1455. gada 6. novembrī tiesa Vācijā nolemj atņemt Johanam Gūtenbergam tiesības uz ieķīlāto tipogrāfiju par labu Johanam Fustam. Fusts, kas ir vairāk augļotājs, ne grāmatu izdevējs, iegūst pirmās tiesības iespiest grāmatas. Tikmēr Johanam Gūtenbergam nekas cits neatliek, kā meklēt citas iespējas drukāt pirmās pasaulē iespiestās grāmatas.


Tiesas lēmums, kas 1455. gada 6. novembrī nodeva visas pirmās grāmatu spiestuves tiesības augļotājam Johanam Fustam, radīja tādu rezonansi, ka vēl vairākus gadus pēc šī notikuma cilvēku domas dalījās – vai nu bija notikusi milzīga alošanās, kurš tad pirmais izdeva grāmatas, vai arī ir notikusi nežēlīga krāpšana kapitālisma briesmīgākajā veidā.

Stāsts sākas ar Johanu Gūtenbergu, juvelieri un spoguļu meistaru, kurš izdomā jaunu veidu, kā nodrošināt grāmatu veidošanu. Ja līdz Gūtenberga izgudrojumam klosteros mūki pārrakstīja grāmatas ar roku, tad pēc tā viņi varēja sākt izmantot grāmatu spiedes, kas ievērojami paātrināja grāmatu rakstīšanu. Gūtenberga unikālā ideja bija literas jeb atsevišķi metāla burti, kurus salikt spiestuves rāmī un izveidot tekstu visā garumā. Kamēr mūkam vajadzēja fiziski pārrakstīt katru lapu, Gūtenbergs vajadzīgo tirāžu vienkārši spieda pēc sagatavotā šablona. Tas bija pilnīgs apvērsums grāmatu izdošanā, jo tik ļoti paātrināja grāmatas tapšanas procesu, ka grāmatas kļuva lētākas un līdz ar to pieejamākas.

Tomēr kā daudzās unikālās lietās to izgudrotājiem reti kad ir tik daudz naudas, lai savu izgudrojumu realizētu. Tieši tāds pats stāsts ir par Gūtenbergu, kurš finansiālu palīdzību meklēja pie augļotāja no Maincas – Johana Fusta. Pēc tipogrāfijas atņemšanas Fustu vainoja apzinātā Gūtenberga gremdēšanā, tomēr ir jāatdod gods Maincas augļotājam, ka viņš 15. gadsimta vidū vispār saskatīja jēgu Gūtenberga izgudrojumā.

Vienošanās starp grāmatu izdevēju un augļotāja bija, ka Fusts aizdod Gūtenbergam 800 guldeņus 1450. gadā ar likmi 6% gadā. Tomēr vienošanās paredzēja vēl kādu niansi, Fustam ik gadu bija jāaizdod Gūtenbergam papildus 800 guldeņu apgrozāmajiem līdzekļiem. Lai Gūtenbergs varētu pirkt krāsas, papīru un parējos materiālus, kas nepieciešami grāmatu veidošanai, kā arī, lai maksātu strādniekiem algas, viņam nepietika ar pirmo aizdevumu, kas garantēja tikai tipogrāfijas izveidošanu. Tāpēc papildus izsniedzamie līdzekļi bija dzīvības un nāves jautājums. Tomēr Fusts veiklā veidā izvairījās no apgrozāmo līdzekļu iemaksāšanas tipogrāfijas kasē. Turklāt pēc diviem gadiem, viņš vienojās ar Gūtenbergu, ka ar vienreizēju 800 guldeņu iemaksu tipogrāfs viņu atbrīvos no apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanas. Gūtenbergam nekas cits neatlika, kā piekrist, jo naudu ļoti vajadzēja. Tomēr arī tad viņš nespēja attīstīt savu uzņēmumu tik ātri, lai atmaksātu Fustam aizdevuma procentus. 1455. gadā, nesaņēmis savu naudu, augļotājs vērsās tiesā, pieprasot savu līdzekļu piespiedu atgūšanu. 1455. gada 6. novembrī tika arī nolemts, ka par parādiem Johanam Gūtenbergam jānodod Johanam Fustam viss aprīkojums grāmatu iespiešanai.

Interesanti, ka Gūtenberga bankrota pasludināšanā savu lomu nospēlēja arī nākamais Fusta znots un Gūtenberga māceklis Pēters Šēfers. Viņš liecināja par labu Fustam, kurš vēlāk kopā ar Šēferu izveidoja savu tipogrāfiju. Augļotājs maz ko saprata no grāmatu spiešanas, tāpēc pieredzējis darbinieks viņam bija ļoti vajadzīgs. Šī tiesas lēmumu rezultātā Fusts ar Šēferu kļuva par pirmajiem, kas iespieda grāmatas, lai arī Gūtenbergs mēģināja atrast jaunus kompanjonus. Žēl gan, ka ir saglabājies ļoti maz liecību par to, ka tieši Gūtenbergs pirmais iespieda grāmatas, jo dokumentu formā atrodamas tikai pārdesmit Gūtenberga vēstules. Par laimi izgudrotājam, viņš bija unikālu šriftu meistars, kurus nevarēja piesavināties neviens cits. Ja Fusts ar Šēferu pirmie iespieda psalmus, kurus ļoti iespējams likt kopā sāka vēl Gūtenbergs, tad pats izgudrotājs 1460. gadā izdeva nereliģisku literatūru. Viņš atrada jaunus investorus, kas palīdzēja salikt Johana Baļbas Latīņu valodas gramatikas grāmatu. Diemžēl tālāko grāmatu iespiešanas karu lasītāji nepiedzīvoja, jo Fusts nomira 1466. gadā, kamēr Gūtenbergs 1468. gadā.