1966. gada vasarā Anglijā bija plānoti lieli svētki, bija jānotiek pasaules kausa izcīņai futbolā un Anglijas izlase bija viena no pretendentiem uz uzvaru. Lai sagatavotos svētkiem, jau pašā 1966. gada sākumā uz Angliju atveda Pasaules kausu, sauktu par Žila Rimē balvu. Liels skandāls sanāca, kad izstādes laikā garnadži trofeju nozaga. Nedēļu Skotlendjards izskatījās pēc pamuļķiem, kas nevar sadzīt pēdas zagļiem, līdz 27. martā parasts krancis uzoda statuju pilsētas parkā.

 

Anglija ir viena no tām zemēm, kur futbols ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa. Lai arī mūsdienās futbola sacensības ir ieguvušas lielāko kapitalizāciju, arī 1966. gadā tas bija liels notikums uzņemt pasaules kausa izcīņu. Anglijas izlase bija viena no pretendentēm uz uzvaru, tāpēc Anglijas Futbola asociācija darīja visu, lai parādītu saviem tautiešiem par kādu balvu gatavi cīnīties.

Galvenā balva ir tā sauktā uzvaras Zelta dieviete vai vienkārši Pasaules kauss. Apzeltītā statuete, kur uzvaras dieviete Nīke virs savas galvas tur zemeslodi. Pirmo balvu nosauca par Žila Rimē balvu, jo Žils Rimē pirmais noorganizēja pasaules kausa izcīņu futbola izlasēm. Jau 1966. gada janvārī trofeju atgādāja uz Londonu, lai sacensību rīkotāji varētu to izmantot publicitātes pasākumiem. Sākumā bija kategoriski aizliegts balvu izstādīt publiskai apskatei, bet pēc tās iespaidīgās apdrošināšanas un solījumiem sargāt balvu dienu un nakti, starptautiskā futbola federācija piekāpās angļu lūgumam iepriecināt savus līdzjutējus. Lai arī pēc tā laika naudas vērtības trofeja maksāja trīs tūkstošus mārciņu, apdrošināja to par 30 tūkstošiem. Savukārt drošības garantēšanai Vestminsteras hallē to sargāja divi formās ģērbti policisti un vēl divi maskējušies Skotlendjarda īpašie aģenti. Gluži kā piedzīvojumu filmās lielais šoks uzraugu sejās parādījās svētdienās 20.martā. Pēkšņi ap pusdienas laiku policisti ieraudzīja, ka trofeja ir nozagta. Svētdienās halli izmantoja metodisti saviem dievkalpojumiem, neviens nebija pamanījis, ka cilvēku burzmā, kāds ir atvēris kasti un aiznesis zelta dievieti.

Skotlendjards tūlīt ķērās pie izmeklēšanas. Kļuva skaidrs, ka garnadži ielauzās pa sētas durvīm, kur vienkārši noskrūvēja koka stiprinājumus un uzlauza slēdzeni. Koka kasti, kurā stāvēja trofeja, viņi līdzi neņēma, atvēra tās sānu durvis, izņēma balvu un pazuda, nevienam nemanot. It kā pāris liecinieki atzinās, ka redzējuši aizdomīgus tipus, tomēr beigās šīs liecības nekādu rezultātu nedeva. Jau 21. martā visai pasaulei tapa zināms, ka galvenā futbola balva ir nozagta.

Veselu nedēļu Skotlendjards bija apkaunojums pats sev. Uz inspektoriem izdarīja milzīgu spiedienu, ka balvas atrašana ne tikai ir svarīga pasaules čempionāta dēļ, bet visa dienesta cieņas saglabāšanai. Tomēr jāatzīst, ka īsti ar ko lepoties Skotlendjardam nebija. Sākumā uzradās kāds, kas pieprasīja izpirkuma maksu par balvu. Šis cilvēks piezvanīja Anglijas futbola asociācijas vadībai un pieprasīja 15 tūkstošus mārciņu. Kad policija sekoja šim cilvēkam uz norunāto izpirkuma naudas nodošanas vietu, viņi aizturēja sīku zagli, kas jau bija sēdējis cietumā. Lai arī viņš spēja uzrādīt trofejas iesaiņojuma oderi, pašas balvas viņam nebija. Policija nosprieda, ka ļaundaris gribēja izmantot gadījumu un apkrāpt cietušos, izspiežot naudu bez trofejas.

Tomēr lielā laime atnāca 27. martā. Dienvidlondonā uz svētdienas pastaigu devās Deivids Korbets ar savu suni Piklzu. Suns parkā sāka ošņāt kaut kādus atkritumus un no tiem izvilka papīrā ietītu zelta statueti. Korbets atpazina trofeju un tūlīt pat to nodeva tuvākajā policijas iecirknī. Kamēr futbola funkcionāri raudāja aiz laimes, Skotlendjards aizdomās sāka turēt laimīgā atradēja saimnieku. Dīvaini, ka krancis tā pēkšņi saož zelta statuju parka atkritumos. Un vai nebūtu ļoti ērti ļaundariem pašiem inscenēt balvas atrašanu, lai saņemtu apsolīto atlīdzību? Tā Deividu Korbetu aizturēja, bet vēlāk atbrīvoja, jo nebija pierādījumu par viņa saistību ar zādzību. Pasaules kausā Anglijai ļoti paveicās un tā uzvarēja, zināms, ka uz svētku banketu uzaicināja arī atradēju Piklzu un viņa saimnieku. Sunim tika gods izlaizīt veselu bļodu labākā ēdiena. Taču galveno balvu tāpat neizdevās nosargāt. 1983.gadā to nozags jau Brazīlijā. Oriģinālā Žila Rimē balva tā arī nav atrasta un otrreiz neviens neprasīja izpirkumu. Lielākie skeptiķi uzskata, ka Brazīlijas zagļi to vienkārši pārkausēja un pārdeva. Kas šokē visvairāk? Ka Brazīlijas zagļiem pat futbols nav svēts.