1889. gada 20. novembrī ASV piedzima Edvīns Habls. Šobrīd saukts par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem cilvēkiem kosmosa izpētē, kurš mainīja izpratni par tā uzbūvi. Pirms Habla uzskatīja, ka pastāv tikai mūsu galaktika, kuras attālākajās malās ir putekļu vai gāzu mākoņi. Tomēr Habls pierādīja, ka tās ir citas galaktikas un Piena ceļš nav vienīgais.


Edvīns Habls piedzima vidusmēra amerikāņu ģimenē 1889. gada 20. novembrī. Sākumā šķita, ka Habls drīzāk būs sportists ne zinātnieks, jo viņam bija lielāki panākumi dažādās skolas sporta sekcijās, nekā zinātnes priekšmetos. Taču nepareizi būtu teikt, ka Hablam dabaszinātnes bija slikto atzīmju priekšmeti, skolā viņš daudzmaz labi mācījās visos priekšmetos. Dalība beisbola, basketbola un futbola komandās radīja priekšstatu, ka Habls būs sportists. Ar skolas komandu viņš pat uzvarēja skolu sacensībās basketbolā. Turklāt papildus komandu spēlēm, Habls bija labs skrējējs. Viņš kādu laiku pat paspēja nodarboties ar vieglatlētiku.

Habla tēvs bija apdrošināšanas polišu aģents, kurš mērķtiecīgi virzīja dēlu uz jurista karjeru. Un Edvīns Habls nespēja atteikt tēvam. Tā viņš sāka studēt jurisprudenci Čikāgas universitātē, kuru papildināja ar trīs gadu studijām Oksfordā. Tomēr no Anglijas Habls atgriezās, jo saslima tēvs. Īsi pēc atgriešanās tēvs arī aizgāja mūžībā, kas nozīmēja, ka vecākie brāļi, tostarp Edvīns, pārcēlās tuvāk ģimenei, lai atbalstītu māti ar jaunākajiem bērniem.

Lai arī Edvīns Habls atgriezās mājās, viņš nespēja uzsākt jurista praksi. Īstais iemesls neveiksmei bija Habla intereses trūkums. Viņš piestrādāja par matemātikas, fizikas un spāņu valodas skolotāju vietējā skolā, jo Čikāgas universitātē Habls studēja zinātņu fakultātē, kurai bija jurisprudences novirziens. Viņš vairāk iedvesmas saņēma no darba skolā, nekā cenšoties rast savu vietu jurisprudencē. Izšķirošu lomu Habla liktenī nospēlēja viņa Čikāgas universitātes pasniedzējs, kurš ieinteresēja Hablu padziļināt zināšanas dabaszinātnēs. Tā viņš nonāca Čikāgas universitātes paspārnē esošā observatorijā un saslima ar kosmosa pētniecības drudzi uz mūžu.

Habls aizstāvēja savu zinātnisko grādu astronomijā lielā steigā, jo bija sācies Pirmais pasaules karš un Habls vēlējās pievienoties armijai. Tomēr tas viņam izdevās gadu pirms kara beigām un dižus kaujas manevrus viņš neredzēja. Toties viņa zināšanas astronomijā rosināja idejas pētīt ballistiku. Tā Habls pēc kara atgriezās skolā – šoreiz Kembridžā. Armija un augstskolas pazīšanās palīdzēja Hablam nokļūt tajā laikā lielākajā observatorijā Kalifornijā, kur Habls sāka pētīt Visumu.

Habla novērojumi lika viņam secināt, ka kosmoss ir mainīgs. Viņš izmantoja atsevišķu zvaigžņu novietojumu, lai rastu sev atskaites punktu aptuveniem mērījumiem par attālumu kosmosā. Tas, ko Habls sāka nojaust, kosmoss pārvietojas. Viņš formulēja ideju, ka kosmiskie ķermeņi attālinās. Turklāt 1924. gadā Habls saskatīja atsevišķas zvaigznes Andromēdas miglājā. Tas viņam ļāva izskaitļot, ka Andromēdas miglājs patiesībā ir spirālveida galaktika. Habls savas idejas centās arī zinātniski pamatot. Vairākās publikācijas Edvīns Habls formulēja savus novērojumus, kas daļai sabiedrības šķita pilnīgs trakums, citai lielākā palīdzība jauniem atklājumiem. Alberts Einšteins atklāja, ka laikā, kad Habls pētīja Andromedu, viņš esot svārstījies par relativitātes teoriju. No vienas puses Einšteinam šķita, ka kosmoss izplešas, bet tā bija jauna un grūti pierādāma ideja. Tāpēc Einšteins pieļāva, ka kosmoss virzās kontrakcijās, te uz priekšu, te atpakaļ. Kad viņš izlasīja Habla pētījumu rezultātus, Einšteins nožēloja, ka uzreiz neuzticējās savai intuīcijai.

Habls pirmais pierādīja, ka pastāv vairākas galaktikas kosmosā. Viņš arī atklāja sakarību starp galaktiku nobīdi, ko vēlāk nosauca par Habla likumu. Tieši starpgalaktiku pētījumi pavēra ceļu jaunai izpratnei zinātnē. Un Habls arī bija pirmais, kurš aicināja Nobela prēmiju komiteju atzīt astronomiju kā daļu no fizikas zinātnes. Edvīns Habls nomira 1953. gadā un Nobela prēmiju fizikā nekad nesaņēma. Tomēr tieši viņa nopelnu dēļ, šādu lēmumu akceptēja vēlāk. Tāpat Habla piemiņai 1990. gadā Zemes orbītā nogādāto teleskopu nosauca viņa vārdā. Habla teleskops nebija pirmais orbitālais teleskops, toties spēcīgākais gan. Tā mērķis ir tieši tāds pats, kāds par kosmosu bija Edvīnam Hablam – ieraudzīt vairāk, lai izprastu labāk.