1921.gada 12.septembrī mūsdienu Ukrainas pilsētā Ļvovā piedzima poļu rakstnieks un fantasts Staņislavs Lems. Lai arī mācījies par ārstu, Lems atrada savu dzīves aicinājumu zinātniskās fantastikas literatūrā un kļuva par vienu no pazīstamākajiem autoriem ne tikai komunisma valstu blokā, bet arī kapitālistiskajā sabiedrībā.

 

Staņislavs Lems daudziem labi zināms kā futūristiskā romāna „Solāris” autors. Viņš uzauga ebreju ģimenē, kas aizrāvās ar zinātni. Protams, lielāko atpazīstamību Staņislavam Lemam deva lietuviešu aktieris Donats Baņonis. Viņš nospēlēja galveno lomu Lema grāmatas „Solāris” ekranizācijā un tā kļuva par leģendāru filmu, kuru uzņēma arī ārpus komunisma valstu bloka. Ar vairākiem slaveniem romāniem, Lems kļuva par vienu no pazīstamākajiem zinātniskās fantastikas literatūras autoriem ne tikai Varšavas pakta bloka valstīs, bet kapitālistiskajā sabiedrībā. Tomēr Lems bija sava ceļa gājējs, kuram allaž bija neatkarīgs skatījums uz lietu kārtību.

Piedzima topošais zinātniskās fantastikas autors mūsdienu Ukrainas pilsētā Ļvovā 1921.gada 12.septembrī. Tajā laikā tā skaitījās Polijas teritorija. Uzauga Lems ārsta ģimenē, kurā allaž interesējās par zinātni un jaunākajiem atklājumiem. Tāpēc liela bija Lema dilemma, kurai zinātnes jomai sekot. Sākumā viņš sekoja sava tēva pēdās un mācījās medicīnas institūtā.

Pārmaiņas ģimenes dzīvē sākās, kad Ļvova nokļuva PSRS īpašumā. Ebreju ģimene pārcēlās uz Krakovu, kur Lems arī nodzīvoja lielāko daļu dzīves. Viņš pabeidza mācības, bet ar vienu izņēmumu – Lems nekārtoja gala eksāmenus, jo nevēlējās kļūt par kara ārstu pēc diploma iegūšanas. Tāpēc teorētiski augstāko izglītību Lems tā arī neieguva, jo saņēma sertifikātu, ka noklausījies visu mācību kursu, bet diploma viņam nebija. Šī iemesla dēļ, Lems sāka strādāt par ārsta palīgu. Un lai piepelnītos, brīvajā laikā sāka rakstīt zinātniskās fantastikas romāniņus.

Pirmais literārais panākums pie Lema atnāca 1951.gadā, kad viņa grāmata „Astronauti” ieguva plašāku uzmanību. Lema grāmatās allaž bija kaut kāds vērtību zemteksts. Vai nu tas ir cilvēka vērtību kritums, kas liedz ārpus Zemes civilizācijām sazināties ar cilvēkiem, vai nu tās ir dabas parādības, kurām ir jūtas vai intelekts, kas spēj pretoties cilvēka darbībai un tamlīdzīgi. Lema darbi ar to arī bija īpaši, ka tie nebija tikai sapņi par kādu mistisku nākotni, kad tehnoloģijas ņems virsroku, viņa darbos tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts vai visu saprotošais dabas spēks, kaut kādā veidā balansēja cilvēka muļķību un tuvredzību.

1972.gadā režisors Andrejs Tarkovskis uzņēma filmu „Solāris”, kas bija balstīta uz Lema tāda paša nosaukuma romānu. Filma ieguva galveno balvu Kannu kinofestivālā un kļuva par ikonu ne tikai Tarkovskim ar galvenās lomas atveidotāju Baņoni, bet arī visai zinātniskās fantastiskas filmu cunftei. Filmas panākumi pievērsa lielāku uzmanību arī Staņislavam Lemam, kuru gadu pēc filmas uzaicināja kļūt par Amerikas zinātniskās fantastikas autoru biedrības biedru. Taču Lems nebija cilvēks, kuru apmierinātu statuss. Trīs gadu laikā Lems jau bija sastrīdējies ar šo biedrību un viņu no tās rindām izslēdza. Iemesls bija Lema kritika amerikāņu autoriem, ka viņi zinātnisko fantastiku pārvērš kičā un farsā. Lems uzskatīja, ka šim literatūras paveidam ir jābūt kam dziļākam par spīdīgu lampiņu rādīšanu un biedēšanu ar nākotnes tehnoloģisko attīstību.

Polijā Lems bija autoritāte, viņam bija daži augsti apbalvojumi, bet intelektuāli, rakstnieks saprata savas valsts politisko strupceļu. Zināms, ka Staņislavs Lems atbalstīja disidentiskās kustības, tāpēc pievienojās intelektuāļu opozīcijas kustībai. 1981.gadā viņš arī ieguva Vroclavas Tehnoloģijas universitātes goda akadēmisko grādu. Savukārt jau pēc Polijas politiskajām pārmaiņām, Lems kļuva arī par praktiski dzimtās Krakovas pilsētas goda iedzīvotāju. Slavenais rakstnieks aizgāja mūžībā 2006.gadā, pēc ilgstošas sirds slimības. Viņa mantojums ir fantastisks – vairāk nekā 30 miljoni grāmatu eksemplāru, kas pārdotas, turklāt iztulkotas 41 valodā. Viņš paredzēja virtuālās realitātes un mākslīgā intelekta ienākšanu cilvēka dzīvē, uz kurām starp citu mūsdienu zinātnieki balsta jauno industriālo revolūciju.