1972. gada 24. novembrī Rīgā Daugavas manēžā notiek pirmais Eiropas atklātais čempionāts sambo. Šim sporta veidam novembris ir īpašs mēnesis, jo sambo ne tikai oficiāli atzina par sporta veidu novembrī, bet arī pirmās starptautiskās sacensības sarīkoja novembrī. Īpaši, ka sambo savu sacensību garu varēja pierādīt tieši Rīgā.

Sambo ir cīņas paveids, kura aizsākumi meklējami Padomju Krievijā. Tas radās 20. - 30. gadiem, kad Krievijā bija nepieciešamība apmācīt jaunizveidoto Sarkano armiju tuvcīņai un arī pie reizes kaut kādā veidā risināt milzīgo bāreņu bezpajumtnieku problēmu. Pastāvēja cerība, ka cīņas veids liks jaunatnei sākt nodarboties ar kaut ko vērtīgu.

Sambo tā ir pašaizsardzība bez ieroča jeb no krievu valodas "самозащита без оружия". Cēlies no dažādām cīņas tehnikām, tas tomēr vistuvāk ir bijis japāņu džudo un dažādiem PSRS atrodamiem cīņu veidiem. Sākotnēji sambo sauca par samoz jeb no krievu valodas pašaizsardzība. Tās galvenie pamati bija tvēriens, metiens un dažās versijās arī sitiens.

Ir nodalāmi divi sambo paveidi – sporta un kaujas sambo. Atšķirība tikai tik liela, ka kaujas sambo pieļauj arī sitienu izdarīšanu, kamēr sporta sambo ir uz punktiem balstīts sporta veids, kur vērtē metienus, spēka paņēmienus, kuri izraisa vai nu pretinieka padošanos, vai arī uzvaru pēc punktiem.

Bez džudo sambo pamatā ir arī krievu dūru kauju paņēmieni un dažādas cīņu formas, kas aizgūtas no PSRS ietilpstošo tautu kultūras. Tā piemēram sambo izmanto arī gruzīnu čidaoba vai kazahu kures tehnikas. Vēl sambo apvienoja arī cīņu paņēmienus no tatāru un burjatu, somu un francūžu cīņu stiliem vai arī paņēmienus no britu un amerikāņu brīvās cīņas, dažus boksa elementiem un arī nedaudz no japāņu sumo. Sambo ar to arī unikāls, ka tā pamatmērķis bija apvienot visu, kas ir pietiekami vienkārši izmantojams sevis aizsargāšanai. Laika gaitā, sambo ieguva tik lielu nozīmi, ka to sāka izmantot kā pamata treniņu kompleksu bruņotajos spēkos.

Par sambo pamatlicējiem uzskata divus vīrus. Viens no viņiem ir Viktors Spiridonovs, otrs - Vasilijs Oščepkovs. Oščepkovs bija viens no pirmajiem krievu džudo pamatlicējiem, viņš ilgu laiku pavadīja Japānā, kur mācījās no džudo pamatlicēja meistara Dzigoro Kano. Tieši sakari ar Japānu noveda Oščepkovu cietuma kamerā. Viņam 37.gadā inkriminēja valsts nodevību un spiegošanu Japānas labā, kā rezultātā viens no pirmajiem padomju sambistiem, tika nogalināts.

Otrs sambo vīrs bija Viktors Spiridonovs. Viņš bija cietis 1. Pasaules karā, tāpēc nevarēja nodarboties ar sambo Oščepkova džudo manierē. Spiridonovs izveidoja maigāku, mazāk uz spēku balstītu cīņas paveidu, jo nevarēja izmantot savu spēku karā iegūto traumu dēļ.

Sambo par oficiālu sporta veidu PSRS kļuva 1938 .gada novembrī. Tā filozofija bija ne tikai atbruņot vai aizstāvēt sevi cīņā, kurā nav pieejams ierocis, bet tā ir arī noteikta iekšējās pasaules trenēšana. Daudzos cīņu veidos pamatmērķis nav kaušanās ar domu gūt vienkāršu uzvaru. Karatē mērķis, piemēram, ir sajust pretinieka domas vēl pirms sitiena izdarīšanas, kamēr sambo mērķis ir attīstīt gribasspēku un iekšējo mieru. Nav iedomājama cīņa ar pretinieku, kurš ir bruņots, ja personai, kas aizstāvas, nav emocionālā miera. Tāpēc sambo paredz, ka galvenais šajā cīņā ir tvēriens un metiens.

Pirms 2. Pasaules kara sambo bija kļuvis par ļoti populāru aizraušanos PSRS. To attīstīja augstākajās mācību iestādēs, dažādos sporta klubos un pulciņos. Bet kara laikā, protams, arī sambo piedzīvoja krīzi. Karš virpulī ierāva daudzus cilvēkus. Tomēr sambo audzēkņus kaut kā īpaši izcēla, jo viņu vidū bija daudz augstu ar drosmi saistītu apbalvojumu kavalieru. Sambisti ne reizi vien izcēlās, uzņemoties bīstamus un drošsirdīgus uzdevumus kara gaitā. Daudzi no sambo audzēkņiem kļuva par Sarkanās armijas virsniekiem un pierādīja sevi kaujas laukā. Iespējams, tieši labi trenētās emocionālās sagatavotības dēļ.

Bet novembri gan itin veiksmīgi varētu saukt par sambo mēnesi. 1938. gadā sambo atzīšana sporta kārtā notika 16. novembrī, bet pēc gada, 1939. gadā, arī novembrī, notika pirmais sambo PSRS čempionāts. Rīgai sambo attīstībā arī ir īpaša loma, jo uzreiz pēc sambo atzīšanas starptautiskā mērogā, Rīgā notika pirmās starptautiskās sacensības. Tas bija 1967. gadā. Bet 1972. gada 24. novembrī sambo sev pievērsa uzmanību jau augstākā mērogā, atkal Rīgā notika pirmais sambo Eiropas čempionāts. Tikmēr pirmais pasaules čempionāts sambo jau tika noorganizēts Izraēlā. Šis sporta veids gan nekad nav bijis olimpisko sporta veidu sarakstā, taču vairāki sambo meistari nereti ir uzveikuši titulētus olimpiskos džudistus.