Domājot par eksportu, tipisks maldīgs pieņēmums ir – man ir dabīgs produkts, ieturēts pelēkos toņos, tāpēc tas būs interesants Skandināvijas tirgū. Patiesībā Skandināvijas tirgus ir ļoti noslēgts un nelabprāt strādā ar jauniem piegādātājiem. Riski atkarībā no katras valsts tirgus ir dažādi. Labāk izmēģināt tirgu paplašināt tuvākajās kaimiņvalstis, vai sadarbojoties ar uzticamiem partneriem ārvalstīs.

 

Tomass Stafords kā teju visi pirmie kosmonauti vai astronauti bija kara aviācijas pilots. Kosmosa izpēte nesākās kā zinātniska misija, lai saprastu Zemes atrašanos kosmosā. Tās bija militāras misijas, jo galvenais mērķis bija atrast veidu, kā ātrāk un efektīvāk iznīcināt pretiniekus kara gadījumā.

Tomass Stafords gan nav no tiem lielā kalibra ASV astronautiem, kas savus pirmos soļus kosmosā būtu spēris kā pieredzējis kara pilots. Daži bija lidojuši vēl pirms reaktīvo lidmašīnu ēras 2. Pasaules karā, citi dzenājušies astē vai mukuši pa gabalu no “Mig” iznīcinātājiem Korejas karā. Stafordam šādas pieredzes nebija. Viņš pabeidza augstāko pilotu skolu 1952. gadā un tika nosūtīts kā pārtvērējlidmašīnu pilots uz Vāciju. Protams, saspīlējuma gados ar PSRS dienests Vācijā arī bija bīstams, taču ne tik ass un nežēlīgs kā Korejas karš, kas izcēlās laikā, kad Stafords bija pēdējo gadu kursants kara skolā.

Pēc desmit gadu aktīva dienesta gaisa spēkos Tomass Stafords tika izvēlēts jaunajā astronautu atlases grupā. Viņš jau bija sevi pierādījis kā spējīgs lidotājs un komandieris, jo dienesta laikā Vācijā vadīja eskadriļas un papildus arī sarakstīja vairākas rokasgrāmatas jaunajiem pilotiem. Tieši šīs īpašības visvairāk novērtēja NASA, kas atlasīja astronautus. Galvenais mērķis, kam gatavoja Tomasu Stafordu jau ārpus gaisa spēkiem, bija komandējošais sastāvs tādām misijām, kā „Gemini” un „Apollo”.

Viens no pirmajiem Staforda lidojumiem kosmosā bija plānots kopā ar ļoti pieredzējušo Alanu Šepardu. Tā kā veterānam pēkšņi pirms lidojumu iekaisa auss, tad arī Stafords tika noņemts no komandas un pārvietots uz rezerves pilota krēslu. Tāpēc lidojums ar “Gemini 3” Stafordam gāja secen. Taču jau sestajā misijas lidojumā Stafords nonāca kosmosā, kopā ar kolēģi Valliju Širru. Šajā, 1965. gada Ziemassvētku lidojumā, abi nolēma izjokot lidojumu centru. Viņi bija kosmosā paņēmuši līdzi mutes harmoniku un vienā brīdī sāka spēlēt Ziemassvētkiem veltīto „Zvaniņš skan”. Īsi pirms šīs melodijas, viens no astronautiem ar pilnu nopietnību sāka stāstīt, ka redz tādu kā satelītu, kas ļoti augstā trajektorijā pārvietojas Zemes virzienā. Abi bija nolēmuši pajokot, ka Ziemassvētku vecītis sācis savu ikgadējo ceļojumu.

Stafords ātri pierādīja savas spējas kā lidotājs komandieris. Viņš izrādījās ļoti veikls, kad vajadzēja izpildīt kosmosa kuģu savienošanos orbītā. Stafordam rokas netrīcēja un viņš diezgan ātri spēja savienot moduļus, kas bija ļoti svarīgi “Gemini” misijas laikā, jo tā sauktā „Dvīņu programma” bija izmēģinājums pirms “Apollo” programmas. Zināma lieta, ka uz Mēness virsmu nolaidās atsevišķs aparāts, kura veiksmīgai atgriešanai mājās nepieciešamas prasmīgas pilota rokas.

Tomass Stafords piedalījās iespējams vienā no sāpīgākajām misijām pasaules vēsturē - “Apollo-10”. Tā bija misija, kas sagatavoja visus priekšnoteikumus, lai uz Zemes pavadoņa izkāpt varētu Nīls Ārmstrongs. Stafords “Apollo-10” jeb ģenerālā izmēģinājuma misijā pildīja Mēness nolaišanās aparāta pilota funkcijas un izdarīja savu darbu izcili. Pēc Stafords lidojuma skaidrs bija, ka cilvēks ir gatavs izkāpt uz Mēness. Tas gan varbūt bija mazs mierinājums šīs misijas apkalpei, kura teju ar roku varēja aizsniegt kāroto mērķi.

Pēc “Gemini” un “Apollo” misijām Stafords tika piesaistīts “Apollo-Soyuz lidojumiem. Viņš bija viens no tiem astronautiem, kurš divu gadu laikā mācījās krievu valodu, dažādas tehniskas nianses, lai abas konkurējošās lielvaras varētu satikties kosmosā. Pēc šīs misijas Stafords atvaļinājās no kosmiskajiem lidojumiem un atgriezās darbā gaisa spēkos. Viņš ir pirmais ASV gaisa spēku virsnieks, kurš kā augstākas klases virsnieks ir lidojis kosmosā. Stafordam jau bija piemērota brigādes ģenerāļa pakāpe, savukārt uz kādu laiku “” Apollo-10” misijas laikā viņš iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā visātrāk lidojošais cilvēks. Atgriežoties no Mēness, Stafords ar komandu mājās traucās teju ar 40 tūkstošu kilometru lielu ātrumu. Likumsakarīgi, ja cilvēks savā karjerā apguva 120 dažādu lidojošu objektu vadību. Turklāt trī no tiem bija kosmiskie lidaparāti.