1659. gada 30. septembrī uz vientuļas salas netālu no Orinoko upes Dienvidamerikā, kāds eiropietis kokā izgrebj uzrakstu. “Izkāpu uz šīs salas kā vienīgais izdzīvojušais kuģa avārijā 1659. gada 30. septembrī”. Protams, ka stāsts ir par Robinsonu Kruzo, kurš likteņa līkloču dēļ, nonāk uz vientuļas salas.

Stāsts par Robinsonu Kruzo ir Daniela Defo romāns, ko dažkārt pat sauc par vienu no pirmajiem īstajiem angļu romāniem. Stāstam, protams, ir paralēles ar reālo pasauli, jo tiek uzskatīts, ka iedvesmu Danielam Defo deva jūrnieka Aleksandra Selkirka piedzīvotais, kad jūrnieks sabija uz vientuļas salas četrus gadus. Defo šo stāstu attīstīja tālāk un tā it kā radās Robinsons Kruzo.

Defo romāns ir galvenā varoņa dienasgrāmata. Viņš uz vientuļas salas dzīvo 27 gadus un stāsts sākas 1659. gadā, kad Robinsons Kruzo nolemj iesaistīties avantūrā un ātri iegūt bagātību. Būdams plantators Brazīlijā, bijušais jūrnieks iesaistās nelegālā braucienā uz Āfriku pēc vergiem. Taču kuģis avarē pie Orinoko upes izejas jūrā, un Kruzo ir vienīgais, kurš nonāk uz neapdzīvotas salas.

Pirms kuģis, kurš uzskrēja uz sēkļa, pilnībā nogrimst, vientuļnieks paspēj no tā iznest visas mantas, kas viņam vēlāk noderētu pastāvīgai dzīvei. Viņš paņem darba rīkus, auklas, šaujampulveri, ieročus un arī rīsus, un labības graudus. Spēku pamests viņš nonāk smilšainajā salas pludmalē, kur uz koka ar nazi izgriež savas ierašanās datumu. Apzinoties, ka uz salas būs jāpavada ilgāks laiks, Kruzo nolemj neaizmirst to dienu, kad šeit parādījās. Tā uz koka tiek uzrakstīts “Izkāpu uz šīs salas kā vienīgais izdzīvojušais kuģa avārijā 1659.gada 30.septembrī”. Vēlāk šo koka gabalu viņš piestiprinās pie koka staba.

Pirmo dienu nepazīstamajā krastā Robinsons Kruzo pavada vaimanās un raudās. Neviena no biedriem dzīvajos nav, pajumtes vai milzīgu pārtikas krājumu arī nav. Turklāt naktī bailes piezogas no nezināmiem savvaļas zvēriem. Tāpēc pirmo nakti Robinons Kruzo pavada kokā, kur guļ, spītējot lietum.

No grāmatas zinām, ka Robinsons Kruzo uz vientuļās salas pamanās izveidot dažādas ierīces un ūdens padošanas sistēmas. Viņš pieņem, ka salā būs jāpaliek ilgāku laiku, lai gan nespēj iedomāties, ka tie būs 27 gadi. Viņa ceļā parādās ne tikai pieradināmas savvaļas kazas, bet arī briesmīgi kanibāli, kuri izvēlējušies mazo salu cilvēku upurēšanai. Viena no šādām procesijām, viņš izšauj savas pistoles, lai glābtu iezemieša dzīvību. Tā Robinsonam Kruzo piebiedrojas Piektdienis.

Kad Robinsonu Kruzo izglābj kāds dumpinieku pārņemts kuģis, viņš atkal nonāk saskarsmē ar eiropiešiem. Tādā veidā vientuļnieks nonāk Lisabonā, kur iegūst daļu no savu plantāciju peļņas. Pēkšni vienatnē dzīvojušais, pie vienkāršām ērtībām pieradušais cilvēks attopas diezgan turīgs. Bet savu bagātību no Brazīlijas neuzdrošinās izvest pa jūru. Vientuļnieks vilinošajai dzelmei vairs neuzticas.

Pēc Robinsona Kruzo stāsta publicēšanas grāmata piedzīvoja īstu lasītāju aizgrābtību. Sākās visādu avantūru un piedzīvojumu laiks. Sarēķināts, ka Vācijā vien pēc Robinsona Kruzo piemēra tapa vismaz 40 dažādi stāsti. Bet lielākās diskusijas ir raisījis Daniela Defo patiesais Robinsona Kruzo dienasgrāmatas ievesmas avots. Visbiežāk pieminētais Aleksandrs Selkirks ir pietiekami atšķirīgs. Viņš uz neapdzīvotas salas nonāca paša gribas rezultātā, jo pieprasīja, lai viņu izsēdina. Tajā viņš nodzīvoja četrus gadus, turklāt bija bruņojies kā ar ieročiem, tā ar pārtikas krājumiem. 2002. gadā bija mēģinājumi izanalizēt patieso Robinsona Kruzo personāžu. Taču īstas skaidrības tā arī nav bijis. Zināms tikai tas, ka grāmatas publicēšanas laikā īstais Robinsons Kruzo vēl esot dzīvojis, taču viņa vārdu neviens nekad arī neatklāja.