Ilggadējā Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniece - dizainere Beatrise Kārkliņa aizvien vēl mājās apglezno porcelānu. Viņa ir radījusi neskaitāmus dekorus un dizainu traukiem, kādi savulaik bija teju ikvienam no mums mājās. Līdzās plaša patēriņa produktiem ir tapuši un aizvien vēl top unikāli roku darbi. Un nesen ir klajā nākusi viņas monogrāfija "Industriālais romantisms".

Raidījumā dzirdēsit arī porcelāna mākslinieci Ilgu Dreiblati - abas kopā gan skolā, gan porcelāna rūpnīcā, gan arī  abām  kopīgs vaļasprieks jaunībā-  mākslas vingrošana. Tomēr neraugoties uz konkurenci sportā  vai arī pie darbagalda rūpnīcā mākslinieciskajā laboratorijā, abas bieži rīkojušas kopīgas  izstādes un aizvien ir labas draudzenes.

Teju metru gara vāze apgleznota ar ornamentiem, tautu meitām un dēliem un mūsu himnas vārdiem - šo vāzi  māksliniece Beatrise Kārkliņa jau laikus sagatavojusi  republikas simtgadei.  „Man nav laika. Man ir suns, kaķis dārzs.”- teic ilggadējā Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniece-dizainere, tikām turpat mājās dzīvojamā istabā uz pavisam  parasta, maza kafijas galdiņa viņa vēl aizvien apglezno traukus.

Stāsts par Beatrisi Kārkliņu ir arī stāsts par Rīgas porcelāna rūpnīcas  vēsturi, kur viņa nostrādāja  no 1953. līdz 1997. gadam par  mākslinieci. Līdzās plaša  patēriņa  produktiem, kas tapa rūpnīcā, ir darināti pasūtījuma darbi un trauki izstādēm. Bet tas viss sākās agrā bērnībā, kad mājās stāvēja sarkans trauks ar zelta pūķiem un uz kājiņas apakša bija  iespiesti buti – BP. „Tā ir mana vāze. B.P. nozīmē Beatrise Pāne.”  (tas bija mākslinieces uzvārds pirms laulībām) tolaik septiņgadīgais meitēns  skaidrojos mammai, vēl neko nezinot par porcelāna veidošanas un apgleznošanas smalkumiem. Pienāca II Pasaules karš, tā laikā Beatrise  kopā ar mammu un māsu pabija  gan Kurzemes katlā, gan vēlāk Saldū, pēc tam Trapenē, līdz Beatrise atgriežas dzimtajā pilsētā Rīgā. Tur pēc pamatskolas beigšanas viņa aizgājusi līdz draudzenei uz Rīgas Daiļamatniecības skolu.

 „Tu, trusīt, pārāk smalki ar to mālu strādā.  Vajag rupjāk, lai redz to māla triepienu,”- tā  topošai māksliniecei skolā teica pasniedzēja, un šo smalkumu lieliski varēja izpaust tādā  materiālā kā porcelāns.

Kafijas servīzes „Moka”, „Stella”,

„Nelda” „Marianna”...  Uzdrošinos apgalvot, ka  teju ikvienam savulaik bija mājās kāda no šīm servīzēm. Daudziem prātā palikusi „Marianna” – plāna, slaida  kafijas kanna  ar brūnu  vāku un mazītiņām moka tasītēm, kas rotātas ar melni zeltainiem rakstiem, kuros redzami latvju raksts – saulīte.

 

Tādi trauki tika ražoti pagājušā gadsimta 70 gados. Tajā laikā jau  šādi ornamenti  bija atļauti un cītīgi tika drukāti  uz  Padomju Latvijas suvenīriem. Taču bija laiks, kad  šādas  nacionālas iezīmes tika uzskatītas par kaitnieciskām.

„Sarkani karogi  sarkanas zvaigznes

Sarkani stūrīši  un sarkani muļķīši -

 Tas viss pie mums  iekšā,

 Bet citādam - priekškars priekšā.”

 Tādas rīmes porcelāna māksliniece raksta  savā piezīmju blociņā, brīžos kad viņu pārņem niknums  par pastāvošo kārtību valstī.

Runājot par Rīgas Porcelāna rūpnīcas ikdienu padomju laikos,  ir jāmin  materiāls, ar ko  tolaik  nācās strādāt,-  neba tas kvalitatīvākais kaolīns jeb baltais mals, ko izmanto porcelāna gatavošanā, nonāca  pie  strādniekiem.

Raidījumā par  Beatrisi Kārkliņu - mākslas zinātnieks Zigurds Konstants, kurš ar mākslinieci iepazinās tajā laikā, kad  jaunā porcelāna apgleznotāja sāka savu darbību  rūpnīcā. Viņš arī savulaik ir rakstījis vairākas recenzijas par māksliniece darbiem izstādēs.

Kā jau vairākkārt tika minēts šajā raidījumā, Beatrise Kārkliņa savulaik  nopietni aizrāvās ar mākslas vingrošanu, un  tikko izdotajā monogrāfijā redzama  fotogrāfijas ar triko tērptu meiteni, turot rokās riņķi vai izpildot vingrojumu ar loku un bultu. Mākslas vingrotāju tēli tika atveidot arī porcelānā. Šķirstot viņas  darbu katalogu, atrodam zīmējumu  - tautumeita pie zaļojoša bērziņa.

Pagājušā gadsimta 70. gados ārpus ražošanas sortimenta  mākslinieki arī aktīvi gatavo autordarbus un piedalās izstādēs. Tiesa, Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieki uz citu mākslinieku  fona bija tāda kā pabērna lomā.

Nesen kādam ārzemju paziņam iedevu paskatīties  minēto izdoto  katalogu par Beatrises Kārkliņas porcelāna darbiem -„mūžīgs”- tā viņš teica, skatot mākslinieces  apgleznotos  darbus vairāk nekā 60 gadu garumā. Var mainīties stili, formas, bet  izpildījums ir paliekošs, - ir pārliecināta raidījuma veidotāja Zane Lāce.