1047.gada 9.oktobrī Romā atgriežas bijušais Romas pāvests Benedikts IX. Viņš ir viens no skandalozākajiem Romas pāvestiem katoļu baznīcas vēsturē, jo ne tikai bija viens no jaunākajiem, kurš šo amatu ieņēma, bet arī viens no pretrunīgākajiem. Viņš kopumā augsto amatu ieņēma trīs reizes, turklāt vienreiz to pārdeva savam radiniekam.

Benedikts IX jeb laicīgajā dzīvē zināms kā Teofilakts III bija ietekmīgas itāļu augstmaņu dinastijas pārstāvis. Viņa tēvs bija Alberihs III Tuskulumas grāfs, kuram bija milzīga ietekme uz Itālijas politiku. Savukārt par ģimenes spēku var spriest pēc tā, ka divi no Teofilakta onkuļiem bija Romas pāvesti, bet vecākais viņa brālis kļuva par Romas pilsētas senatoru. Alberihs Trešais panāca to, ka dēlu Teofilaktu ievēl par Romas pāvestu jau 1032.gadā. Diemžēl viduslaiku vēsturiskie avoti mēdz būt vairāk nekā neprecīzi, tāpēc lielas diskusijas allaž izraisīja Teofilakta vecums. Vienā versijā par pāvestu viņš kļuva 25 gadu vecumā, citās versijās 19 vai pat 12 gadu vecumā. Lai arī kāds būtu patiesais vecums, jebkurā no šīm versijām Teofilakta gadījums parādīja kā par amatiem tirgojās Romā. Un Tuskolo ģimene bija viena no efektīvākajām, kad runa bija par ietekmes pirkšanu.

Benedikts 9.par Romas pāvestu pirmajā piegājienā sabija 12 gadus – no 1032. -1044.gadam. Viņš neizcēlās ar īpaši jaunām un revolucionārām pārmaiņām, cenšoties neķildoties ar laicīgās varas imperatoriem, lai nemazinātu savas ģimenes labās attiecības ar šiem cilvēkiem. Tomēr nebija arī tā, ka pāvests Benedikts IX nebūtu spējīgs pieņemt stingrākus lēmumus. Laikā, kad tirgojās ar ietekmi arī garīgos amatos, citi klani tāpat vēlējās tikt pāvesta vietā. Benedikta izlēmība bija tā, kas ļāva viņam nosargāt amatu 12 gadus pēc kārtas. Viņš izplānoja veidus kā gāzt no amatiem un izslēgt no baznīcas konkurējošo klanu bīskapus, lai saglabātu varu saviem atbalstītājiem. Tomēr iekšpolitiskās pārmaiņas Romā lika Tuskolo klana redzamākajiem cilvēkiem pamest pilsētu. Konkurējošais klans spēja sadumpot cilvēkus nekārtībām, kas izbeidza arī Benedikta IX pontifikātu. Viņa vietā nāca pāvests Silvestrs III.

Benedikts IX pāvesta amatā atkal nonāca 1045.gadā, bet uz ļoti īsu laiku, jo miers starp klaniem bija pavisam īss. Turklāt otro termiņu pāvests pa īstam nevarēja pat iesāk, jo šoreiz viņu nedaudz nodeva paša sabiedrotie. Romā klīda baumas par pāvesta neķītro dzīves veidu un tā kā tauta nebija vēl atdzesējusi karstos prātus, Benedikts nolēma nodot savu varu Džovanni Graciano. Šis cilvēks bija Benedikta krusttēvs un kļuva par pāvestu Gregoru VI, tomēr viņa laiks ātri beidzās Vatikānā. Ja sākotnēji cerēja, ka šis pāvests veiks svarīgas reformas baznīcas dzīvē, tad Gregors CVI. kaut kā uz reformām nerāvās. Tad atklātībā nāca ziņas, ka viņš savu amatu nopircis, kā rezultātā šo pāvestu no amata atcēla, bet vietā ievēlēja Klementu II. Klements gan nebija ilgs valdītājs, jo jau pavisam drīz aizgāja viņsaulē.

Kad tika paziņots par šī pāvesta nāvi, Romā 1047.gada 9.oktobrī atgriezās Benedikts IX un pilnā nopietnībā pieteica pretenzijas atjaunot pāvesta amatu. Viņam to arī izdevās izdarīt, taču nu vairs tikai uz dažiem mēnešiem. Romas imperators pats bija izvirzījis savu cilvēku kandidatūrai uz pāvesta krēslu un pēc dažu ietekmīgu bīskapu minstināšanās, piedraudēja izkvēpināt Benediktu un līdzgaitniekus no Vatikāna ar spēku. Tāpēc jau nākamā gada vasarā par pāvestu kļuva Damasija II, kamēr Benediktu izsauca uz speciālu izmeklēšanas komisijas noklausīšanos. Viņš šo aicinājumu ignorēja, kā rezultātā tika izslēgts no baznīcas. Viņš gan vēl centās atgriezties ar karaspēku, bet pēc pēdējā termiņa pāvesta amatā ziņas par Teofilaktu pazūd. Pilnīgi noteikti, ka jau 1056.gadā šis cilvēks bija miris, jo viņa dvēseles mieram tika pasūtīts dievkalpojums. Tomēr tā laika vēsturnieku atmiņās tika krāsotas diezgan drūmas krāsas par šo cilvēku. Kāds vispār uzrakstīja, ka Teofilakts jeb pāvests Benedikts IX bija velna iemiesojums svētā tēva apģērbā. Tomēr jāpiemin, ka 11.gadsimts vispār bija ar to slavens, ka teju visu un visus varēja pirkt par naudu un liela nozīme nebija – laicīgas vai garīgas varas amatam.