1938. gada 25. jūnijā piedzima izcils latviešu ķīmiķis, viens no visu laiku lietotāku zāļu izgudrotājiem Jānis Polis. Viņa darbs nesa augļus dažādu preparātu formā, bet lielāko atpazīstamību un arī tautas mīlestību Jānis Polis saņēma par remantadīna radīšanu. Šīs pretvīrusu, galvenokārt, gripas zāles, palīdzējušas tūkstošiem cilvēku ne tikai bijušajā PSRS.

Jānis Polis piedzima 1938. gada 25. jūnijā Jelgavas apkārtnē, precīzāk Elejas tuvumā. Viņš kļuva par ķīmiķi, kurš izvēlējās tieši farmācijas novirzienu. Jānis Polis nonāca Organiskās sintēzes institūtā, galvenokārt pateicoties institūta pirmajam vadītājam un dibinātājam akadēmiķim Solomonam Hilleram. Polis pēc Politehniskā institūta pabeigšanas tika nosūtīts darbam uz Līvāniem par spirta brūža inženieri, bet viņš iebilda šim darbam, jo nedzerot. Klātesošais Hillers piedāvājis darbu sintēzes institūtā.

Kopumā Solomons Hillers uzņēmās pietiekami lielu risku, saistot sevi ar Jāni Poli. Viņa straujā daba varēja palīdzēt iegūt ienaidniekus. Taču Hillers nebija kļūdījies, viņš jaunajam zinātniekam deva iespējas sevi pierādīt, kas pēc kāda laika vainagojās ar teju milzīgiem panākumiem.

Lielais dzīves pavērsiens bija Kijevas Politehniskā institūta profesora Fjodora Stepanova referāts jeb lekcija par adamantānu. Tas ir ogļūdeņradis ar ļoti simetrisku molekulas struktūru, kam sākumā paredzēja pilnīgi inertas ķīmiskās īpašības. Taču vēlāk secināja, ka adamantāna atvasinājumiem patiesībā ir izteiktas pretvīrusu īpašības. Tad arī no ārzemju preses parādījās ziņas, ka šo vielu sākusi pētīt un ražot atsevišķos preparātos ASV kompānija „Dupont”.

Sākumā bija domāts, ka šo preparātu varētu no ASV iepirkt, bet institūta vadītājs Hillers nolēma savu padoto aizsūtīt uz stažēšanos Kijevā. Tā Polis mācījās visu, kas bija zināms par adamantānu, bet apsviedīgais vadītājs Hillers varēja kalt plānus par šīs vielas tālāko izmantošanu.

Jau pēc neilga laika, Jānis Polis ar saviem palīgiem Rīgā resintezēja amerikāņu preparātu. Tas palīdzēja gripas profilaksei, bet ne gripas ārstēšanai un tad Polim padevās lielisks atradums. Nīderlandes patentos viņš uzdūrās lielam skaitam adamantāna atvasinājumu. Izmantojot šīs ziņas, Polis radīja jaunu sintēzi, kuras rezultātu nosauca remantadīna vārdā. Pēc mikrobioloģiskajām pārbaudēm 1969. gadā viņš bija atradis savienojumu ne tikai gripas profilaksei, bet arī vīrusu ārstēšanai.

1972. gadā Polis pats savā laboratorijā uzsintezēja preparāta pirmo kilogramu. Taču tā ceļš pa PSRS zinātniski-politiskajiem varas gaiteņiem bija sarežģīts un pieprasīja nekaunību, jo liela daļa ietekmīgu ierēdņu, uzskatīja par efektīvāku risinājumu pretgripas zāles vest no ASV. Polis uzrakstīja telegrammu Brežņevam un brīnumainā kārtā pievērsa sev uzmanību. Tā kā valstī bija iekritis grūts brīdis ar gripas epidēmiju un tūkstošiem cilvēku nevarēja strādāt, tad viņa remantadīna projekts pievērsa uzmanību.

1976. gadā Olaines jaunajā rūpnīcā, kas vēlāk pārtapa par “Olainfarm”, tika uzsākta remantadīna ražošana. Pirmajai gripas sezonai saražoja vairāk nekā 400 kilogramus šīs vielas, bet patentus izņēma vairākās valstīs, tostarp ASV, Japānā un Rietumeiropā, par PSRS atbalstītajām valstīm pat nerunājot. Panākumi šīm zālēm vēl joprojām ir lieliski. Tās ne tikai rada pretestību saslimšanai ar gripu, tās arī palīdz uzveikt vīrusus, turklāt ne tikai gripas. Tāpēc pamatoti ir teikt, ka Jānis Polis ar savu izgudrojumu kapitālistiskā sabiedrībā būtu kļuvis par miljonāru. Taču kā dažos atmiņu rakstos par viņu stāsta laikabiedri, zinātniekam nebija svarīga materiālā pasaule. Viņa mūža nogale diemžēl tieši sastapās ar materiālās pasaules triecieniem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jānis Polis nonāca milzīgā trūkumā, bija grūtības pat ar dzīves vietu. Savukārt viņa nāve iestājās pēc organisma paguruma, kas bija saistīta ar nepietiekamu uzturu. Vai nu zinātnieks pats badojās, jo ticēja, ka tas palīdzēs izārstēties, vai arī tie, kas saņēma visus viņa izgudrojuma augļus, nevēlējās dalīties. Remantadīna tēvs aizgāja mūžībā 2011.gadā. Ne vienā vien intervijā viņš bija norādījis, ka nauda nav noteicošais dzīvē. Iespējams, tieši tāpēc Jāni Poli un remantadīnu atceramies kā glābēju kritiskos brīžos, par ko īpaši jau gripas laikā viņam arī šobaltdien veltam siltus pateicības vārdus. Tāpat kā paldies sakām tiem, kuri glabā stāstus par unikāliem latviešu atklājumiem.