Kā viena no Eiropas Komisijas prioritātēm pašlaik ir izvirzīta Vienotā digitālā tirgus izveide. To par savu kā galveno prioritāti ir izvirzījusi arī patlaban ES prezidējošā valsts - Igaunija. Taču lai mēs visi nonāktu līdz vienotam digitālajam tirgum, svarīgi ir zināt, cik digitāla tad pašlaik ir Eiropa. Eiropas statistikas pārvalde „Eurostat” ir veikusi apjomīgu pētījumu, lai noskaidrotu, vai internets ir ienācis teju ikviena eiropieša dzīvē, un ko tad no tā sniegtajām iespējām mēs īsti izmantojam? Par šajā pētījumā atklātajām lietām arī runāsim visu šo nedēļu. Šodien par to, kur mīt visaktīvākiem interneta lietotāji.

Šoruden Latvijas dārzos izaugušie āboli lielo daudzumos aizceļo uz Poliju. Polijā šajā pavasarī ābeļu ziedēšanas laikā bijušas salnas, tāpēc ražas ir mazas. Ābolu iepirkumu cena ir 8 centi kilogramā, kas, uzpircēju vārdiem sakot, šogad ir ļoti augsta. Ņemot vērā lielo interesi par āboliem, daudzi cilvēki izvēlas nevis paši spiest sulas, bet labāk tos pārdod.

Šodien Saeimā tiek skatīts budžets. Vairāk par to telefonintervija ar Budžeta komisijas vadītāju - Jāni Vucānu.

Rīgas vēsturē un attīstībā ļoti liela loma bijusi Džordža Armitsteda ieguldījumam. Viņš bija Rīgas mērs pagājušā gadsimta sākumā, un viņa laikā Rīga no provinciālas pilsētiņas sāka pārtapt par Eiropas nozīmes pilsētu.

Šonedēļ Armitstedam aprit 170.gadskārta, un to atzīmēs ar plašu piemiņas programmu gan Rīgā, gan Jaunmoku pilī.

Zvanām Latvijas Radio korespondentam Artjomam Konohovam par situāciju Katalonijā.

Pērnruden, lemjot par šā gada valsts budžetu, Saeimas deputāti tik ļoti aizrāvās ar priekšlikumu iesniegšanu, ka beigu beigās atbilstoši parlamentāriešu ieskatiem tika sadalīti aptuveni 28 miljoni eiro. Valsts nauda tika dāsni atvēlēta gan dažādu pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pieteiktiem projektiem. Šonedēļ Latvijas Radio nolēma pārbaudīt, kā šī nauda tiek izmantota. Madara Fridrihsone devās lūkot, kā sokas atsevišķu Zaļo un zemnieku savienības patronāžu izpelnījušos projektu īstenošana.

Ne visām komandām izdevās izdzīvot un pieteikt sevi čempionātam, ārpus dalībnieku skaita palika Barons/LMT, kas pirms 9 gadiem izcīnija FIBA Izaicinājuma kausu un pēc 48 gadu pārtraukuma atveda uz Rīgu vīriešu komandu konkurencē izcīnītu Eiropas kausu.

Vēl jūlijā nebija skaidrības par Jūrmalas līdzdalību, kas nevar savākt nepieciešamos līdzekļus, lai startētu LBL. Tomēr pēc domes vadības tikšanās ar LBS , iniciatīvas grupa ilggadējā Jūrmalas komandas kapteiņa Edgara Jeromanova vadībā veidoja jaunu basketbola komandu. 

Klubi ar ļoti atšķirīgiem budžetiem spēlē kā līdzīgs ar līdzīgu. Piemēram Ogre atrodas otrajā pozīcijā aiz Ventspils, bet VefRiga tikai trešajā ,tikai nesen kā apsteidzot jūrmalniekus.
Temata turpinājums Initas Kresas Katkovskas pārziņā, kas LBL spēlēs uzklausīja ekspertu un spēlētēju viedokļus.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu. Tā mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Likumā noteiks īpašs atbalsts uzņēmumiem, kas strādā sociālu mērķu vadīti. Taču šo uzņēmumu peļņu vajadzēs ieguldīt sociālo mērķu sasniegšanai. To nedrīkstēs sadalīt starp īpašniekiem. Skaidrojam, kā sociālo uzņēmējdarbību vērtē paši uzņēmēji

Šī brīža aktualitātes dabā pavisma noteikti ietver arī visus tos procesus, kas notiek kokos. Lapu krāsu maiņa un lapu krišana ir viena no redzamākajām rudens vizītkartēm. Zelta rudens ir kas tāds, ko šajā gadalaikā cenšas baudīt vairums un mēs Latvijā patiešām par krāsām rudens lapu paletē sūdzēties nevaram. Taču, vai esat aizdomājušies par to, kāpēc daži koki rudeni kļūst dzelteni, bet citi sārti vai brūni?

