„I' m sorry," bija viss, kas sakāms Nikam Līsonam – biržas operāciju menedžerim, kurš ar riskantiem darījumiem bija novedis līdz bankrotam Bēringu banku, vienu no respektablākajām finansu institūcijām ne vien Lielbritānijā, bet visā pasaulē. Turpat divarpus gadsimtus pastāvējusī banka tika pasludināta par maksātnespējīgu 1995. gada 26. februārī.

 

Brēmenē dzimušais Johans Bārings ieradās Lielbritānijā 1717. gadā, lai apgūtu vilnas tirgotāja prasmes. Vācijā viņš vairs neatgriezās, bet gan apmetās Devonšīrā, apprecējās un pēc dažiem gadiem kļuva par britu pavalstnieku Džonu Bēringu. Viņa dēls Frensiss Bērings  pārcēlās uz Londonu, kur 1762. gadā dibināja Bēringu tirdzniecības namu, kas viņa vadībā izauga par vienu no ietekmīgākajām komercbankām Lielbritānijā. Viņš lika pamatus Bēringu dzimtai – vienai no senākajām un respektablākajām pasaules finansistu dinastijām, kuras pārstāvji darbojušies arī britu politikā un koloniālajā administrācijā, valkājuši baronu un grāfu titulus. Bēringu banka, pie kuras šūpuļa savulaik stāvēja sers Frensiss Bērings, vēl pirms pāris desmitgadēm šķita neatņemama Lielbritānijas un arī globālās finansu pasaules sastāvdaļa. Tomēr – nekas nav mūžīgs šai pasaulē.

Niks Līsons kļuva par Bēringu bankas termiņdarījumu ģenerālmenedžeri Singapūras Starptautiskajā valūtas biržā 1992. gadā. Termiņdarījumi ir līgumiem par vērtspapīru, īpašuma vai citu preču iegādi nākotnē par līguma slēgšanas brīdī fiksētu cenu. No vienas puses šādi darījumi palīdz mazināt ieguldījumu risku, taču tie ir arī ļoti pateicīgi spekulatīvām operācijām. Niks Līsons sākotnēji šķita īsts atradums – viņa pirmie darījumi ienesa bankai apmēram desmit miljonus mārciņu jeb 10% no gada peļņas. Tomēr jau drīz veiksme novērsās no Līsona, bet viņš, nebūdams gatavs atteikties no supersekmīgā biržas spēlmaņa renomē un, attiecīgi, dāsnajām prēmijām, sāka zaudējumus slēpt, izmantodams vienu no t.s. bankas kļūdu kontiem. Šādi konti paredzēti, lai kompensētu klientiem bankas kļūdu rezultātā radītus zaudējumus, pie tam neiespaidojot bankas auditējamo bilanci. Kā izrādījās, tad Bēringu bankas kļūdu konts Nr. 88888 bija izmantojams praktiski nekontrolēti. Pāris gadu laikā Nika Līsona darbošanās rezultātā caur to „izkūpēja" vairāk nekā 200 miljoni mārciņu. Joprojām cerot atgūt zaudēto, Līsons 1995. gada 16. janvārī veica augsta riska operācijas Singapūras un Tokio biržās. Viņa aprēķinu pamatā bija pieņēmums, ka diennakts laikā finansu tirgi saglabās stabilitāti. Taču nākamajā rītā Japānas pilsētu Kobi satricināja postoša zemestrīce, kas laupīja vairāk nekā 6000 dzīvību un pamatīgi sašūpoja arī Austrumāzijas biržas. Kādu mēnesi vēl centies glābt situāciju, Niks Līsons pameta Singapūru, atstādams uz sava rakstāmgalda atvainošanās zīmīti „I'm sorry" un Bēringu bankas bilancē – 827 miljonu mārciņu iztrūkumu. Dažus mēnešus vēlāk neveiksmīgais spekulants tika arestēts un tiesāts, taču Bēringu banku tas vairs nespēja glābt. 1995. gada 26. februārī turpat divarpus gadsimtus pastāvējusī finansu institūcija tika pasludināta par maksātnespējīgu. Kā teikts Lielbritānijas Valsts kases izmeklēšanas komisijas ziņojumā, „bankas sabrukuma iemesls bija, kā nākas secināt, vienas personas (Līsona) nesankcionēta un maksimāli graujoša darbība, kas palika nepamanīta viselementārāko vadības un iekšējās kontroles principu neievērošanas rezultātā."