1958. gada 18.augustā ASV iznāk pirmais Vladimira Nabokova romāns „Lolita”. Skandalozais darbs jau vairākus gadus ir nopērkams Eiropā, pārsvarā Francijā, kur to iespiest uzņēmās apšaubāmas slavas izdevējs. Nabokova darbs balansēja uz pornogrāfijas robežas, bet kā zināms, šādi darbi bieži vien piesaista lielāko lasītāju uzmanību. Lolita kļuva par Nabokova labāk zināmo darbu un pievērsa viņam starptautisku uzmanību kā rakstniekam.

 

Vladimirs Nabokovs (attēlā) bija krievu emigrants ASV, kad uzrakstīja „Lolitu”. Viņš cēlās no senas un labi zināmas krievu aristokrātu ģimenes, vectēva līmenī Nabokovi bija valdības ministri, tēvs arī bija politiķis un jurists, bet dēls aizrāvās ar literatūru un entomoloģiju. Kas zina, kā pavērstos Nabokova dzīve, ja nenotiktu revolūcija Krievijā un ģimene nepaspētu aizbraukt no dzimtenes. Nabokovi sākumā pārcēlās uz Krimu, vēlāk uz Berlīni, no kuras aizbrauca uz Franciju tikai ar nacistu nākšanu pie varas un vajāšanu sākšanos. Savus pirmos darbus Nabokovs publicēja jau 18 gadu vecumā vēl būdams Krievijā, jo bija saņēmis prāvu mantojumu no vectēva. Pārsvarā tie bija viņa dzejoļi, kurus Nabokovs labprāt rakstīja arī trimdas laikā.

Jau no bērnības Nabokovs lieliski zināja svešvalodas, franču un angļu valodā viņš runāja, iespējams, pat labāk, nekā krievu. Tāpēc arī atrodoties ārzemēs, Nabokovs piestrādāja kā tulks. Diemžēl, Berlīnē Nabokovu ģimene zaudēja tēvu, jo kāda radikāļa uzbrukumā viņš tika nošauts.

Nabokovi teju ar pēdējo kuģi aizceļoja uz ASV. Vladimirs Nabokovs bija spiests jaunajā zemē piepelnīties par pasniedzēju, lasīt lekcijas un nodarboties ar tulkošanu. Nabokovs lieliski pārzināja literatūru, viņa valodas zināšanas bija ideālas, bet Nabokovs jutās aizmirsts. Viņš bija labi zināms jau krievu emigrantu rindās, tomēr ASV sabiedrībai maz interesēja kaut kāds krievu literāts. Tāpēc Nabokovs arī strādāja vairākās augstskolās, kurās lasīja lekcijas par krievu literatūru. Vēl viens viņa hobijs bija entomoloģija, un tieši vienā no saviem atvaļinājumiem Nabokovs sāka rakstīt „Lolitu”.

1948. gada vasarā Nabokovs devās brīvdienās, kurās vēlējās pētīt kukaiņus. Taču mierīgās brīvdienas dabā vedināja viņu uz dažādām pārdomām. Ir gandrīz droši zināms, ka Nabokovs „Lolitas” sižetā ir ietekmējies no citas grāmatas, kurā autors apraksta dažādās seksuālās pieredzes, tostarp saistītas ar mazgadīgām personām. Klaji skandaloza literatūra, kur pat Nabokovam nebija šaubu, publicēt būtu ļoti grūti. Tāpat viņš pats jau bija aprakstījis erotiskās fantāzijas, kas radās jaunībā, tas bija Nabokova dzejolis „Lilit”. Tāpēc šādu sajūtu rezultātā viņš atjaunoja domas par jūtu un erotikas piesārtināta romāna rakstīšanas. Piecu gadu laikā „Lolita” bija gatava. Pusmūža vīrieša attiecības un ceļš kopā ar pusaugu meiteni, protams, bija skandāls.

ASV Nabokovs grāmatu izdot nevarēja, par to nebija šaubu. Sākumā viņš cerēja, ka to varētu iespiest anonīmi, bet ASV likumdošana to neļāva. Tad Nabokovs cerēja izdot grāmatu ar pseidonīmu, bet arī šī ideja nebija realizējama. Tad par to ieinteresējās Parīzes izdevniecība „Olympia Press”, kas, kā tikai vēlāk uzzināja pats Nabokovs, bija vairāk pornogrāfisku grāmatu izdevējs. Taču tas netraucēja šai grāmatai kļūt par ļoti populāru. To pirka pārsvarā angļu un amerikāņu tūristi, kas grāmatu aizveda uz mājām. Bet jau 1955. gadā angļu kritiķi to atzina par vienu no labākajām grāmatām pēdējās desmitgadēs. Tā pieauga „Lolitas” popularitāte un arī pieprasījums to iespiest ASV un pēc trīs gadu izdošanas Parīzē, „Lolitu” beidzot nodrukāja 1958. gada 18. augustā.

Tā kļuva par pilnīgu dižpārdokli, jo pirmajās trīs nedēļās pārdotas tika 100 tūkstoši eksemplāru. „Lolita” pārspēja amerikāņu klasiku „Vējiem līdzi”. Nabokovs beidzot varēja pamest pasniedzēja darbu, kuru darīja tikai, lai nodrošinātu savu ikdienu. Viņš pārcēlās uz Šveici un veltīja sevi tikai un vienīgi rakstniecībai. „Lolita”, protams, palika skandalozs darbs, kuram daudzi pārmeta tikai un vienīgi vulgāru pornogrāfiju, kamēr literatūras kritiķi novērtēja Nabokova fundamentālās valodas zināšanas un prasmes savīt tekstu. Nabokovs tik ļoti baidījās par savas grāmatas izkropļošanu tulkojumos, ka krievu valodas versiju iztulkoja pats. Viņš zināja, ja grāmatu tulkos cilvēks, kas neizprot tās nianses, tā tiešām būs lēta pornogrāfija, bet, ja tajā ielikt jūtas un dzīves pārdzīvojumus, tostarp kārdinājumus, grāmata ir unikāla. Tāpēc nav brīnums, ka Nabokova „Lolita” ir atzīta par 20. gadsimta vienu no labākajām grāmatām.