudelītes, kā arī recepšu grāmatu, aptuveni 90 gadus senas pūdernīcas, smaržas un citus kosmētikas piederumus un dzērbenietes „Cimdu Jetiņas” retu adījumu - vilnas jaku.

 

1926. gadā Dzērbenē bijuši 20 tālruņa abonenti. Aptiekāram bija tālruņa numurs 10, mācītājam – 13, pagasta valdei – 3. Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā tajā laika posmā valdīja liela rosība - te bija gan sava iecienīta aptieka, kur līdztekus zālēm varēja arī zeltera ūdeni nopirkt, bijušajā barona Laudona muižā darbojas lauksaimniecības skola, vietējie bērni arī mūziku pamatskolā apguva, bet, ja pagasta iedzīvotājiem jautāja, kā tad ar saimniecisko dzīvi te sokas, tad  kāda krogus saimniece atbildēja šādi: „Ar to mums viss kārtībā, pagastā ir 11 krogi un trīs šņabja  tirgotavas.”

Latvijas Radio nodoms bija aplūkot Dzērbenes pili, taču vietējie ļaudis daudz krāšņāku šo ceļojumu padarīja, gan kungu māju izrādīja, gan  senas un ne tik senas labi saglabātas lietas izrādīja, kas liecina par dzērbeniešu sadzīves vēsturi, gan iepazīstināja ar senu aptiekas arsenālu, gan kādu pikantu  vēstures  ainiņu no pagājušā gadsimta  40. gadiem pastāstīja. Bet nu par visu pēc kārtas - dzeltens gotiska stila tornis ar robotiem dzeguļiem un gareniem logiem ir pirmais, ko pamana, tuvojoties  senajai  pilij. Tas arī ir vienīgais senlaiku liecinieks par laiku, kad te vēl mita baronu Laudonu dzimta. Kopā ar Dzērbenes tautas nama vadītāju Dainu Šmiti kāpjam  augšā uz torni. Torņa celtniecība bijusi barona iegriba, lai būtu moderni. Pat uzkāpis tajā vienu reizi.

Traģisks notikums Dzērbenes muižā atgadījies 1832. gadā, kad Raunas barons fon Vulfs apvainoja še dzīvojošo barons Gotlību fon Veisenšteinu. Abi rīkojuši divkauju un abi gājuši bojā, bet Dzērbenes muižkungs pa logu iecelts pilī un nolikts gultā ar pistoli rokās, tā, lai visiem šķiet, ka tā ir pašnāvība. Noslēpums atklāts tikai pēc simts gadiem. Vietējie arī zina stāstīt, ka  nu nelaimīga barona dvēsele spokojoties pilī un Daina Šmite vedina uz spoku kambari, kas parasti ir bērnu iecienītā izklaides vieta.

20. gadsimts Dzērbenē

Citās pils telpās pakāpeniski tiek iekārtots Dzērbenes  pagasta muzejs. Kolhoznieku istabā vienkopus savāktas mantas no  tiem laikiem, kad visā valsti dibinājās kopsaimniecības. Līdzās  kolhoznieku atribūtikai stāv dzelzceļa stacijas pulkstenis. Tā ir liecība par laiku, kad Dzēbenē vēl pieturēja Gulbenes  dzelzceļa  līnijas vilcienil.

Viena no  izcilākajām dzērbenietēm ir visā Latvijā zināmā tautas daiļamata meistare Jete Užāne jeb Cimdu Jetiņa, kuras adītie rakstainie dūraiņi ir aplūkojami vairākos muzejos, bet šeit ir kāds rets viņas darinājums - adīta jaka.

Nākamā telpa var pārņemt savā varā ikvienu sievieti:  pūderi, ziepes, smaržu pudelītes -  vēl neatvērtas vaļā saglabājušās no pagājušā gadsimta 20. un 30. Gadiem. Bet pirms doties tālāk uz aptieku, lai turpinātu jūsmināties par sendienu  parfimērijas un higiēnas nieciņiem, vēl jāapskata citi šajā telpā izliktie senas un ne tik senas vēstures eksponāti, piemēram, dažādas cigarešu paciņas, ko atceras ikviens padomju laikā dzīvojošs pilsonis.

Dzērbenes vecajā aptiekā vēl saglabājušās visas mēbeles kā sendienās - vitrīnas, plaukti un rakstāmpults, aptiekāre Ingrīda Siliņa ver vaļā recepšu grāmatu, kas datēta ar 1915. gadu. Ievērības cienīgas ir zāļu signatūras, tas ir garenas papīra loksnes, ko agrāk pielipināja pie zāļu pudelītēm ar norādi kā medikaments ir lietojams.