Dzejnieks Jānis Rokpelnis svin savus septiņdesmit ar jaunu dzejas krājumu, viņa daiļradei veltītu zinātnisku konferenci un nodarbību ciklu. Stāsts par dzīvi starp padomju dzejas krājumiem grāmatplauktos mājās un sekojošo izraušanos uz Ļeņingradu studēt psiholoģiju; par paša dzejas iedvesmas avotiem, par apzināto izvēli kļūt tomēr par latviešu dzejnieku, kā arī attiecībām ar mūsdienu dzejas paaudzi.