Zaļā jeb Zaļenieku muiža, kur senlaikos tiešām dzīvots zaļi

Zaļās muižas interjera lepnums ir marmora kamīns, taču apskates vērta ir arī starveida parketa grīda, pati muižas fasāde, kurā starp citu saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Stāstus par Zaļo jeb Zaļenieku muižu, tās iemītniekiem senā un nesenā vēsturē stāsta muižas gide Valija Barkovska.

Muiža celta pēc Kurzemes hercoga E. J. Bīrona rīkojuma no 1768. līdz 1775. gadam vēlā baroka stilā pēc arhitekta S. Jensena projekta. Zaļenieku muižas pils kā arhitektūras piemineklis reprezentē stilistisku sintēzi starp baroku un klasicismu.

Tagadējā Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas nama vēsture sākās ar 1768. gadu, kad Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons pavēlēja jaunajai būvei izsniegt 200 000 ķieģeļu. Laika gaitā mainījās pils īpašnieki, tās interjers, bet ēka pastāv un ir pilna dzīvības arī šobaltdien.

Sendienās te tiešam zaļi ir dzīvojuši jau pieminētie Bīroni, gan vēlāk Šēpingu un Mēdemu dzimtu pārstāvji, tik to laiku saimniekošanas liecības - Puķu māja, Vīna māja, Firziķu ēka nav saglabājušās, bet pils parkā slejas tajos laikos stādītā lapegļu audze un pāri tai augstākā egle visā Jelgavas novadā. Šo, teju 50 m garo, koku stādījuši pirms vairāk nekā 200 gadiem. Bet pati galvenā seno dienu lieciniece sevī glabā gan vēstures stāstus, gan audzina topošos lauksaimniekus un restauratorus. Nama apskati kopā ar  Zaļās muižas pils gidi Valiju Barkovsku sākam no pils priekšpuses.

Vēl lūkojot pils apkārtni, Valija Barkovska stāsta par parku, kura paplašināšanā un pārveidošanā savulaik roku pielicis arī zināmais Rīgas parku un dārzu vadītājs Georgs Kūfalts. Un līdzās ziediem, krūmiem un kokiem bijis arī tenisa laukums.

Pašā pilī viss ir uzskaitīts – vienas kungu trepes, divas – kalpu, 70 logi un 52 durvis, Valijai Barkovskai visi pils parametri ir labi zināmi. Vēl viņa min konkrētu skaitu tā saucamo aklo logu un tāpēc ka, savulaik daži logi pils lielajā zālē ir tikuši aizmūrēti, tajā telpā valda lieliska akustika un te arī apskatāms pats greznākais nama interjera priekšmets – kamīns.

Kā teica pils gide Valija Barkovska, šī "Zaļā pērle" pamazām atdzimst un tās uzpošanā ikviens var līdzēt, kaut vai ar jebkāda lieluma lietotu persiešu paklāju.