1944. gada 7. jūlijā Toskānā piedzimst viens no pazīstamākajiem Itālijas populārās mūzikas izpildītājiem, komponists un producents Toto Kutuņjo. Pilnā vārdā - Salvatore Kutuņjo. Viņš spēlēs vairākos ansambļos, sadarbosies ar labākajiem dziedātājiem, lai beidzot kļūtu par solo mākslinieku.

 

Toto Kutuņjo ir saīsinājums no vārda Salvatore Kutuņjo. Viņš piedzima Toskānas pilsētiņā Fodzinovo 1944. gada 7. jūlijā. Toto Kutuņjo jau agrā bērnībā aizrāvās ar mūziku. Viņa tēvs bija jūrnieks Itālijas jūras spēkos, kurš perfekti spēlēja trompeti, tāpēc arī pirmais mūzikas instruments, ko apguva dēls, bija tieši trompete. Jau pavisam drīz Kutuņjo ģimene pārcēlās uz Speces pilsētu Ligūrijas jūras krastā, kur tēvam vajadzēja turpināt dienestu. Tikmēr mazais Toto izmēģināja spēkus citu instrumentu spēlēšanā. Sākumā tie bija sitamie instrumenti, tad arī akordeons, ģitāra. Bet 13 gadu vecumā Toto Kutuņjo uzvar savā pirmajā mūzikas konkursā.

Līdz 19 gadu vecumam viņš spēlē dažādās vietēja mēroga mūzikas grupās. Tad dodas pusgadu ilgā turnejā uz Somiju, kā grupas “G-Unit” dalībnieks. Tieši šī turneja iedrošina Toto radīt pašam savu grupu un tā rodas “Toto e Tati, kas gūst labus panākumus Itālijā.

Lielie panākumi pie Toto Kutuņjo atnāk ap 1975. gadu. 31 gadu vecais mūziķis ieinteresē slavenā dziedātāja Džo Dassena menedžmentu. Viņa dziesmas, kas radītas kopā ar Vitto Pavlačini, ir tik melodiski patīkamas, ka Džo Dassena repertuāra sastādītāji iesaka radīt pāris dziesmas franču valodā. Mūzika paliek tā, ko sakomponējis Kutuņjo, bet vārdus rada cits mākslinieks. Šī sadarbība ar Dassenu ir tik auglīga, ka Kutuņjo pats producē savu darbu un rada, piemēram, tik slavenu dziesmu, kā “Luksemburgas dārzs”.

1976. gadā Kutuņjo pirmo reizi piedalās mūzikas festivālā-konkursā, kas notiek Sanremo. Šī pilsēta un šis festivāls kļūst par viņa atpazīšanas zīmi. Kopā gan ar ansambli “Albatross”, Kutuņjo dziesma iegūst trešo vietu, bet tās pašas dziesmas franču valodas versija iegūst pirmo vietu līdzīgā aptaujā Francijā. Tikmēr jau nākamajā gadā tā pati grupa “Albatros” atkal piedalās Sanremo festivālā un iegūst 5. vietu. Pēc šīs uzstāšanās grupa izjūk, kas patiesībā nozīmē lielo solo karjeras izrāvienu pašam Toto Kutuņjo.

Sanremo festivālā viņš atgriežas 1980. gadā un uzstājas ar dziesmu, kas satriec klausītājus un žūriju. Toto Kutuņjo kā solo mākslinieks festivālā uzvar. Viņa dziesma “Solo noi” jeb “Tikai mēs”, ir fantastisks sasniegums. Turklāt festivāla laikā Toto dziedāja kopā ar vēl vairākiem māksliniekiem, tostarp amerikāņu dziedātāju Eimiju Stjuarti. Šis duets bija īpašs, jo kamēr ar pārējiem tika dziedāts fonogrammas pavadījumā, ar Stjuarti Kutuņjo nodziedāja dziesmu „dzīvajā”.

Pieminot festivālu Sanremo, nevar palikt tikai pie Toto Kutuņjo sasniegtā 1980. gadā, jo viņš atgriezās šajās mūzikas sacensībās ar panākumiem vēl vienu reizi. 1983. gada festivālā viņš startēja ar savu dziesmu „L’italiano”, kas ir absolūts Kutuņjo sasniegums. Nekad nav bijusi tik populāra kompozīcija kā šī, itāļa dzīvei veltītā dziesma. Daži pieņēma, ka ar šo dziesmu Kutuņjo vēlējās godināt Itālijas futbola izlasi, kura 1982. gadā ieguva Pasaules kausu. Taču šīs baumas noliedza pats Toto Kutuņjo. Dziesma „L’italiano” iemieso viņa paša sapratni par to, kas ir īsta dzīve, kas ir draudzība un ko nozīmē uzticība. Jokojot par to, kas māksliniekam šajā dzīvē patīk, viņš reiz atzina: dzīvnieki - suņi, zirgi, ziloņi, lauvas. Protams, vairāk par to viņam patīk sievietes, turklāt arī ar saviem untumiem. Kutuņjo uzskata, ka sieviete bez untumiem nav īsta sieviete. Savukārt vīriešos viņš augsti vērtē dotā vārda turēšanu. Toto Kutuņjo varētu būt arī tāds mākslinieks, kuram līguma parakstīšanai vajag tikai vienu rokasspiedienu. Ja jau tu esi kādam apsolījis, devis vārdu un apliecinājis to ar rokasspiedienu, rakstīts līgums nav vajadzīgs. Gluži kā labākajos priekšstatos par itāļu mafiju. Tur, kur panākta vienošanās starp diviem brīviem cilvēkiem, tur šaubām nav vietas. Vienošanās ir jāpilda, kaut vai plīst un lūzt.