Pagājušā gadsimta 60. gados pasaules aviokonstruktori izstrādāja vairākus virsskaņas pasažieru lidmašīnu modeļus, no kuriem līdz rezultātam nonāca divi – Francijas un Lielbritānijas kopprojekts "Concorde" un padomju izstrādājums Tu-144. Padomju lidaparāts bija pirmais, kurš 1975. gada 26. decembrī uzsāka pastāvīgus komerclidojumus. Tiesa, jau pēc dažiem gadiem tos nācās pārtraukt.

Pagājušā gadsimta 50. gados vairāku valstu militārajā aviācijā parādījās pirmie sērijveidā ražotie virsskaņas lidaparāti. Ap to pašu laiku radās arī idejas par virsskaņas pasažieru lidmašīnām, kas to izmēru dēļ bija tehniski krietni sarežģītāks uzdevums. Rietumos līdz realizācijai nonāca viena izstrādne – britu un franču apvienotās programmas projekts „Concorde”. Pirmais prototipa lidojums tika plānots 1969. gadā pirmajos mēnešos, taču pirmatklājēju laurus rietumniekiem pēdējā brīdī atņēma Padomju Savienība. Andreja Tupoļeva vadītā konstruktoru biroja izstrādātās virsskaņas pasažieru lidmašīnas Tu-144 prototipa pirmais lidojums notika 1968. gada 31. decembrī.

Jau kopš pirmajiem Tu-144 publiskajiem lidojumiem rietumos izskanēja versijas, ka „krievu brīnums” ir pamatīgi špikots no „Concorde”, respektīvi, tā projektēšanā nav iztikts bez padomju spiegu tīkla pakalpojumiem. Padomju konstruktori to noliedza, norādot uz virkni oriģinālu konstrukcijas īpatnību. Pamanāmākā bija nelieli izbīdāmi spārni lidmašīnas priekšgalā, kas ļāva „Tu-144” strauji samazināt ātrumu nosēžoties. Kad 1973. gada jūnijā padomju tehnikas brīnums ieradās starptautiskajā Parīzes Aviācijas izstādē Laburžē, franči nosūtīja iznīcinātāju „Mirage” ar uzdevumu nofotografēt minēto konstrukcijas detaļu. Iespējams, tieši negaidītā iznīcinātāja parādīšanās „Tupoļeva” pilotu redzeslokā izraisīja traģēdiju – piloti veica riskantu manevru, lidmašīna strauji zaudēja augstumu un gaisā burtiski izjuka gabalos. Lidmašīnas atlūzas nogalināja astoņus cilvēkus uz zemes; gāja bojā arī visi seši apkalpes locekļi. Avārijas iemeslus līdz galam noskaidrot neizdevās, taču ir aizdomas arī par sasteigtā projektēšanas procesā pieļautām nepilnībām. Padomju aviokonstruktorus, visdrīzāk, krietni mudināja priekšniecība: ļoti gribējās šai supertehnoloģijas jomā apsteigt ideoloģiskos pretiniekus rietumos.

Regulāros ekspluatācijas lidojumus Tu-144 uzsāka 1975. gada 26. decembrī, jau atkal apsteidzot „Concorde” – par nepilnu mēnesi. Lidojumi notika maršrutā Maskava–Alma-Ata divas reizes mēnesī, biļete maksāja 82 padomju rubļus – tiem laikiem visai ievērojamu summu. Padomju aviosabiedrības „Aeroflot” piloti šais reisos tikai asistēja; pirmais pilots allaž bija lidotājs izmēģinātājs no Tupoļeva konstruktoru biroja. Nestandarta situācijas gadījušās turpat vai katrā lidojumā. Tas viss nepalika nepamanīts padomju pilsoņiem, un sāka cirkulēt nostāsti, anekdotes un melni joki par lielisko lidaparātu, kurš jūs ātrāk par citiem nogādās, tai skaitā, līdz kapsētai. Kad 1978. gada maijā izmēģinājuma lidojumā avarēja uzlabotais variants „Tu-144D”, „Aeroflot” pārtrauca pasažieru pārvadājumus ar virsskaņas lidmašīnām. Kādu laiku „Tu-144” vēl lidoja ar kravas sūtījumiem uz Habarovsku Tālajos Austrumos.

Var piebilst, ka arī Tu-144 līdziniece „Concorde”, kuru ekspluatēja „Air France” un „British Airways”, jau diezgan sen pametusi pasaules lidlaukus. Lidojumi pār Atlantijas okeānam gan bija pieprasīti maksātspējīgo pasažieru vidū, tomēr „Air France” virsskaņas lidaparāta katastrofa 2000. gadā, kurā dzīvību zaudēja 113 cilvēki, kā arī vispārējā aviopārvadājumu industrijas krīze pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, lika aviokompānijām pieņemt lēmumu par virsskaņas komerclidojumu pārtraukšanu. Tā nu virsskaņas pasažieru aviācija pagaidām izrādījusies mūslaiku vajadzībām pārāk ekstravagants piedāvājums.