1789. gada 8. novembrī sludinātājs Elaidža Kreigs pirmo reizi pagatavoja jaunu spirtoto dzērienu, ko vēlāk sāka saukt par burbonu. Nosaukums, kas aizgūts no Francijā valdošās aristokrātu ģimenes ar laiku kļūs par visas ASV alkohola industrijas nosaukumu, jo burbons ir unikāli ASV ražots viskijs, kura pagatavošanā lielākoties jāizmanto kukurūza. Mūsdienās par burbonu nevar saukt nevienu citu dzērienu, kas neatbilst burbona ražošanas standartiem.

 

Burbons vienkāršā valodā ir no kukurūzas taisīts viskijs, kura radīšanas posms ir saistīts gan ar cilvēku vēlmi un nepieciešamību ražot alkoholu, gan arī ar Ziemeļamerikā pieejamajiem izejmateriāliem, lai stipru alkoholu vispār varētu uztaisīt. Burbona recepti lielā mērā noteica štati, kuros to taisīja, jo tieši Kentukī un Pensilvānija bija vietas, kur īpaši audzēja kukurūzu.

Pilnīgi droši ir tas, ka oficiālie burbons radās 18. gadsimta izskaņā. Visticamāk, ka arī senākā pagātnē kāds pamēģināja uztaisīt brāgu no kukurūzas, tomēr mērķtiecīgs darbs sākās tikai 18. gadsimtā. Pastāv divas daudz maz ticamas versijas, kurš tad bija pirmais burbona dzinējs. Pēc vienas no versijām 1789. gada 8. novembrī sludinātājs Elaidža Kreigs izvārīja kukurūzas brāgu tik tālu, ka destilācijā dabūja stingru alkoholisku dzērienu. Lai arī Kreigs bija baptistu sludinātājs, viņa ģimene Jaunajā pasaulē bija atbraukusi no Skotijas. Un tā kā skoti bez viskija nav iedomājami, tad arī mācītājs pamēģināja pablēņoties ar grādīgo. Par burbonu šo dzērienu nosauca tāpēc, ka Kreigs to pagatavoja Burbonas apkaimē Kentukī štatā, kas vēl neilgu laiku pirms varas maiņas, piederēja francūžiem. Jaunatklājēji no Francijas apgabalu bija nosaukuši par godu valdošajai dinastijai mājās Eiropā – par Burbonu.

Otra versija, kas saistīta ar burbona izcelsmi, gan apgāž ideju, ka pirmais burbona ražotājs bija mācītājs. It kā uzņēmējs Evans Viljams Luisvilā jau sešus gadus agrāk bija atvēris savu brūzi. Vai viņam izdevās radīt to pašu, ko vēlāk izdomās skotu izcelsmes sludinātājs, nav ne jausmas, jo veids, kā stipro alkoholu dzen jau sen nebija kaut kas noslēpuma turēts. Evans Viljams pilnīgi noteikti bija viena uzņēmuma īpašnieks, kas ražoja alkoholu, iespēja, ka viņš arī pamēģināja uztaisīt brāgu no kukurūzas nebija nemaz tik neiespējama.

Tomēr abas šīs izcelsmes idejas balstās uz vienu kopsaucēju – burbons pilnīgi noteikti tapa Kentukī štatā, jo gan Viljams, gan Kreigs bija šī štata iedzīvotāji. Sludinātājs Kreigs gan būs īstā burbona radītājs, jo tieši viņa izmantoto pagatavošanas recepti vēlāk ASV Kongress apstiprinās kā burbona standartu. Tieši Kreigs izdomāja, ka kukurūzas brāgu vajag noturēt ozolkoka mucās. Tā kā mācītājam nebija daudz laika un līdzekļu nopietnai ražošanai, viņš izmantoja mucas, kurās iepriekš glabājās zivis. Lai tiktu vaļā no nepatīkamās smakas, viņš apdedzināja koku no iekšpuses un tā ieguva īpašo burbona garšu.

Jau pieminētais ASV Kongress burbona recepti nostiprināja 1964. gadā. Iemesls tam bija tas, ka kukurūzas viskiju dzēra tādos apjomos, lai to nosauktu jau par ASV nacionālo alkoholisko dzērienu. Taču ir kāda nianse, kāpēc burbons kļuva tik izplatīts. Alkoholam, lai arī ir cilvēku degradējošas īpašības, ir liela loma kara laikā un ārkārtas apstākļos. Ne velti karavīriem pirms īpaši smagām kaujām dod alkoholu. Tieši šī iemesla dēļ Kongress noteica, ka par burbonu var saukt tikai ASV ražotu viskiju, kura ražošanā izmantots vismaz 51% kukurūzas, kurš noturēts vismaz divus gadus jaunās un apdedzinātās Amerikas ozolkoka mucās un kura alkohola saturs raudzēšanas posmā sasniedz vismaz 80%, destilācijas laikā 62%, bet pudelēs pildīšanas laikā ne mazāk kā 40%. Lai kā amerikāņi lepotos ar savu izgudrojumu, skoti, protams, pasmaidītu, jo Skotijā ražotais un neatšķaidītais viskijs skaitās augstvērtīgāks. Bet tas gan nemaina lietu būtību, ka liels skaits alkohola baudītāju ir iecienījuši tieši vadošās burbona ražotāju markas, pārsvarā no Kentukī štata. Starp citu daži no šiem ražotājiem savās prasībās izturēt grādīgo mucās neatpaliek no skotiem vai īriem. Un galvenais baudīšanas pamats jau ir laba draugu kompānija un izdoma, kā bagātināt dzēriena garšu, nevis tempt alkoholu tādos apjomos, lai zaudētu ne tikai garšas izjūtas, bet jebkādas cilvēciskas spriestspējas. Tieši augstā alkoholisma riska dēļ burbons ir ne tikai ASV nacionālais dzēriens, bet arī viens no lielākajiem draudiem sabiedrības veselībai.