Pirms trim gadiem Cēsis bija pirmās ārpus Rīgas, kur durvis vēra koprades, jeb kopā strādāšanas māja „Skola 6”. Pamatdoma bija rast telpas, kur vienuviet varētu strādāt uzņēmēji, individuālā darba veicēji, arī cilvēki, kuri savu darbu var veikt attālināti. Tagad jau koprades māja ir piepildīta un te savas darbnīcas raduši ne tikai datorspeciālisti, bet arī ražotāji - šuvēji, dārzeņu pārstrādātāji un pagrabstāvā ir pat neliela alus darītava.

Latvijas kultūras politikas veidotājiem būtu jādomā kā saglabāt ne tikai Dziesmu un deju svētku tradīcija, bet arī jāpatur prātā, ka ieguldījumi kultūrā, jo īpaši bērnu un jauniešu izglītošanā nākotnē, nesīs atdevi, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Viņa norāda, ka šogad Latvija ir piedzīvojusi daudz būtisku kultūras notikumu - ir atvērta gan nacionālā enciklopēdija, gan uzņemtas daudzas spēlfilmas, bijuši krāšņi dziesmu un deju svētki. Muktupāvela uzsver, ka šis ir bijis kulminācijas gads nozarei, un tas ir jāpatur prātā domājot arī par finansējumu nākotnē.

Režisores Dzintras Gekas filmai „Katra diena simtgadē” rit pēdējās filmēšanas dienas. Filmēšanas komanda kopš 1. janvāra ik dienu filmējusi dažādus notikumus Rīgā un citviet Latvijā. Īsi filmas kadri rādīs gan ikvienam pazīstamas ikdienas ainas sabiedriskajā transportā, tirgū vai uz ielas, kā arī ļaus ielūkoties premjera darba dienā vai vilciena mašīnista kabīnē.

Japāna paziņojusi, ka izstāsies no Starptautisko Vaļu medību komisijas un atsāks vaļu komerciālās medības. Tokija paziņoja, ka turpmāk vaļu medības notiks tikai Japānas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā gar valsts krastiem, un Japāna apturēs ikgadējās vaļu medību ekspedīcijas uz Antarktiku un Klusā okeāna ziemeļrietumiem.

2018. gads aizvadīts ne tikai simtgades, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumu zīmē. Šā gada martā negaidīti mūžībā aizgājušās Ilzes Cīrules pēcteci nācās meklēt pat divos konkursos, jo par pirmā konkursa uzvarētāju atzītais Māris Skujiņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad plašāka sabiedrība uzzināja par viņa saistību ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu. Tādēļ otrā konkursa gaitā īpaša vērība tika pievērsta pretendentu reputācijai un par piemērotāko no 23 kandidātiem tika atzīta Ieva Jaunzeme. Patlaban viņa ir Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja. Ievas Jaunzemes redzējumu uz VID darbu uzklausīja Madara Fridrihsone.

Annijai Glaudānei ir 22 gadi, un viņa ir, iespējams, vecākā audzēkne, kura jebkad sākusi mācības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Kļūt par profesionālu balerīnu viņa nolēma tikai pirms pusotra gada un – iekļuva prestižākajā Latvijas baletskolā! Kas vēl interesantāk – lai mācītos baletu, Annija uz Latviju pārcēlās no Īrijas, kurā bija pavadījusi lielu daļu dzīves.

Vecums nav šķērslis, lai mācītos ko jaunu. Par to, kā palielināt senioru sociālo mobilitāti, kā palīdzēt apgūt ko jaunu, uzlabot dzīves kvalitāti un kā veicies projektā, kas tieši ir vērsts uz senioru sociālās mobilitātes palielināšanu, saruna raidījumā.

 

Kā aizvadīto gadu Latvijā un pasaulē vērtē vides aizsardzības organizācijas? Pievēršamies jautājumiem par bioloģisko daudzveidību, klimatu, atkritumiem un citiem aktuāliem tematiem šogad.

Gleznotājam Jurim Jurjānam nākamgad – 75. Bet, lai nebūtu jāgaida gads, svētku atmosfēra radīta jau šobrīd. Galerijā „Aminori” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, apskatāma mākslinieka darbu izstāde un iznākusi arī jauna grāmata „Sarunas ar Juri Jurjānu”. To divu gadu garumā veidojusi Marika Rozenberga.  

Romantisms latviešu dzejnieku daiļradē no 19. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām raksturots monogrāfijā “Mani sveicina zvaigznes…”. Par jaunāko pētījumu izvaicājam literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi.

No 1. janvāra sāks strādāt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas sistēma. Tā paredz, ka paplašinātu valsts apmaksātu veselības pakalpojumu grozu saņems tie, kuri vispārēja nodokļu režīmā veic sociālās iemaksas, kā arī atsevišķas sabiedrības grupas, kurām šo maksājumu nebūs jāveic. Piemēram, reģistrētiem bezdarbniekiem un pirmās, kā arī otrās grupas invalīdiem.