22. oktobrī bija pirmizrāde iestudējumam "Vai otrā grupa mani dzird?" Dirty Deal Teatro. Tas ir stāsts caur dzejoļiem, kā bērniem izdzīvot un būt laimīgiem pasaulē, kuras notikumus viņi nav izdomājuši, bet kurus rada viņu vecāku dzīves. Ingas Gailes dzejoļu krājums "Vai otrā grupa mani dzird?" iznāca pirms trim gadiem (2014), tagad dzejniece to iestudējusi un pati veidojusi arī dramaturģiju.

Krievu skolu aizstāvji pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) protestē pret ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā.

Tāpat virkne prokrievisko organizāciju ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās.

Savu viedokli šajā jautājumā paudis arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vairāk par protestu - zvanām Latvijas Radio korespondentei Annijai Petrovai.

Es viņu satiku, kad pilsēta jau grima tumsā. Viņš stāvēja uz savas viesnīcas kāpnēm rūpīgi gludinātā, rūtainā kreklā , gaišās biksēs, nedaudz īsāks par mani, pilnīgi sirms, bet ar jauneklīgu stāju un ar bezgalīgi platu smaidu. Navras Riga. Cilvēks, kurš nes Latvijas galvaspilsētas nosaukumu savā uzvārdā, kuram pirkstā ir paaudžu paaudzēs mantots dzintara gredzens no Latvijas un kuram Sīrijas sabombardētajā pilsētā Alepo pieder vienīgā, šobrīd atvērtā viesnīca ar nosaukumu "Riga Palace hotel" jeb "Rīgas pils".

Šodien studijā - Rīgas domnieks, kādreizējais ministrs, mācītājs un partijas Gods kalpot Rīgai valdes loceklis Ainars Baštiks.

Jaunā mācību satura projekts „Skola 2030” ir nodots sabiedrības vērtēšanai. Par gaidāmajām izmaiņām šonedēļ spriežam arī Ģimenes studijā. Pirmdien -  kāda ir vecāku vīzija par skolēnu nākotnē un uz ko būtu jāliek galvenie akcenti. Diskusijā iesaistās vecāki un jaunā mācību satura projekta veidotāji.

Moricam ir 12 gadi. Izbraucienā ar kuģīti pa Daugavu viņš nedaudz saaukstējās. Taču tas netraucē Moricam aizvadīt krāsainu rudens nedēļu oktobra pirmajā pusē un pastāstīt par to mums.

Pie Izglītības ministrijas (IZM) ēkas Vecrīgā norisinās mītiņš pret plāniem par skolu piespiedu pāreju uz latviešu valodu, kurā piedalās vairāki simti cilvēku. Protesta dalībnieki uzskata, ka jebkuras reformas iespējamas tikai tad, ja mācībās vispārizglītojošos priekšmetos varēs izmantot arī mazākumtautību valodas.

Tādi esam

Pateicoties rīdzinieces Lidijas Vecvagares dāvinājumam, Ludzas Novadpētniecības muzeja krājums papildināts ar septiņiem vērtīgiem jaunieguvumiem - fotogrāfijām un LU studentu biedrības Latgola atšķirības zīmēm. Minētie priekšmeti piederējuši Lidijas mammai un krusttēvam, kas strādāja par skolotājiem Ludzas pusē. Plašāk stāsta Iveta Čigāne.

Kultūras afiša

Izstāde mākslas centrā KIM - "Virtualitātes un realitātes".

Šī diena vēsturē

1911.gada 23.oktobrī Itālijas un Turcijas militārajā konfliktā itāļu pilots pirmo reizi pielieto lidmašīnu kaujas operācijās. Kapteinis Karlo Pjaca veselu stundu lido virs turku pozīcijām, lai savāktu informāciju sauszemes uzbrukumam. Vēlāk vēl viens itāļu pilots kļūs par pirmo, kurš izmantos sprāgstvielas pirmajā uzbrukumā no gaisa.

Daugavpils Universitātes (DU) reorganizēšana par Austrumlatvijas Universitāti, iespējams, ļautu pašreizējam DU rektoram Arvīdam Barševskim faktiski saglabāt amatu trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas, kas bez augstskolas reorganizēšanas nebūtu iespējams, vēsta „Latvijas Avīze”.

Latvijas seniori esot vieni no visstrādīgākajiem un visvairāk nodarbinātajiem Eiropas Savienībā. Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 16,1 jeb 31,5 tūkstoši pensionāri. Vai pensionāri varētu atvieglot situāciju darba tirgū, kur aizvien vairāk trūkst darba roku vai senioru čakluma iemesls ir mazās pensijas?

