1711. gada 21. janvārī atceļā no savām kāzām Pēterburgā nomira tikai 18 gadus vecais Kurzemes hercogs Fridrihs Vilhelms. Viņa atraitne, vēlākā Krievijas valdniece Anna, ar līgavaiņa līķi pārrodas jaunajās mājās tikai 4. martā. Tā, īsti pat neizbaudījusi laulības dzīvi, Anna nonāk Kurzemē. Mēļoja, ka jauniņais hercogs kāzās tā pārdzēries, ka mājās pārbraukt vairs nespēja.


 

Fridrihs Vilhelms bija dižā hercoga Jēkaba mazdēls. Viņa vectēvs bija veiksmīgākais Kurzemes hercogs, kurš attīstīja hercogisti, par pamatu ņemot holandiešu ekonomikas modeli. Viņš izveidoja uz eksportu balstītu tautsaimniecību un nodarbojās ar kuģu būvniecību, tieši hercoga Jēkaba laikā Kurzemei piederēja kolonijas Āfrikā un Karību jūrā.

Bet Fridrihs Vilhelms hercoga godā pavadīja krietni trauksmainākus gadus. Viņa tēvs Fridrihs Kazimirs Ketlers nespēja nosargāt hercogistes intereses. Tieši tēva valdīšanas laikā hercogiste zaudēja savu patstāvību un kļuva atkarīga no Krievijas, Zviedrijas un Prūsijas ģeopolitiskajām spēlītēm. Kad 1698. gadā Fridrihs Kazimirs nomira, viņa dēlam Fridriham Vilhelmam bija tikai četri gadi.

Uzreiz par hercogu Fridrihs Vilhelms nekļuva, jo viņa valdīšanas aizbildņi bija māte un tēva brālis. Taču 1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. Hercogistē ienāca Saksijas karapulki, kurus kaujā pie Spilves sakāva, bet vēlāk hercogistes teritoriju savā kontrolē pārņēma zviedri. Fridrihs Vilhelms kopā ar māti bija spiesti bēgt no Kurzemes hercogistes un patvērumu meklēt pie mātes brāļa, vēlākā Prūsijas karaļa. Tieši trimdas laikā Fridriha Vilhelma māte apprecējās otrreiz, tādējādi zaudēja Kurzemes landtāga piešķirtās hercoga aizbildņa tiesības.

1705. gadā hercogistes teritorijā jau nostiprinājās krievu vara. Mūrmuižas kaujā Krievijas karaspēks tika sakauts, bet vēlāk tas atguvās Poltavas kaujā. Tā kā situācija bija mainīga, sarunās nolēma apvienot veco kārtību ar jauno, papildinot hercogistes ciltskoku ar Krievijas ietekmi. Tika nolemts, ka jauno Kurzemes hercogu Fridrihu Vilhelmu varētu apprecināt ar Krievijas cara brāļa meitu Annu. 1709. gadā hercogistes padome atzina hercoga Jēkaba mazdēlu par savu hercogu un Fridrihs Vilhelms Ketlers drīkstēja atgriezties mājās. 1710. gadā viņš ieradās Liepājā, kur nekavējoties dibināja ordeni godaprāta ļaužu aizstāvībai. Jau tā paša gada nogalē visi sagatavošanās darbi bija izdarīti, lai Pēterburgā dzertu varenas kāzas.

Fridrihs Vilhelms ar Annu apprecējās 1710. gada 31. oktobrī. Lepnās kāzas spodrināja Krievijas impērijas ietekmi, jo kārtējo reizi parādīja šīs valsts nozīmi arī Eiropas politikā. Turklāt Krievijas galms bija saradojies ar Prūsijas karaļnamu. Vienīgā bēda, kāzas svinēja īstā krievu garā. Ar vērienu, pamatīgi un ilgi. Jauniņais līgavainis centās turēt līdzi kā sievas tēvam, tā arī sievas onkulim, kuri ne tikai raženā auguma un masas, bet arī rūdījuma dēļ, noteikti varēja pārstrādāt lielāku daudzumu alkohola. Miesās tievais un tikai 18 gadus vecais Kurzemes hercogs tā pārdzērās, ka viņu nešus ielika karietē, lai jaunā sieva varētu viņu aizvest mājās.

21. janvārī, nelielā miestā pa ceļam uz Jelgavu Fridrihs Vilhelms nomira. Viņa jaunā atraitne pārradās Jelgavā tikai 4. martā un jau ar vīra līķi uz rokām. Kurzemes hercogs bija miris, tā pa īstam nemaz nestājies valdnieka amatā. Rūpes par hercogisti atkal nonāca tēva brāļa rokās. Taču nu jau kārtis pie politikas galdiņa bija pārdalītas, un ietekmi hercogistē bija iemantojusi Krievija. Hercoga atraitne Anna vēlāk kļūs par Krievijas valdnieci, bet kaut kādu hercogistes neatkarību atjaunos viņas favorīts Ernsts Johans Bīrons.