Latvijas iedzīvotāji nav nemaz tik nelaimīgi. Tā secinājām projektā „Statistiskie tautieši“. Tomēr, kāpēc vieni ir laimīgāki par citiem? Par naudu, darbu, veselību, izglītību un citiem faktoriem runājam ar socioloģi Baibu Belu, sociologu Tāli Tisenkopfu un fizioterapeiti un anatomijas docenti Ievu Zvīguli.

Studijā tiesībsargs Juris Jansons. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu viņu izjautā arī žurnālisti: Romāns Meļņiks no laikraksta "Diena" un Latvijas Radio 4 producente Viktorija Terentjeva. Klausītāju jautājumi raidījuma otrajā daļā.

Atskatoties uz aizejošo gadu, Juris Jansons norāda, ka ir vairākas būtiskas lietas, ko Tiesībsarga birojs un kas arī radījušas satricinājumu. Runa ir par normālo pagarināto darba laiku mediķiem

Viesojamies Abgunstes muižā, kur dzīvo, saimnieko un savas trīs meitas audzina Jānis un Asnāte Avotnieki. Šoruden apritēja gads, kopš viņi pametuši Rīgu un muižas ēka, ko paši jokojot sauc par savu ceturto bērnu, nu kalpo gan kā svinību, gan radošās rezidences vieta, kur tiek rīkoti arī mākslas simpoziji un ierīkots Baltijā lielākais keramikas ceplis. 

Kopā ar reģiona žurnālistiem atskatāmies uz 2018.gada zīmīgākajiem notikumiem Latgalē un iezīmējam nākamo 2019.gadu.

Divu gadu garumā apceļojis teju visus kontinentus un trīsreiz šķērsojis Atlanijas oekānu - tāds ir bijis Latvijas Simtgades karoga ceļš. Emocionāls, aizkustinošs un viens no sirsnīgākajiem Simtgades notikumiem, kas savienojies latviešus visā pasaulē. Stāsta Simtgades biroja Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, karoga audēja Dagnija Kupče un karoga ceļa organizatore Lelde Kristiāna Vozņesenska.

Rit pēdējās dienas, kurās Eiropas Savienības vadība ir Austrijas pārziņa. Aizvadīto pusgadu šī Alpu valsts vadījusi Eiropas Savienības (ES) Padomes darbu. Vīne par vienu no savām prioritātēm šajā laikā bija izvirzījusi cīņu ar migrāciju un Eiropas kopējo robežu aizsardzības stiprināšanu.

Tādi esam

Tā bija liktenīga sakritība, ka Strenču novada domes plānošanas un attīstības nodaļas vadītājas Ivetas Ences rokās nonāca kāda, no skolnieku burtnīcām kopā sašūta, nodzeltējusi klade. Tajā atklājās 184 dziesmas, pierakstītas rūpīgā un glītā rokrakstā, gada skaitļi un vietas norāde pie tām liecināja, ka dziesmu klade tapusi izsūtījumā Komi apgabala Intā. Tas arī rosināja meklēt klades autoru un izzināt tās tapšanas vēsturi. Tagad ir zināms autors, kā arī tapusi Sibīrijas dziesmu klades digitālā versija un manuskripts. Par to, ko tad izdevās atklāt, pētot šo Sibīrijas dziesmu kladi, Vidzemes korespondentes Guntas Matisones ierakstā.

Kultūras afiša

Īpašās Ziemassvētku laika izstādes Rīgas Jūgendstila muzejā, Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un Valmieras muzejā. Ziemassvētku laika balles Bauskas un Cēsu pilī. Svētku koncerti Lielajā ģildē, Latvijas Nacionālajā operā un Rēzeknes "Gorā".

Šī diena vēsturē

1923. gada 28. decembrī Brodvejā pasaules pirmizrādi piedzīvoja izcilā īru dramaturga un domātāja Džordža Bernarda Šova luga "Svētā Žanna - spilgta 15. gs. franču nacionālās varones Žannas dArkas personības interpretācija.

Lai Jaunā gada svinības atmiņā paliktu tikai kā priekpilns notikums, raidījumā Pēcpusdiena sniedzam dažus atgādinājumus par to, kā rīkoties ar pirotehniku, jo salūts un uguņošana ir neatņemama šo svētku daļa.

Gada nogale ir laiks, kad atskatāmies uz paveikto. Latvijas ekonomikā 2018. gads bijis izaugsmes gads, bet kāds aizvadītais gads bijis mājsaimniecībām? Kāpēc laikā, kad aug algas, nodarbinātība un mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija uzlabojas?

