1969. gada 29. oktobrī kāda Ņujorkas avīze publicē rakstu, ka Pols Makartnijs, slavenais Bītlu mūziķis, ir gājis bojā autokatastrofā un viņa vietu ansamblī ieņēmis dubultnieks. Ziņa nebūtu nekas īpašs, ja vien pirms divām nedēļām tādas pašas ziņas netiktu atskaņotas radio ēterā. Turpina Jānis Krops:

Sen bija pagājuši tie laiki, kad par tādu britu ansambli kā Bītli zināja tikai izredzētie. Ziņas par un ap Bītliem tika publicētas teju vai katru dienu. Popularitāte darīja savu, un tāpēc arī netrūka dažādu variāciju par to, kā un kas notiek ar mūziķiem. Bītlu panākumu atslēga bija revolucionāra brīvības sajūta, apziņa, ka jaunieši drīkst visu un, protams, leģendārā frāze – „sekss, narkotikas un rokenrols”. Tas arī bija Bītlu moto, jo aktīvajos muzicēšanas gados Bītli lietoja dažādas vielas, kuras, kad vajadzēja, palīdzēja aizmigt vai arī deva enerģiju bez mitas koncertēt.

1966. gadā sākās baumas, ka Pols Makartnijs vairs nav tas Pols, kas iepriekš. Parādījās kaut kādas pirmās ziņas par viņa iespējamo nāvi. Tās saistāmas ar avāriju, kurā it kā Makartnijs bija iekūlies. Tāpēc trakākie Bītlu fani sāka meklēt pierādījumus, kur varētu redzēt, ka ar Polu kaut kas vairs nav kārtībā. Tika izvirzīta versija, ka Makartniju aizvietojuši ar līdzinieku, nevienam nezināmu Viljamu Kembelu. Viņam it kā veikta operācija, lai Kembels vairāk līdzinātos bojā gājušajam. Šīs baumas ceļoja no mutes mutē, bet tā arī nekad netika publicētas, tāpēc, loģiski, tās pēc kāda laika aizmirsa.

Taču 1969. gada 29. oktobrī Ņujorkas laikraksts "Rat Subterranean News" atkal pievērsās baumām par Makartnija nāvi un viņa iespējamo dubultnieku. Laikrakstam nebija lielas tirāžas, nosaukums arī rada bažas par faktu uzticamību, taču tā galvenā mērķauditorija bija jaunieši, ar visām no tā izrietošajām sekām. Pārsvarā šo laikrakstu lasīja studenti, un 29. oktobra numurā viņi uzzināja par Makartnija nāvi, kura mērķtiecīgi slēpta jau trīs gadus. Tas sacēla lielu ažiotāžu, kam par iemeslu bija arī pirms pāris nedēļām noticis skandāls kādā Detroitas radio stacijā. Tās ētera laikā piezvanīja anonīms klausītājs un painteresējās, vai ir zināms kaut kas par lielo Bītlu afēru. Radio dīdžejs Rass Gibbs paklausīja anonīmā zvanītāja ieteikumam un vēlāk noklausījās Bītlu dziesmu „Revolution No.9”. Izrādās, ja klausīties šo dziesmu reversā, tad tiešām var dzirdēt dažādas zīmīgas frāzes, piemēram, „Pols ir miris”, „Pola vairs nav”, dzirdamas avārijas skaņas un dzirdama arī it kā pārējo Bītlu smiešanās, kas nozīmē, ka viņi zina par Makartnija nāvi un aizvietošanu ar dubultnieku, bet neko nesaka, lai turpinātu muļķot pasauli.

Gibbs no Detroitas radio šo dziesmu noklausījās, sadzirdēja to, ko tur var sadzirdēt, un pastāstīja par visu saviem klausītājiem nākamajā pārraidē. Tad sākās īsts telekomunikāciju bieds, jo pēkšņi uz radio staciju sāka zvanīt tūkstošiem cilvēku, padarot telefona vadus pavisam karstus.

1969. gadā Bītli jau bija praktiski izjukusi grupa. Un septembra beigās tika prezentēts viens no pēdējiem kopīgajiem albumiem „Abbey Road”. Uz plates vāka bija fotogrāfija, kur visi četri Bītli soļo pāri ielai pa gājēju pārēju. Džons Lenons it kā simbolizēja mācītāju, jo bija tērpies viss baltā. Ringo Stārs it kā bija apbedīšanas biroja pārstāvis, tā kā viņa tērps bija melns uzvalks, Džordžs Harisons nekā īpaši neizcēlās, tāpēc viņa parastie džinsi un zilais krekls tika asociēti ar kapračiem, kuri parasti bērēs piedalījās tērpušies visparastākajās ikdienas drēbēs. Pats galvenais šajā fotogrāfijā sensāciju meklētājiem bija Pols Makartnijs, kurš šķērsoja ielu uzvalkā, bet basām kājām, tādējādi izraisot asociāciju, ka ir nelaiķis.

Kad šīs ziņas nomocīja pašus mūziķus, tad piespiedu kārtā pēc ilgāka laika sabiedrībā iznāca Pols Makartnijs. Viņš bija nozudis no sabiedriskās dzīves, paslēpies savā lauku īpašumā Skotijā. Bītli juka pa vīlēm, tāpēc arī mūziķi nebija vairs redzami kopā. Kad Makartnijam lūdza komentāru par savu aizvietošanu, viņš pilnīgi droši apgalvoja, ka tik muļķīgām baumām nav pamata ticēt. Rasels Gibbs centās uzrunāt Bītlus un atvainoties par sacelto traci. Bet tas daudz nelīdzēja, Detroitas radio atlaida dīdžeju par baumu izplatīšanu. Vienīgie, šķiet, kuri bija apmierināti ar skandālu, bija ierakstu kompānija „Capitol Records”. Skandāla ažiotāžas dēļ viņi izpārdeva visus Bītlu ierakstus.