15. gadā pirms mūsu ēras 24. maijā piedzima viens no iespējams visu laiku daudzsološākajiem Romas karavadoņiem Gajs Jūlijs Cēzars Germāniks. Viņa vecāsmātes brālis bija imperators Augusts, kurš augsti cienīja zēna tēvu un vēlāk arī pašu Germāniku. Taču Germāniks tā arī nekļuva par imperatoru.

Germāniks piedzima labi zināma karavadoņa Nerona Klaudija Drūza ģimenē. Viņa tēvs veda kaujās Romas leģionārus Ģermānijā, kur romiešiem bija ambīcijas pakļaut mežonīgās ģermāņu ciltis. Taču ģermāņu sazvērestība un nelaime ar tēvu pārvilka svītru Romas centieniem iekarot apgabalu aiz Reinas upes, lai gan  Germānika tēvs bija nonācis ļoti tuvu kārotajam sapnim. Viņš iekaroja teju visu apgabalu līdz Elbai, kad, krītot no zirga, salauza kāju, saķēra infekciju un mira mokošā nāvē.

Germānikam bija tikai septiņi gadi, kad viņam bija jākļūst par ģimenes galvu. Imperatoram Augustam zēns patika, tāpēc viņš parūpējās, lai Germāniks uzaugtu galmā. Par godu tēvam un viņa karagājieniem Ģermānijā, Germāniks kopā ar brāli pieņēma apgabala nosaukumu kā savu vārdu. Liels atspaids viņam bija imperatora labvēlība, kurš nolēma adoptēt Germānika tēvabrāli Tibēriju, taču tikai ar nosacījumu, ka viņš adoptē Germāniku. Imperators Augusts darīja visu, lai daudzsološo jaunekli paturētu drošībā un ģimenes aizgādībā. Tāpat tika izkārtotas kāzas, kurās par Germānika sievu kļuva Agripīna vecākā, uzticama sieva priekos un bēdās.

Iemesls imperatora aizgādībai bija Germānika spējas. Viņš ļoti ātri mācījās un viņš tiešām spēja iegūt apkārtējo simpātijas. Jauneklis nebija kāds brīnumbērns, taču atlika viņu nosūtīt uz leģionu, lai viņš jau būtu iemācījies nepieciešamās lietas leģiona komandēšanā. Turklāt Romā Germāniks uzstājās tiesās, kā izslavēts apsūdzēto aizstāvis.

Kad Germānikam bija tikai 21 gads, Balkānos izcēlās dumpis. Tibērijs ar savu karaspēku steidzās no Ģermānijas, bet Augusts nolēma kaujas laukā pārbaudīt arī savu jauno protežē. Viņš uzticēja Germānikam komandēt karaspēku, ko formēja no brīvprātīgajiem un brīvlaistajiem vergiem. Lai arī viņš cieta neveiksmes, kopumā Germāniks iekaroja cietoksni pēc cietokšņa. Viņš, patiesībā bez īpašām zināšanām kaujas laukā, kļuva par brīnišķīgu karavadoni.

Germānika lielākais mērķis bija Ģermānija. Viņš alka atriebties par briesmīgo sakāvi Teitoburgas mežā, kad ģermāņi ievilināja romiešus slazdā un apkāva vairākus leģionus. Romas zaudējumi Teitoburgā bija tik smagi, ka septiņus gadus viņi neriskēja šķērsot Reinu. 28 gadu vecais Germāniks saņēma komandēšanā astoņus leģionus jeb 40 tūkstošus vīru, ar tiem viņš devās uz Ģermāniju atriebties.

Vispirms savā dienesta vieta Germāniks sakārtoja disciplīnu. Imperators Augusts tikko kā bija miris un leģionāri pieprasīja atgriešanos mājās un algu. Daļu izmaksu Germāniks sedza pats, bet viņam izdevās pārliecināt vīrus palikt Ģermānijā. Iedami caur biezajiem mežiem, romieši Germānika vadībā nopostīja ciemu pēc ciema. Viņi lauzās cauri Ģermānijai tikai ar vienu domu, atriebt nodevību un pakļaut dumpīgo reģionu.

Pēc vairākām kaujām Idistavizas līdzenumā satikās Germānika karaspēks un ģermāņu dumpinieka Armīnija vīri. Kauja bija nežēlīga, bet romieši spēja to uzvarēt. Germāniks kļuva par visas Romas varoni. Lai arī viņam bija vairākas iespējas sagrābt varu, viņš bija apbrīnojamo lojāls. Tieši bažas, ka šī lojalitāte varētu kādā brīdī beigties, Germāniku visticamāk noindēja. 34 gadu vecumā viņš pēkšņi nomira kārtējā dumpja apspiešanas laikā mūsdienu Sīrijā. Viņa sievu un bērnus cienīja visa Roma. Taču diemžēl daudzsološais karavadonis un, iespējams, nākamais imperators pēc sevis atstāja vairākas „trakas” atvases. Dēls Kaligula nožņaudza imperatoru Tibēriju, bet meita Agripīna jaunākā noindēja vīru, imperatoru Klaudiju. Tikmēr mazdēls Nerons ne tikai noindēja savu māti Agripīnu jaunāko, viņš piedevām nodedzināja Romu. Tāds bija daudzsološais stāsts par Germāniku, kurš Romai deva sapni.

Attēlā: Nikolasa Posina (Nicholas Poussin) glezna Germānika nāve.