Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas ēka reiz celta kā baronu Firksu muiža, piedzīvojusi dedzināšanu, bet visvairāk atmiņā tā palikusi ar 1919. gada Brīvības cīņām, kad te uzturējās pulkveža Kalpaka bataljons. Kopā ar tagadējo skolas direktoru Dzintaru Strautu ielūkojamies nesen restaurētājā Varoņu zālē, kur reiz tika atvesti Brīvības cīņās kritušie karavīri. Tāpat arī stāsts par brīvības cīnītāju, gan vēlāku un agrāku muižas iemītnieku gaitām.

 

Skrundas novada Oskara Kalpaka vārdā nosauktās Rudbāržu pamatskolas  audzēkņiem gan labi - špikeris par 1919. gada Brīvības cīņām ir acu priekšā, tā var teikt, vērojot ēkas vestibilā izvietotajās planšetēs un fotogrāfijās, kas informē par tā laika notikumiem šajā ēkā un apkaimē.

1905. gadā nogalē baroniem Firksiem piederošo Rudbāržu muižu nodedzina, vēlāk to  atjauno nedaudz vienkāršākā izskatā. 1919. gadā Brīvības cīņu laikā te uzturas pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, starpkaru periodā te izveidots atpūtas nams latvju karavīriem, bet kopš  pagājušā gadsimta vidus še darbojas skola.

Bijušajā muižas ēdamzālē, kur ieraksta laikā diendusu guļ gados jaunākie rudbāržnieki, ir izvietots bērnudārzs. Lai arī cik klusu izturamies, īsļaužiem acis vaļā un viņi arī veras uz balto podiņu krāsni, kas ražota 19. gs beigās firmā „Celms un Bēms”.

Pagājušā gada nogalē beidzot tika īstenota direktora Dzintara Strauta iecere, kuru viņš auklēja jau 20 gadus, proti, restaurēt Varoņu zāli. Meklējot līdzekļus šim titāniskajam darbam,  viņš lūdza palīdzību Saeimai un  mūsu deputāti piešķīra finansējumu zāles restaurācijai. Nu tā ar lepni gozējas ar baltām kolonām, zeltītiem ornamentiem un  rakstainu parketu.

Nākotnē šajā zālē rīkos kamermūzikas koncertus, kā arī  te varētu izvietot  ekspozīcijas par Brīvības cīņām, skaidro Dzintars Strauts. Bet vēl kavējoties  nama pagātnē, jāatskatās uz pagājušā gadsimta 30 gadu nogali, kas šeit  toreizējais kara ministrs, ģenerālis Jānis Balodis  atklāj atpūtas namu kareivjiem. Atpūtas namu atklāja 1937. gadā.

 „ …Ērtajā un gaišajā  viesu istabā kāršu mīļotāji sēžas pie iemīļotās spēles ”džokers”. Ir šachs, dambrets. Grāmatu cienītājiem ir bibliotēka. Rudenī, kad namā pievienos elektrisko strāvu, būšot radio aparāts priekšnesumu uztveršanai. Atpūtas namam piesūta laikrakstus. Atpūtas nama iemītniekos, kā jau vienas kopējas karavīru saimes locekļos,  valda īsts vienības, saticības gars un tuvums. Satiekas Brīvības cīņu karotāji un dalās pārrunās un pārdomās par kauju gaitām, varonīgiem gājieniem, uzbrukumiem…” rakstīja laikraksts „Latvijas Kareivis” 1937. gadā 27. augustā.

 

Rudbāržnieki paši posta darbos nav piedalījušies

Pamatīgu postu muižai nodarīja 1905. gada ugunsgrēks. Skolas vēstures ekspozīcijā tik vērojama fotogrāfija, kur redzama nama greznība pirms to pārņēma liesmas. Dzintars Strauts stāsta, ka rudbāržnieki paši posta darbos nav piedalījušies, kaimiņu pagastu ļaudis gan.

 „Atbraucēji vīri atbruņoja patruļu, cilvēkus divdesmit, un devas uz pili. Tur viņiem pretim izsteidzās resns pavārs un vairākas ķēķa un istabmeitas. Pavārs bija noskaities kā pūķis un kliedza, ka muižā ieroču vairāk neesot, ka divas reizes muiža jau esot pārmeklēta. Viens no atbraukušajiem vīriem uzsauca meitām un pārējiem muižas ļaudīm: - Tūlīt izvāciet laukā savu personīgo īpašumu no muižas. Bet barona mantas neaiztikt!

(..) Atbraucējiem likās uzkrītoši, ka muižas kalpotajiem var būt tik daudz skapju, turklāt – ļoti gludi  un spīdoši. Pēkšņi Kalnamuižas māju puisim kāda no meitām bija klusi pačukstējusi, ka pavārs velkot laukā barona mantas, uzdodams tās par savējām. Kā zibens Sieksātnieks devās apturēt mantu iznešanu, sagrāba aiz apkakles pavāru un uzbļāva tam, lai gādājot petroleju. "Biedri!" viņš sauca pilnā rīklē, "kā sodu par mantas piesavināšanos, liksim šim resnajam roklaižam, muižai pielaist uguni.”

Tā par Rudbāržu muižas dedzināšanu atmiņu stāstā rakstījis Sīmanis Berģis, bet Dzintars Strauts min, ka fragmentā minētā Sieksātnieka kontā Rudbāržu pils bijusi jau trešā, kuras dedzināšanā viņš piedalījies.

 

Saglabājušies atsevišķi interjera elementi

Tomēr atsevišķas interjera detaļas liesmās izdzīvoja. Telpā, kur tagad ierīkota zēnu darbmācības klase, saglabājušies logu slēģi, kādi nav nevienā citā logā pilī. Šī ir vienīgā telpa, kas palikusi neizdegusi 1905. gadā, iespējams, tāpēc, ka griesti bijuši segti ar mūrētām velvēm, arī durvis bijušas mazas.

Savulaik Rudbāržu muiža piederējusi vairākām baronu dzimtām, līdz  18. gadsimta otrajā pusē to nopērk baroni fon Firksi, kas še dzīvoja līdz 1920. gadam. Pils tikusi pārbūvēta arī pirms liktenīgas dedzināšanas un par to liecina namā saglabājušies interjera elementi un senās fotogrāfijas par Rudbāržu muižu.