Šodien pie Izglītības ministrijas Vecrīgā notika tā saucamo krievu skolu aizstāvju protesta akcija. Tur bija pulcējušies vairāki simti cilvēku. Viņi protestēja pret ieceri, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispār-izglītojošos priekšmetus plāno mācīt tikai latviešu valodā. Protestētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem, piemēram, mazākumtautību skolas ir Latvijas bagātība un „rokas nost no krievu skolām”. Latvijas Radio uzrunātie protestētāji norādīja uz vēlmi saglabāt labas dzimtās valodas prasmes saviem bērniem un mazbērniem.

Es viņu satiku, kad pilsēta jau grima tumsā. Viņš stāvēja uz savas viesnīcas kāpnēm rūpīgi gludinātā, rūtainā kreklā , gaišās biksēs, nedaudz īsāks par mani, pilnīgi sirms, bet ar jauneklīgu stāju un ar bezgalīgi platu smaidu. Navras Riga. Cilvēks, kurš nes Latvijas galvaspilsētas nosaukumu savā uzvārdā, kuram pirkstā ir paaudžu paaudzēs mantots dzintara gredzens no Latvijas un kuram Sīrijas sabombardētajā pilsētā Alepo pieder vienīgā, šobrīd atvērtā viesnīca ar nosaukumu "Riga Palace hotel" jeb "Rīgas pils".

Drošība - vārds, aiz kura tā vien gribas aizslēpties. Tomēr pasaules dienaskārtība nebūt nav sakārtota un omulīga. Par stabilu nestabilitāti Eiropā un citur pasaulē saruna ar politikas zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes docentu un ārpolitikas pētnieku Māri Andžānu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu. Tā mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Likumā noteiks īpašs atbalsts uzņēmumiem, kas strādā sociālu mērķu vadīti. Taču šo uzņēmumu peļņu vajadzēs ieguldīt sociālo mērķu sasniegšanai. To nedrīkstēs sadalīt starp īpašniekiem. Skaidrojam, kā sociālo uzņēmējdarbību vērtē paši uzņēmēji

Nabaga vīrs un viņa dēli. Pasaku stāsta Artūrs Skrastiņš

Šodien studijā - Rīgas domnieks, kādreizējais ministrs, mācītājs un partijas Gods kalpot Rīgai valdes loceklis Ainars Baštiks.

Latvijas filharmonijas kamerorķestrim - 50 (2.daļa)

Es viņu satiku, kad pilsēta jau grima tumsā. Viņš stāvēja uz savas viesnīcas kāpnēm rūpīgi gludinātā, rūtainā kreklā , gaišās biksēs, nedaudz īsāks par mani, pilnīgi sirms, bet ar jauneklīgu stāju un ar bezgalīgi platu smaidu. Navras Riga. Cilvēks, kurš nes Latvijas galvaspilsētas nosaukumu savā uzvārdā, kuram pirkstā ir paaudžu paaudzēs mantots dzintara gredzens no Latvijas un kuram Sīrijas sabombardētajā pilsētā Alepo pieder vienīgā, šobrīd atvērtā viesnīca ar nosaukumu "Riga Palace hotel" jeb "Rīgas pils".

Bob Marley

22. oktobrī bija pirmizrāde iestudējumam "Vai otrā grupa mani dzird?" Dirty Deal Teatro. Tas ir stāsts caur dzejoļiem, kā bērniem izdzīvot un būt laimīgiem pasaulē, kuras notikumus viņi nav izdomājuši, bet kurus rada viņu vecāku dzīves. Ingas Gailes dzejoļu krājums "Vai otrā grupa mani dzird?" iznāca pirms trim gadiem (2014), tagad dzejniece to iestudējusi un pati veidojusi arī dramaturģiju.

Drošība - vārds, aiz kura tā vien gribas aizslēpties. Tomēr pasaules dienaskārtība nebūt nav sakārtota un omulīga. Par stabilu nestabilitāti Eiropā un citur pasaulē saruna ar politikas zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes docentu un ārpolitikas pētnieku Māri Andžānu.

Latvijas filharmonijas kamerorķestrim - 50 (2. daļa)

Jaunā mācību satura projekts „Skola 2030” ir nodots sabiedrības vērtēšanai. Par gaidāmajām izmaiņām šonedēļ spriežam arī Ģimenes studijā. Pirmdien -  kāda ir vecāku vīzija par skolēnu nākotnē un uz ko būtu jāliek galvenie akcenti. Diskusijā iesaistās vecāki un jaunā mācību satura projekta veidotāji.

Šī brīža aktualitātes dabā pavisma noteikti ietver arī visus tos procesus, kas notiek kokos. Lapu krāsu maiņa un lapu krišana ir viena no redzamākajām rudens vizītkartēm. Zelta rudens ir kas tāds, ko šajā gadalaikā cenšas baudīt vairums un mēs Latvijā patiešām par krāsām rudens lapu paletē sūdzēties nevaram. Taču, vai esat aizdomājušies par to, kāpēc daži koki rudeni kļūst dzelteni, bet citi sārti vai brūni?