1794. gada 7. maijā Maksimilians Robespjērs Nacionālajam konventam piedāvā jaunu valsts reliģiju. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem, ja ne pats ietekmīgākais, cilvēks revolucionārajā Francijā, kurš izmanto reliģiskos konfliktus, lai izrēķinātos ar politiskajiem oponentiem. Robespjērs nebija pilnīgs reliģijas nīdējs, tomēr jaunā reliģija iesāka Robespjēra varas beigas.


Lielā Franču revolūcija atnesa daudzas pārmaiņas Francijai un tās sabiedrībai. Mainījās ne tikai valsts varas instrumenti, bet arī sociālā, ekonomiskā un reliģiskā ikdiena. Lielākoties, revolūcijas ideologi bija pārliecināti cilvēka prāta pārākuma aizstāvji. Radikālākie no šiem domātājiem bija pārliecināti ateisti, kuri par svarīgāko uzskatīja cilvēka prāta spējas, ne reliģiskas dogmas un pieņēmumus. Šādā gaisotnē attīstījās ateistisks filozofijas novirziens, kas revolucionārajā Francijā ieņēma reliģijas vietu. Šī novirziena galvenā ideja bija cilvēka prāts kā pielūgsmes objekts un objektīvs taisnīguma spriedējs. Tā attīstījās Saprāta kults, kas, gribot vai negribot, ieņēma katoļticības vietu oficiālajā politikā. Tas gan nenozīmēja, ka tauta šīs revolucionāru idejas pieņēma.

1794. gada 7. maijā Maksimilians Robespjērs piedāvāja jaunu ideju valsts reliģijai. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem vīriem Francijā, bet ap šo laiku, viņš jau bija kļuvis par neapstrīdamu valsts politikas līderi. Robespjērs nebija liels katoļticības atbalstītājs, bet vairāk par fanātiskiem reliģiskiem dogmatiķiem viņam derdzās pārliecinātie ateisti. Robespjērs uzskatīja, ka ateisti augstprātīgi atsakās no augstākās individuālās kvalitātes, kas ir spēja uzticēties kādam augstākam spēkam. Vienīgi Robespjēra gadījumā šis augstākais spēks nebija Dievs vai kāda pārdabiska būtne, enerģija, tas bija sociāli atbildīgs indivīds, kurš izjuta teju vai nesaprotamu vilkmi strādāt un domāt tautas vai valsts labā.

Tā Robespjērs izstrādāja Augstākās būtnes kultu, kam bija jāieņem galvenās valsts reliģijas vieta. Tā kā viņa ietekme bija tik liela, Robespjērs panāca, ka Nacionālais konvents šādu lēmumu arī pieņēma. Varas alkatībā Robespjērs pasludināja sevi par Augstākās būtnes kulta virspriesteri un izstrādāja diezgan odiozus svinību reglamentus. Bet sev par lielu pārsteigumu, Robespjērs saņēma tautas izsmieklu. Par viņu ņirgājās, jo tautai šķita nicināmi Robespjēra centieni atjaunot kaut kādu senās pasaules izpratni par cilvēka lomu sabiedrībā, savietojot to ar uzurpatora varu un teatrāliem pasākumiem. Zināms, ka viņš bija tik lielā mērā aizvainots, ka uz mēnesi pazuda no lielākajiem sabiedriskajiem pasākumiem un mazāk apmeklēja konventa sēdes. Viņa centieni radīt jaunu reliģiju cieta sakāvi, jo tā atnesa Robespjēra varas beigas. Ar Augstākās būtnes kultu viņš iznīcināja savus pretiniekus, tos revolucionāros domātājus, kuri izveidoja Saprāta kultu. Robespjērs novadīja tikai vienu Augstākās būtnes kulta procesiju 8.jūnijā. Viņa mēģinājums panākt liekāku atbalstu savai lomai kā nācijas ideoloģiskajam tēvam, noveda pie kārtējā apvērsuma. Robespjērs aizvien vairāk līdzinājās diktatoram un Termidora apvērsuma jūlija beigās viņu no amata gāza. Ja savā varas laikā Robespjērs nekautrējās izmantot savu ietekmi pretinieku giljotinēšanā, tad tieši tāds pats liktenis sasniedza arī pašu Robespjēru. Divas dienas pēc apvērsuma viņam pašam nocirta galvu giljotīnā. Savukārt viņa izloloto Augstākās būtnes kultu aizliedza 1802. gadā. Pēc Robespjēra nāves šī kulta atribūti un procesijas netika plaši piekoptas, jo tās nepaspēja sabiedrībā iedzīvoties. Savukārt šī kulta aizliegšanā piedalījās pats Napoleons Bonaparts. Savas diktatūras laikā Napoleons aizliedza visus pārmaiņu laiku atnestos kultus, bet atkal savā diktatoriskajā manierē.