Skanējumu sāk jauns raidījums „Latvijas pērles”, un pēc tām lūkojot ik nedēļu  šajā laikā sarunās ar novadpētniekiem, vēsturniekiem, vai sava pagasta vai pilsētas pagātnes izzinātājiem atklāsim vai iepazīsim tuvāk Latvijas vēstures un kultūras mantojumu. Šajā raidījumā dodamies uz Talsu novada Ģibuļu pagastu, uz Spāres  baznīcu un muižu.

Talsu novada Spāres baznīcā padomju laikā glabājās dārzniecības kastes, bet tagad iekštelpas rotā nesen atjaunotas ērģeles. Apmeklēsim Spāres muižu un tur uzzināsim, kāpēc tās īpašnieki Grothusi bija labie baroni, kā skanēja zvani, kas šajā ēkā no 1940. līdz 2012. iezvanīja skolas stundas un starpbrīžus un kā tiek cepti „slīkoņu” kliņģeri.

Un vēl kāds stāsts par rakstnieku Vili Lāci, kura zīmētais portrets arvien aplūkojams Spāres muižā kopš laikiem, kad te darbojās skola: reiz ekskursanti - mazļaudis - ieraudzījuši V. Lāča portretu, teikuši, reku Džordžs Klūnijs!

Spāres "Sīzifu bariņš"

Ekskursiju pa muižas bēniņiem vada Aina Rozenberga. Viņas amats ir Spāres tautas nama saimniecības pārzine, taču Aina vēl  rosās pa baznīcu, un ir Tabitas "labā roka". Savukārt Tabita Kalniņa, Spāres tautas nama vadītāja, ir cilvēks ar apbrīnojamu enerģiju, kas Spārē laikā, kad te jau sen ne vēsts nebija no viesnīcas, maizes ceptuves, fermas, dārzniecības un citu dažādu laikmetu godības, pārņēma savās rokās muižu un nu kopā ar Ainu un citiem domubiedriem kā tāds "Sīzifu bariņš" ik dienas veļ kalnā šīs puses dārgakmeņus un ticiet man, tie tur arī paliek un stāv!

Spāres muiža

Spāres muižas ēka ir celta ap 1790. gadu, tās pirmie īpašnieki bijuši Brinkeni, Hāni, un vēl citas vācbaltu baronu dzimtas, bet pēdējie te saimniekojuši baroni Grothusi.  Vietējie muižas kalpotāji atminas, ka labi tie Grothusi bijuši, par saviem strādniekiem rūpējušies, bet jaukā dzīve beidzās 1940. gadā; baroni aizceļoja uz Vāczemi, un te tika ierīkota skola, kas darbojās līdz pat 2012. gadam. Nu  taustāmas un skatāmas liecības gan par skolas, gan Spāres apkaimes vēsturi ir aplūkojamas muižas bēniņos izveidotajā izstādē. Interesants ir fakts, ka visus 72 gadus kopš darbojās  mācību iestāde, te  nav skanējis elektriskais zvans.

Līdzās bagātīgajam dažādu laikmetu sadzīves priekšmetu klāstam bēniņos ir arī istaba, kuras interjerā redzama senlaicīga gulta ar košu lupatu deķi, stūrī ieslieta arfa  bez stīgām un balalaika, pažobelē vīd Ziemassvētku egle, ka vēlāk noskaidrojās, tā te ir jau no aizpērniem svētkiem un turbo-slota ar rozītēm -  tas norāda uz to, ka istabas iemītniece  ir ragana.

Aina Rozenberga ir sapratusi, ka bērniem vēstures fakti labāk paliek prātā, ja tos pasniedz  neierastā veidā un tāpēc jaunās paaudzes ekskursantiem un ne tikai viņiem  gids bēniņos ir šāds ekstravagants tēls, kurai bieži vien pēc ekskursijas bērni līp apkārt, apkampj un saka: ak, tu mana mīļā raganiņa!

Spāres muižas virtuvē gatavo slīkoņus. Slīcinātos kliņģerus un ūdens kliņģerus var iemācīties cept ikviens interesents, tik jāsazinās ar Spāres muižas saimniekiem un jāuzzina kad notiek apmācības pie  Vijas Štrausas.

Tur kur tagad virmoja kliņģeru saldā smarža, tā tomēr nav bijusi virtuve. Baronu laikos ēst gatavošana notikusi muižas pagraba otrā pusē, kur ķieģeļu griestus rotā  oriģinālais zvaigžņu raksts.

Pēc Otrā pasaules kara toreizējās skolas ēkā vēl uzturēta maza istabiņa, ja nu gadījumā labais barons atgriežas, lai viņam būtu kur apmesties savā bijušajā mājā.  Tagad senā godība pakāpeniski tiek atjaunota un pavisam nesen lielajā  zālē atkal spīd restaurētā dēļu grīda, kurā ieklāta 19. gadsimta beigās.

Spāres baznīca

Nākamais pieturas punkts ir Spāres baznīca. Šis dievnams būvēts astoņiem stūriem, bez torņa un savulaik tam bijušas šķērsu durvis. Padomju laikā tas izlaupīts un kalpojis kā dārzniecības noliktava, bet tagad atkal pilda savas funkcijas: pulcē kopā draudzi un pat ērģeļu mūzikas koncerti ir skanējuši baznīcā. Mūzikas instrumenta ceļš gan bijis visai interesants: savulaik Saulkrastu baznīcas nederīgās ērģeles tika atdotas kādai zviedru luterāņu draudzei, bet pirms ceļa pāri jūrai tās atjaunojis Ugālē mītošais ērģeļu meistars Jānis Kalniņš.