1864. gada 14. martā pasaulē nāca viens no lielākajiem Austroungārijas nodevējiem un viens no zināmākajiem cilvēkiem spiegošanas vēsturē Alfrēds Redls. Viņš, necilas ģimenes atvase, kļuva par visas valsts pretizlūkošanas vadītāju. Lieki piebilst, jau tajā laikā Redls kalpoja citiem saimniekiem.

 

Alfrēds Redls bija viens no zināmākajiem cilvēkiem informācijas vākšanas un analizēšanas jomā, ko saucam par spiegošanu. Viņš bija viens no labākajiem, ja ne pats labākais spiegs pirms Pirmā pasaules kara. Redls bija dzelzceļa klerka atvase, kura ģimene nevarēja lepoties ar īpašiem sakariem vai naudu, ar kuru iekārtot savus bērnus labās vietās. Tāpēc Alfrēds Redls iestājās armijā, bet jāatzīst, viņš mācēja ātri kāpt pa karjeras kāpnēm.

Sākotnēji Redls iestājās kara skolā Vīnē, lai gan jau no pašiem sākumiem viņš interesējās par Krievijas militārajām spējām un spēku veidiem. Tāpēc nebija nekas pārsteidzošs, kad Redls nonāca izlūkošanas pārvaldē. 1900. gadā viņš sāka strādāt kā viens no informācijas analītiķiem izlūkošanas dienesta Krievijas sekcijā. Bet pēc septiņiem gadiem Redls jau kļuva par pretizlūkošanas pārvaldes vadītāju.

Ar ko gan šis cilvēks bija īpašs? Ne jau ar to, ka varētu tikt saukts par vienu no lielākajiem nodevējiem pasaules vēsturē. Redls bija inovatīvs cilvēks, viņš ieviesa vairākus jauninājumus, kas palīdzēja ķert svešu valstu spiegus. Likteņa ironija, tieši viņa skolnieks un arī metodes bija izšķirošas paša notveršanā.

Alfrēds Redls saprata, ka informācijas analīzē ļoti svarīga, ja ne izšķiroša ir nepieciešamība ātri klasificēt datus. Tāpēc viņš ieviesa pirkstu nospiedumu katalogu, kas ļoti atviegloja nezināmu cilvēku tvarstīšanu, tāpat kā ieviesa fotokameru un balss ierakstu datubāzes veidošanu. Redls lika saviem aģentiem fotografēt, ierakstīt un uzmanīt visus, kas izskatījās aizdomīgi vai bija tuvu riska zonai, nodot valsts noslēpumu.

Redla nodevībā izšķiroša loma bija viņa personībai. Viņš strādāja vairāku valstu labā, bet visvairāk tieši Krievijas uzdevumā. Krievijas izlūkdienesta štābā Varšavā saņēma Redla ziņojumus. Tur arī bija pieejams viņa raksturojums. Krievijas dienestos uzskatīja, ka Redls ir vairāk godkārīgs un viltīgs, nekā gudrs un atjautīgs. Viņam patika atrasties riska zonā, balansējot uz naža asmens, pieķers viņu melos vai nē.

Redla notveršana bija vairāku gadu drāma. Sākumā Austroungārijas štāba priekšnieks lika viņam izmeklēt informācijas noplūdi, kas bija ļoti viegli izdarāms, jo Redls bija tas, kurš šo informāciju nodeva. Konsultējies ar Krievijas aģentiem, Redls nodeva dažus zemākā ranga spiegus savā vietā. Vēlāk viņš krieviem nodeva savas valsts aizsardzības plānus un detalizēti informēja par Austroungārijas plāniem uzbrukt Serbijai. Līdz pat 1913 .gadam Alfrēds Redls bija Krievijas labākais spiegs.

Kad Redls aizgāja no darba izlūkošanas pārvaldē, viņa vietā nāca viņa labākais māceklis. Iespējamu nodevēju tvarstīšanai viņš izmantoja paša Redla izstrādātās metodes. Piemēram, analizējot pārvaldes pastu, uzmanību saistīja kāda vēstule, kas ilgstoši bija gulējusi pastā neizņemta. Kad pretizlūkošanas aģenti pārbaudīja vēstules saturu, viņi atrada lielas naudas summas. Aizstājuši vēstuli ar viltojumu, aģenti gaidīja, kad uzradīsies tās adresāts. Un par lielu pārsteigumu, tas izrādījās atvaļinājies pulkvedis Redls.

Pēc notveršanas Alfrēds Redls izdarīja pašnāvību. Austroungārijas ķeizars uzskatīja, ka tā ir bijusi vienīgā pareizā Redla rīcība visā viņa karjerā. Savukārt izlūkošanas pārvaldē nožēloja, ka neizdevās iztaujāt pulkvedi. Aptuvenās aplēses jau tad bija zināmas, ka Redla nodevība maksāja dzīvību vismaz pusotram miljona Austroungārijas cilvēku.