1914. gada 31. jūlijā Parīzes pievārtē piedzimst slavenais komiķis Luijs de Finess. Viņa vecāki, kas ir spāņu iebraucēji Francijā, dzīvo nelielā pilsētiņā pie Parīzes, kur skolo nākamo Francijas jokdari. Viņš pirmām kārtām ir pianists un tikai vēlāk kļūs par aktieri. Kā atzina pats Finess, labāk vēlāk nekā nekad, jo tieši ilgstošā nobriešana aktiermākslai ļāva viņam attīstīt jokdara prasmes.

 

Luijs de Finess jeb pilnajā vārdā Luijs Žermēns Davids de Finess de Galarsa allaž ir vairāk atgādinājis spāni ne francūzi. Un tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – viņa dzīslās nu nemaz nerit franču asinis. Luija tēvs Karloss bija spānis no Seviljas puses, kamēr māte bija spāņu un portugāļu pēctece. Abi pārcēlās uz Franciju 1904. gadā, jo vēlējās salaulāties, bet abu ģimenes iebilda. Tā kā Francijas likumi ļāva laulības slēgt bez vecāku piekrišanas, karstasinīgais pāris ņēma kājas pār pleciem un devās uz kaimiņzemi. Luija de Finesa vecāki apmetās Parīzes piepilsētā Kurbevuā, kur tēvs strādāja par dimantu slīpētāju, neskatoties uz to, ka viņam bija jurista izglītība.

1914. gada 31. jūlijā piedzima Luijs. Bērnībā ļoti žiperīgs bērns, kurš tam laikam zināja daudz svešvalodu. Pateicoties vecākiem, viņš brīvi runāja spāņu valodā, protams, zināja franču valodu, bet papildus bija apguvis arī angļu valodas prasmes. Salikumā ar savu raksturu un uzvedību, draugi Luiju de Finesu sāka saukāt par Fufu. Viņš labprāt nodarbojās ar izjokošanu, neģēlībām un taisīja grimases. Tieši grimases bija tās, kas padarīja viņu par unikālu.

Vecāki mazajam zēnam ļāva izpausties radošajā dzīvē. Viņš mācījās zīmēt un spēlēja klavieres. Tieši kā pianists Luijs de Finess sāka savu karjeru, jo viņš spēlēja džezu krogā Parīzes sarkano lukturu rajonā. Kamēr Luijs de Finess spēlēja, viņš taisīja grimases. Un kroga apmeklētājus tas tik ļoti uzjautrināja, ka viņi sāka nākt uz iestādi tieši smieklīgā pianista dēļ.

Otrā pasaules kara laikā, dad Parīze bija okupēta, Luijs de Finess pasniedza solfedžo mūzikas skolā. Viņš jau bija šķīries no savas pirmās sievas. Un tieši kara apstākļos mūzikas skolā viņš neatvairāmi iemīlējās sekretārē Žannā Augsutīnē. Šī sieviete izrādījās slavenā Gija de Mopasāna radiniece, bet Luiju tas maz satrauca. Viņš bija tik apburts, ka pasaule sāka griezties tikai ap šo sievieti. Viņa kļuva par pianista otro sievu un kopā viņi nodzīvoja līdz pat Luija nāvei.

Taču karš agrāk vai vēlāk beidzas, tāpat kā agrāk vai vēlāk, bet pienāk pārmaiņas arī katra radoša ģēnija dzīvē. Luijs de Finess izmēģināja spēkus aktierspēlē, jo bija studējis šo mākslu dramatiskajos pulciņos. Viņš filmējas savā pirmajā filmā jau 1945. gadā, bet tā neatnes viņam lielus panākumus. Nākamā filma top tikai 1958. gadā, kad Finess lieliski spēlē filmā „Kas nav noķerts, nav zaglis”. Šajā filmā Finess spēlē galveno malumednieka lomu, un tā viņam atnes milzu popularitāti. Pats Finess reiz izteicās, ka bija pateicīgs par lēno karjeras izaugsmi. Tā kā viņš nevarēja iegūt lielas lomas pašā sākumā, viņš paspilgtināja mazās lomas ar savām grimasēm. Tieši tās palīdzēja attīstīt jokdara tēlu, kas tik ļoti izpaudās 50. gadu beigās un 60. gados. Jo tieši pēc lielā panākuma, Finess kļūst slavens ar komisāra Živa lomu Fantomasa triloģijā, nemaz jau nerunājot par atsevišķām komēdijām, kurās viņš tēlo gangsteri vai naivu krāpnieku, vai kara laika konspiratoru. Bet, protams, pilnīgi atsevišķs stāsts ir filmu sērija par žandarma piedzīvojumiem. Luijs de Finess bija tik izcils žandarms no Sentropēzas, ka par viņu runāt sāka visa pasaule.

Diemžēl, nekas nav mūžīgs. Arī Luijs de Finess vairakkārt atvadījās no kino veselības problēmu dēļ. Galvenokārt tie bija ārsti, kas uzstājīgi pieprasīja komiķi mest aktiera darbu pie malas. Trīs, dažkārt par četras  filmas gadā prasīja pārāk daudz spēku. Viņam bija problēmas ar sirdi un tāpēc Finess nolēma dzīvot savā lauku īpašumā Nantes tuvumā, kur aizrāvās ar rožu audzēšanu. Vienu no rožu šķirnēm pat nosauca Finesa vārdā. Bet 1983. gadā slavenā komiķa sirds apstājās.