Neņemot vērā vecā stila kalendāru Krievijas impērijā, 1909.gada 8.jūnijā no "Russo-Balt" rūpnīcas Rīgā izripo pirmais uzņēmuma automobilis. Uz vagonbūves uzņēmuma bāzes ir radīta automobiļu ražošanas nodaļa, kuras mērķis – motorizēt Krieviju. Lieki piebilst, pirmo spēkratu uzstādījumi bija braukt tur, kur ceļu nav. 

Krievijas impērijas automobiļu ražošanas pirmsākumi ir meklējami Rīgā. Tieši impērijas ceturtajā nozīmīgākajā pilsētā tika ražoti dažāda tipa dzelzceļa vagoni, uz kuru rūpnīcas bāzes nolēma ražot arī automašīnas. Ideja, ka jāsāk domāt par automašīnu būvniecību, lielā mērā izauga no Krievijas-Japānas kara. Vēl 1904.gadā Rīgā izveidoja ražotni, kas armijas vajadzībām būvētu dažāda tipa dzelzceļa transportu. Taču karš beidzās. Ražošanas jaudas bija lielākas nekā miera laika pieprasījums pēc vagoniem, tāpēc nolēma lieko jaudu izmantot jaunas tehnikas vešanai uz Krieviju. Tā kā automašīnas jau kļuva populāras un pieprasītas, tika izveidota rūpnīcas "Russo-Balt" automobiļu nodaļa. To uzticēja veidot Ivanam Frjazinovskim.

Zināšanas, kā būvēt automašīnas, Krievijā nebija. Toties bija māka sarunāt darījumus un draudzēties ar Rietumeiropu. Rūpnīca sadarbojās ar Beļģijas kompāniju :Fondu", tāpēc tieši šī rūpnīca kļuva par "Russo-Balt" lielāko sadarbības partneri. "Fondu” pārstāvis Žuljēns Potera kļuva par Krievijas impērijas uzņēmuma galveno konstruktoru, jo "Fondu” automašīnas ražoja jau divus gadus.

Potera pie sava darba ķērās aizrautīgi. Viņam bija tikai 26 gadi, kad viņš kļuva par "Russo-Balt” konstruktoru. Viņa rīcībā nodeva vairāk nekā 100 darbinieku un pāris meistaru. Tā 1908.gadā komanda ķērās pie darba, lai radītu Krievijas automobiļu nozari. Galvenais uzdevums, radīt pietiekami izturīgas un spēcīgas automašīnas, kuras varētu braukt pa apvidiem bez jebkādas īpašas ceļu infrastruktūras. Tām bija ne tikai jābrauc pa bedrainiem, bet arī pa dubļainiem ceļiem, kuros dažkārt pat zirgi cauri netika.

Ideja būvēt automobiļus uz vagonbūves un lauksaimniecības tehnikas rūpnīcas bāzes bija izcila. Zināšanas par dzinējiem noderēja arī ražojot automobiļus. Gada laikā pirmais spēkrats bija gatavs. Tas bija modelis "S 24/30”. Apzīmējums nozīmēja, ka dzinēja minimālā jauda ir 24, bet maksimālā - 30 zirgspēki. Šī automašīna no "Russo-Balt" angāra izripoja 1909.gada 8.jūnijā. Automašīnas galvenā īpašība bija milzīgs dzinējs, kura apjoms bija četrarpus litri. Bet ar katru nākamo modifikāciju, tā kļuva tikai spēcīgāka. Jau pēc diviem gadiem tapa tas pats modelis S ar 35, bet vēl pēc kāda laika 40 zirgspēkiem. Kopumā tieši S modelis bija "Russo-Balt" ejošākā prece, jo kopā tādus saražoja vairāk nekā 300.

Uzņēmums ražoja dažāda veida automašīnas. Bija gan vaļējas, gan slēgtas kabīnes, bija riteņu bāze un arī sniegam piemērota kāpurķēžu pievade. Papildus pirmajam S modelim, "Russo-Balt" izlaida arī D un K modeļus. K bija vājāks dzinējs, bet jau citādāka motora uzbūve.- gan cilindri, gan dzesēšanas sistēma. Tomēr jāsaka, ka tieši pirmais S-24 modelis kļuva par "Russo-Balt" ilgstošāko produktu. To ražoja līdz pat 1918.gadam, kad rūpnīcas darbību jau evakuēja uz Maskavu. Kopumā gan šī uzņēmuma automašīnu pārdošana atpalika no plāna, kam iemesls, iespējams, bija salīdzinoši augstā cena. Tomēr pirmā zīme vēsturē bija iespiesta, pirmo automašīnu Krievijas impērijā, radīja Rīgā. Šobrīd Latvijā arī pastāv tāds uzņēmums, kā "Russo-Balt”, tikai nu tas ražo piekabes.