14.februāris visā pasaulē tiek svinēts kā visu mīlētāju diena jeb Valentīna diena. Bet vai svētais Valentīns, kam bieži piedēvē šo dienu, tiešām eksistēja? Un par kādiem nopelniem vēsturiskais Valentīns būtu līdzvainīgs, ka tieši viņa vārdu saista ar mīlas svētkiem? Zināms, ka eksistē vismaz trīs daudz maz ticamas versijas.

 

Svēto kārtā ir iecelti trīs Valentīni, tāpēc skaidrs, ka izvērtēt, kurš ir īstais vainīgais, ka tiek svinēta Valentīna diena ir grūti. Tomēr cilvēki, kam Valentīna diena nozīmē daudz, ir pielikuši visas pūles, lai atrastu iespējamo pirmo Valentīnu.

Viena no ticamākajām versijām ir, ka Valentīns dzīvoja 3.gadsimtā. Viņš bija mūks un kristīgās ticības sludinātājs. Svinību diena 14.februāris patiesībā ir mūka Valentīna nāves diena, jo Romas imperators Klaudijs II licis viņam izpildīt nāves sodu. Iemesls esot bijis pavisam vienkāršs. Klaudijs izdomāja, ka neprecēti un bez ģimenes esoši jauni vīrieši ir labāki kara laukā. Tā kā viņiem nav nevienas mīlestības, kas jaucas pa galvu, jaunie karavīri ir vairāk koncentrējušies uz militārajiem pienākumiem. Klaudijs, kā jau imperators, izdomāja ātru risinājumu armijas morāles celšanai, viņš izdeva rīkojumu aizliegt visiem jaunekļiem precēties. Laulības būtu pieļaujamas tikai tad, kad dienests armijā būtu beidzies. Tomēr mūks Valentīns, izdzirdējis par šo lietu, neesot licies mierā. Viņš, sekojot Kristus mācībai, turpināja slepus laulāt iemīlējušos, jo lielākā dāvana pasaulē ir kāds ko mīlēt un kāds ar ko dibināt ģimeni. Savukārt imperatoram šāda brīvdomība nepatika. Ja jau Valentīns nolēma neklausīt Klaudija pavēlei, tad viņš nostājās pret valsti, un tiklīdz Valentīnu notvēra, viņu tiesāja un sodīja ar nāvi. Pateicībā par šo upuri, pāri, kurus Valentīns salaulāja, turpināja viņu godināt. Un tā radās kults par Svētā Valentīna dienu 14.februārī.

Otra versija ir, ka Valentīns, arī mūks, nonāca cietumā. Bet ne tāpēc, ka neklausīja imperatora pavēlei nelaulāt jaunos cilvēkus, bet gan tāpēc, ka centās palīdzēt cietumos ieslodzītajiem kristiešiem. Ticības sākumā Romas impērijā kristiešus brutāli vajāja. Tos, kurus noķēra, briesmīgi spīdzināja un turēja ieslodzījumā. Mūks Valentīns nav varējis palikt vienaldzīgs un centās ticības brāļus atbrīvot. Kad Valentīnu pašu noķēra, arī viņu ielika cietumā. Un tieši cietumā viņš pēkšņi iemīlējās. Cietuma uzrauga meita ieslodzītajam nesusi pārtiku. Viņš tik ļoti jutās apburts, ka uzrakstīja meitenei mīlestības pilnu vēstuli. Iespējams no šī stāsta arī radās ideja, ka Valentīna dienā jāsūta apsveikumu kartiņas un vēstules. Slavenākā, mūsdienās vēl pieejamā un pārbaudāmā ir 1415.gadā sarakstītā Orleānas grāfa Čārlza vēstule sievai. Viņš bija ieslodzīts Londonas tauerā, bet uz Valentīna dienu aizsūtīja savai sievai mīlestības pilnu un sirdi plosošu dzejoli. Šī vēstule vēl joprojām atrodama Britu bibliotēkā. Zināms, ka arī Henrijs V Katrīnai Valuā sūtījis mīlas vēstules tieši Valentīna dienā.

Trešā versija par Valentīna dienu ir saistīta ar ticības cīņu. Februāra vidus ierasti ir bijis pagāniem svarīgs laiks, kad tiek svinēta auglība. Īpaši Romā šajā laikā notika dažādas tradīcijas, kas bija vērstas uz sievu, lauku un mājlopu auglības pielūgšanu. Romā bija tradīcija upurēt dzīvniekus alā, kurā it kā piedzima Romuls un Rems, un tad upurēto dzīvnieku asinis nesa pa pilsētas galvenajām ielām, lai piesauktu auglību. Taču baznīcai šie svētki nepatika. Tie neatbilda mācībai par īsto ticību, bet aizliegt tos nevarēja, jo auglības svētki bija pārāk populāri. Tāpēc izdomāja stāstu par Valentīnu, lai radītu šķīstu iemeslu svinībām 14.februārī.

Kā ir bijis patiesībā, laikam būs grūti pateikt. Tomēr ir kāda tendence, kas saglabājusies kopš viduslaikiem. Valentīna dienas svinības ir otrās populārākās pasaulē, kad sūta apsveikumu kartītes. Ziemassvētku dēļ izsūta ap 2,5 miljardiem apsveikuma kartīsu, kamēr Valentīna dienā ap miljardu. Jau viduslaikos bija novērots, ka tieši Valentīna dienā sūtīja īpašas apsveikuma vēstules. Savukārt mūsdienu dati liecina, ka absolūtais vairākums, kas svin Valentīna dienu, ir sievietes. Romantiskākās no visām būtnēm it kā lielākoties vainojamas pie šo svētku svinēšanas, jo ap 85% sieviešu šai dienai piešķir īpašu nozīmi. Protams, dati ir atšķirīgi katrā valstī, ir cilvēki, kas nemaz nevēlas svinēt Valentīna dienu, tomēr nenoliedzami, šos svētkus svin lielākajā daļā pasaules.