1502. gada 11. maijā jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs sāka savu pēdējo ceļojumu uz otru pasaules malu. Nežēlastībā kritušais Kolumbs no Kadisas ostas izveda četrus gandrīz sabrukušus kuģus un 150 apkalpes locekļus. Spānijā uzskatīja, ka Kolumbs ir krāpnieks, jo Amerika neizrādījās solītā Indija. Kolumbs devās pēdējā mēģinājumā pierādīt, ka ir godavīrs un ceļu uz Indiju var atrast arī, ja kuģo uz rietumiem.

 

Kristofors Kolumbs ar lielu slavu un atzinību tika sagaidīts mājās pēc tam, kad 1492. gadā atklāja Ameriku. Lai arī viņš savā ceļojumā vispirms uzdūrās Karību jūras salām, Kolumbs tika godināts kā jaunās pasaules atklājējs. Kā zināms, viņš pierunāja Spānijas karali atbalstīt jūras braucienu, solīdams atrast ceļu uz Indiju. Tāpēc, kad Kolumbs pirmo reizi atgriezās Spānijā, viņu godināja kā Indijas atklājēju un jaunās pasaules gubernatoru. Karalis viņam bija apsolījis jauno koloniju subordinētā valdnieka titulu un noteiktu daļu no bagātībām. Lieki piebilst, milzīga bija citu spāņu laimes meklētāju interese doties uz Jauno pasauli raust bagātības. Šie cilvēki ne tikai izturējās cietsirdīgi pret vietējiem, bet arī cits pret citu. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka kādā brīdī sākās iekšējās cīņas, kurš tad pārvaldīs jaunās kolonijas.

No Spānijas sabraukušajiem laimes meklētājiem ne visiem patika Kolumba vadības stils. Viņiem nepatika arī veids, kā savus vadītāja vietnieka pienākumus pildīja Kolumba brālis, un viņi meklēja veidus, kā tikt vaļā no Kolumbu ģimenes. Tāpēc asākie un politikā zinošākie konkistadori sāka celt neslavu Kolumbam. Lielā mērā cīņa kolonijās bija ne par zemi un iespēju nākotnē kļūt par plantatoru. Visi, kas brauca uz Jauno pasauli, devās tur meklēt zeltu vai garšvielas – preces, kas ātri padarīja bagātus. Pirmajos gados zelta spāņiem nebija tik daudz un tāpēc sākās arī nepatika, pieņemot, ka Kolumbs ir apzināti maldinājis Spānijas galmu. Galu galā, cilvēku, kas solīja pasakainus atklājumus bija daudz, tikai reti kurš tiešām atrada īstos jūras ceļus. Tāpēc arī valdnieki bija uzmanīgi, lai neiekristu avantūristu nagos.

Lūzuma punkts Kolumba karjerā bija brīdis, kad Vasko da Gama 1498. gadā sasniedza īsto Indiju. Pār Kolumbu sāka birt pārmetumu lavīna, pieņemot, ka viņš pats savu aprēķinu maldīguma un augstprātības dēļ devās uz rietumiem, nevis uz austrumiem. Īstā Indija nebija nonākusi Spānijas rokās, kas nozīmēja, ka Kolumbs ir krāpnieks. Viņu apcietināja un aizsūtīja atpakaļ uz Spāniju. Taču Kolumbs bija uzstājīgs un spēja pamatot karalim, ka viņa atklātais ceļš ir vērtīgs. Viņš burtiski izlūdzās iespēju doties vēl vienā braucienā, lai pacenstos atrast īsto pāreju, kas ļautu sasniegt Āziju. Kolumbs nekļūdījās, kad domāja, ka aiz Amerikas kontinentiem jābūt Āzijai, vienīgā problēma, viņš nezināja, ka tā ir tālāk, nekā pats domāja.

1502. gada 11. maijā ar karaļa atļauju Kolumbs izveda jūrā četrus praktiski sabrukušus kuģus. Jūras tārpi bija tā izēduši kuģu korpusus, ka Kolumbs cerēja uz laimi vispirms tikt līdz Jaunajai pasaulei, lai ātri atgūtu slavu un saremontētu vecās „tupeles”. Taču viņa autoritāte bija smagi cietusi. Kolumbs ātri tika līdz Haiti, bet karalis bija aizliedzis vecajam vīram izkāpt krastā Spānijas koloniju galvenajā salā. Pat briesmīgā vētra nemainīja Espaņjolas pārvaldnieka domas, Kolumbu tur ienīda un vecais jūras vilks dabūja meklēt drošāku patvērumu kādā no līčiem.

Kolumba pēdējais brauciens bija moku pilns. Viņš aizkuģoja līdz Panamai, kur no vietējiem dabūja zināt, ka 10 dienu gājienā cauri džungļiem ir vēl viena lielā jūra. Kolumbs bija pārliecināts, ka tur atrodas Ķīna, kuru aprakstīja Marko Polo. Taču viņš bija par vecu, lai ietu pusotru nedēļu cauri džungļiem, kas pilni ar mošķiem. Viņš nolēma meklēt jūras apvedceļu. Taču diemžēl pašam Kolumbam, tādu viņš neatrada. Spītējot rūgtajai zaudējuma garšai, viņš atgriezās Spānijā. Pusotru gadu pēc sava pēdējā brauciena 55 gadus vecais Kolumbs nomira salīdzinošā trūkumā un aizmirstībā. Viņu bija nomocījusi ģikts un līdzcilvēku vienaldzība, jo viņš nebija atvedis zeltu un garšvielas. Tas, ka Kolumbs atklāja jaunu pasauli, nevienu neinteresēja.