Zaudētas mediju uzrauga uzticības dēļ gada pēdējā darbdienā bez darba pēkšņi palicis Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un par saturu atbildīgais valdes loceklis Sergejs Ņesterovs. Kā galveno pārmetumu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome min nespēju efektīvi tērēt naudu, bet tieši par finansēm atbildīgais valdes loceklis uzticību saglabājis. Mediju uzraugs neslēpj arī nepatiku pret Latvijas Televīzijas satura prioritātēm.

Latvijas iedzīvotāji nav nemaz tik nelaimīgi. Tā secinājām projektā „Statistiskie tautieši“. Tomēr, kāpēc vieni ir laimīgāki par citiem? Par naudu, darbu, veselību, izglītību un citiem faktoriem runājam ar socioloģi Baibu Belu, sociologu Tāli Tisenkopfu un fizioterapeiti un anatomijas docenti Ievu Zvīguli.

Latvijas mākslā Monika Pormale ienāca 90. gadu beigās ar instalācijām, foto un video darbiem. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece strādājusi kopā ar daudziem režisoriem, bet īpašu tandēmu radījusi un Eiropas mākslā pamanīta kopā ar režisoru Alvi Hermani. Saņemot Krodera balvu, viņai tika teikts, ka māksliniece kā hameleons spēj mainīties, vienmēr paturot savu patību.

Vecums nav šķērslis, lai mācītos ko jaunu. Par to, kā palielināt senioru sociālo mobilitāti, kā palīdzēt apgūt ko jaunu, uzlabot dzīves kvalitāti un kā veicies projektā, kas tieši ir vērsts uz senioru sociālās mobilitātes palielināšanu, saruna raidījumā.

 

Baltā trusīša Ziemassvētki. Pasaku stāsta Venta Vecumniece

Studijā tiesībsargs Juris Jansons. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu viņu izjautā arī žurnālisti: Romāns Meļņiks no laikraksta "Diena" un Latvijas Radio 4 producente Viktorija Terentjeva. Klausītāju jautājumi raidījuma otrajā daļā.

Atskatoties uz aizejošo gadu, Juris Jansons norāda, ka ir vairākas būtiskas lietas, ko Tiesībsarga birojs un kas arī radījušas satricinājumu. Runa ir par normālo pagarināto darba laiku mediķiem

Selmas Lāgerlēvas sāga Gesta Berlings. Režisore Irēna Cērmane. Darbojas: Marina Janaus, Voldemārs Šoriņš, Ausma Kantāne, Lāsma Kugrēna, - Katrīne Pasternaka, Ilze Rūdolfa, Kārlis Sebris, Uldis Vazdiks, Imants Skrastiņš, Arnolds Liniņš, Jānis Brodelis, Juris Lejaskalns, Ģirts Jakovļevs, Ints Burāns, Leonīds Grabovskis, Iveta Brauna u. c. Komponists Imants Zemzaris. Mūziku ieskaņojis ansamblis Crazy Strings Jura Madrēviča vadībā. 1995. gada ieraksts. 2. daļa.

Latvijas iedzīvotāji nav nemaz tik nelaimīgi. Tā secinājām projektā „Statistiskie tautieši“. Tomēr, kāpēc vieni ir laimīgāki par citiem? Par naudu, darbu, veselību, izglītību un citiem faktoriem runājam ar socioloģi Baibu Belu, sociologu Tāli Tisenkopfu un fizioterapeiti un anatomijas docenti Ievu Zvīguli.

Gleznotājam Jurim Jurjānam nākamgad – 75. Bet, lai nebūtu jāgaida gads, svētku atmosfēra radīta jau šobrīd. Galerijā „Aminori” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, apskatāma mākslinieka darbu izstāde un iznākusi arī jauna grāmata „Sarunas ar Juri Jurjānu”. To divu gadu garumā veidojusi Marika Rozenberga.  

Latvijas mākslā Monika Pormale ienāca 90. gadu beigās ar instalācijām, foto un video darbiem. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece strādājusi kopā ar daudziem režisoriem, bet īpašu tandēmu radījusi un Eiropas mākslā pamanīta kopā ar režisoru Alvi Hermani. Saņemot Krodera balvu, viņai tika teikts, ka māksliniece kā hameleons spēj mainīties, vienmēr paturot savu patību.

Viesojamies Abgunstes muižā, kur dzīvo, saimnieko un savas trīs meitas audzina Jānis un Asnāte Avotnieki. Šoruden apritēja gads, kopš viņi pametuši Rīgu un muižas ēka, ko paši jokojot sauc par savu ceturto bērnu, nu kalpo gan kā svinību, gan radošās rezidences vieta, kur tiek rīkoti arī mākslas simpoziji un ierīkots Baltijā lielākais keramikas ceplis. 

Kā aizvadīto gadu Latvijā un pasaulē vērtē vides aizsardzības organizācijas? Pievēršamies jautājumiem par bioloģisko daudzveidību, klimatu, atkritumiem un citiem aktuāliem tematiem šogad.