Nautrēnu novada muzejā uzzināsim par šai pusē dzimušām ievērojamām personībām - dzejnieku Pēteri Jurciņu, somu kinorežisoru Teivo Tulio (Teodoru Tugaju), izcilo fotogrāfu Jāni Gleizdu un vēl daudziem citiem. Iepazīstam novada vēsturi un pie viena arī mācāmies, kas ir "sūknis", "vylkadūbīši", "prass", "geseļs", "klāvs" un "kraučs".

Teika vēsta, ka reiz ļaudis nolēmuši vietu nosaukt tā, kādu preci pirmo atvedīs uz tirgu. Atvestas ragavas un tā radusies Rogovka. Un šajā Rogovkā Latvijas pērles uzzina, no kurienes cēlis sakāmais „Traks vai no Rogovkas.” Iepazīstam arī šīs puses ievērojamus cilvēkus, kas zināmi ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē un par kuriem vēsturiskas liecības glabā pagasta muzejs.

Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā jau pirms 50 gadiem tika ierīkots skolas muzejs, kas gadu gaitā izauga par novadpētniecības muzeju, kurā redzami un klausāmi stāsti par novada vēsturi un par dižajiem šīs puses ļaudīm, bet pirms iepazīstam tuvāk šos cilvēkus, īsais kurss latgaliešu valodā kopā ar pagasta vēstures pētnieci, biedrības “Sovim ļaudim” vadītāju Andra Zubko-Melni.

Sendienās šajā pusē ļaudīm bija mazmazītiņi zemes gabaliņi un cilvēki dzīvoja cieši līdzās un cits citam izlīdzēja grūto laikos, tā arī vēsturiski izveidojās ciemi, ko tolaik sauca par dzerevņām. Andra Zubko-Melne ikdienā strādājot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā ir izpētījusi sava novada vietvārdus un sastādījusi karti, kur tie lasāmi. Līdzās kartei ir izstādīts brūni krāsots biktskrēsls, un šis eksponāts nav nācis no baznīcas, kā varētu domāt, bet gan atradies tepat Nautrēnu vidusskolā, kur bija kapela.

Savukārt gleznas muzejam dāvinājis skolas absolvents Antons Kūkojs. Runa ir par kultūras un sabiedrisko darbinieku Antonu Kūkoju, ko, iespējams, plašāka publika atceras no kinofilmas „Cilvēka bērns”, kur šis latgaliešu mākslinieks atveidoja neganto Kazaču. Bet ar Kūkoja gleznu apskati mēs sākam stāstu par Nautrēnu pagasta izciliem cilvēkiem.

Nākamie eksponāti ir ārkārtīgi skaistas sieviešu zeķes, kas reiz piederējušas somu kinorežisora Teivo Tulio mātei - no Latgales nākušajai Helēnai Garšinai. Kā savā grāmatā „Fedja, Teodors, Teivo.” par šo kinovīru raksta Kristīne Želve tad „… Tulio bija melodrāmu meistars un arī viņa paša dzīve ir izcils  melodrāmas paraugs – zēns no Latgales sādžas nokļūst lielpilsētā, kur vispirms top slavens un apbrīnots, vēlāk – visu aizmirsts, vientuļš un nesaprasts.”

Bet skatot tālāk Latgales diženos ļaudis, aplūkojam izcilā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīvu. Vairāk par fotogrāfa darba un sadzīves piederumiem stāsta skolas muzeja vadītāja Mārīte Zubko

Savukārt latgaliešu literāts un grāmatnieks Andrievs Jurdžs ir ievērojams ne tikai ar to, ka viņš latīņu drukas aizlieguma laikā ar roku sarakstīja vairāk nekā 20 biezu sējumu, rakstījis arī dzeju un vācis tautas dziesmas, bet viņš arī sastādījis mūžīgo kalendāru. Minētā iespieddarba pirmizdevums klajā nāca 1915. gadā un Latvijas pērlēm ar savu stāstu arī pievienojas Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža.