Kāpēc tik grūti runāt par intīmajām attiecībām un visu, kas ar to saistīts? Kāpēc seksuālā izglītība ir tik svarīga un vai zināšanas par šo jomu pasargā, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psiholoģijas doktore, lektore, supervizore Diāna Zande un centra drošai bērnībai Dardedze valdes locekle Laila Balode.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 10. decembrī dzimusi viena no noslēpumainākajām un arī par dīvainu uzskatītā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone.

Vidzemē sniega sega, ar lielāku, vai mazāku devu, papildinās, vai ik dienu. Pašvaldību komunālajiem dienestiem tas nozīmē gan dežūras, gan darbu visu diennakti un, protams, tie ir arī izdevumi. Savukārt, braucot pa lauku ceļiem, nu līdzi ir vajadzīga ne vien sniega lāpsta, bet arī zāģis, jo nereti no sniega svara uz ceļiem ir sakrituši lūstošie koki.
*
Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir gan meditatīvu koncertu, gan jaunu mūzikas albumu dzimšanas brīdis. Pirms pieciem gadiem arī Mūzikas akadēmijas etnomūzikas studentes Lauma Matule un Dārta Drava izlēma sagatavot mazu gada nogales koncertprogrammu. No viņu muzikālās saspēlēs izaugusi grupa „Jōra, kam 1.decembrī iznāca pirmais pilnais albums „Tatata, bet pēc nedēļas sāksies koncerttūre dalībnieka Ivara Štubja dzimtajā Austrālijā.

Tik apbrīnojamus un patiesi mīlošus cilvēkus sastapt dzīvē ir liela dāvana – tā par misijas Pakāpieni komandu saka divu bērnu māmiņa Lidija Broka.
Lidijai bija tikai 15-it gadu, kad viņai pieteicās pirmais bērns. Kaut arī viņa bija ļoti apmulsusi no šīs situācijas, viņa skaidri zināja, ka bērnu vēlas paturēt.
No bērna tēva atbalstu viņa nesaņēma, arī pašas ģimenē bija materiāli ļoti spiedīgi apstākļi, tāpēc sociālā dienesta darbinieki ieteica viņai vērsties pēc palīdzības misijā Pakāpieni. Viņa tur saņēma ne tikai praktisku un morālu atbalstu, bet arī vērtīgas iemaņas un zināšanas visai tālākai dzīvei.
*
2022. gada februārī Latvijā tika ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Šobrīd vismaz reizi mēnesī vai biežāk depozīta iepakojumus nodod jau 80% iedzīvotāju, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet kopumā depozīta sistēmu izmanto 94% Latvijas mājsaimniecību. Tā liecina uzņēmuma „Depozīta Iepakojuma Operators jaunākais pētījums. Neapmierināti ar depozīta sistēmu joprojām ir mazo veikalu īpašnieki, bet atzīst – ja veikalā netiek pieņemts depozīta iepakojums, pircēji priekšroku dod veikaliem, kur dzērienu iepakojumu pieņem. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Latvijas studenti ieguvuši zelta pakāpi pasaulē lielākajās biotehnoloģiju inovāciju sacensībās. Latvijas jauno pētnieku komanda pētīja augos apslēpto bioloģisko vielu pielietojumu antibakteriālās rezistences apkarošanai. Ņemot vērā sintētiskās bioloģijas straujo attīstību pasaulē, sacensību mērķis ir veicināt aktuālu problēmu risināšanu komandām strādājot kopā gan laboratorijās, gan ārpus tām.
*
No šodienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sāk informatīvo kampaņu Izglāb dzīvību - uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru!. Dodoties uz izsaukumu glābējiem līdzi būs dūmu detektori, lai tos dāvinātu, vai uzstādītu mājokļos, kuros to nav, kā arī šīs kampaņas laikā iedzīvotājus izglītos par dūmu detektoru nepieciešamību.

Rūpes un mīlestība, kas ieadīta svīterī, vēstules, dienasgrāmatas un fotogrāfijas - lietas no Žaņa Lipkes memoriāla, kas stāsta par izglābtajiem ebrejiem un viņu glābējiem Otrā pasaules kara laikā un šo cilvēku dzīvi pēc kara.

Vai grāmatās sastaptie dzīvo tikai grāmatās? Un kāpēc būtu jāklausa vecāki? Par to šo domājam kopā ar Valfrīdu. Lasām Evas Ibotsones "Kāds suns un viņa zēns" un Ēvalda Flisara grāmatu "Alise trakajā zemē".

Janvāra svētdienās raidījuma Labu nakti - pasakas laikā skanēs Dainas Strelēvicas vakara sarunu cikls "Kas tos mazos lielus dara" ar Valda Zilvera mūziku un dziesmām. Otrā saruna - "Centiņš".

Iznācis poļu dzejnieka Česlava Miloša atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Česlava Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos.

Pjēra Jaravāna romānu „Paliek tikai ciedri” lasot, ir svarīgi zināt, kas ir Libānas „Ciedru revolūcija”, kāda ir Libānas situācija mūsdienās, lai saprastu fonu, uz kura risinās Vācijā uzaugušā Samīra tēva dzimtenes Libānas noslēpuma minēšana. Libānas politisko kontekstu ieskicē Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.

Orķestra seju veido ne tikai mūziķi un diriģents. Svarīgs ir repertuārs un kāds, kurš iztēlojas, kā tad tam visam vajadzētu izklausīties. Viens no vīriem, kuri veidoja mūsu Radio orķestra seju 60. un 70. gadu mijā bija arī talantīgais pianists, ansambļu vadītājs, komponists un aranžētājs Māris Briedis. 2023. gada decembrī apritēja 80 gadi kopš viņa dzimšanas.

Raidījumā šoreiz par olimpisko sporta veidu, kas lielākajai daļai pašmāju sporta līdzjutēju noteikti ir nezināms un nepazīstams. Runāsim par BMX frīstailu. Tas nākamajā gadā Parīzē būs olimpiskajā programmā jau otro ciklu pēc kārtas, bet debija šim sporta veidam notika Tokijā. Sarunājamies ar vienu no labākajiem Latvijas BMX frīstaila pārstāvjiem Ernestu Zēboldu, kā arī izzinām sporta veida vēsturi.

Spēlē piedalās Juris Iesaliņš, Kārlis Baltpunis un Lāsma Gaile.
 

Pēdējo desmit gadu laikā intensīvi ekonomiskie sakari izveidoti ar Dienvidkoreju - valsti, kas pasaulē plaši pazīstama ar tehnoloģiju, skaistumkopšanas un vietējās kulinārijas produktiem. Arī šeit dzīvo latvieši. Kādi ceļi no Latvijas aizveduši šos cilvēkus uz Seulu?

Nesen atzīmējām 90. gadskārtu, kopš dzimis dzejnieks Ojārs Vācietis. Kā jau tas ir ierasts šajās gadskārtu reizēs un arī ārpus tām sabiedrībā, protams, kā tas šodien pieņemts sociālajos tīklos, notika zināma viļņošanās par tēmu - vai Vācietis ir tas, kuru vajadzētu šodien pieminēt? Vai vispār vajadzētu runāt ar tādu augstu vērtējošu pieminēšanu par tiem rakstniekiem, dzejniekiem, kuri savulaik padomju laikā bija vispārējā literatūras procesā pamanīti, konjunktūras arī ar zināmām balvām neapdalīti, tātad piederēja arī toreiz pie Latvijas elites. 

Par to, kā mums būtu šodien jāskatās uz rakstniekiem, viņu literāro nopelnu un viņu tālaika pausto uzskatu kontekstā, saruna ar literatūrvēsturnieku, Latvijas Universitātes, Latvistikas un baltistikas nodaļas profesoru Ojāru Lāmu un vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru.

Raidījuma uzmanības lokā šoreiz – 19.gadsimta sākumā dzimusī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, ko uzskata par mūsdienu Zinātņu akadēmijas priekšteci. Izzinām, kas to dibināja, ko tā darīja un kāda bija biedrības ietekme arī uz latviešu valodu un kultūru.  

Ainas Vāveres romāna "Kādēļ mīlestība?" fragmenti. 2. daļa. Režisore Antonija Apele. Piedalās Uldis Dumpis un Egils Zariņš. 1994. gada ieraksts.

Mārcis Auziņš - fiziķis, LU profesors

Etnomūzikā ir vesels saraksts ar mūzikas instrumentiem, kurus vairums mūzikas mīļotāji pat lāgā neatpazīst. Taču ne tikai gadsimtu seni instrumenti priecē mūsu ausis, mazzināmi ir arī visai sarežģīti 20. gadsimta "izgudrojumi", piemēram, teremins. Kā tie tapuši un kā tos spēlē?

Ledainītis. Pasaku stāsta Valda Liepiņa

Kā apzinātība palīdz pārvarēt stresu un paaugstināt dzīves kvalitāti? Kā mēs varam iemācīties cieņpilni sarunāties paši ar sevi? Vai apzinātību var apgūt un kā to izdarīt?

Turpinām piedzīvos Adventes laika ritējumu. Interesanti, kamēr Jēzus nebija piedzimis, neviens taču šo laiku nesauca par Adventi, bet tik un tā pasaule noslēpumainā veidā gaidīja kādu lielu notikumu. Varbūt tā varētu sacīt. Bet kā pasaule nonāca līdz nojausmai par to, ka jānāk pasaulē Glābējam, ka kaut kam ir kardināli jāmainās?

Orķestra seju veido ne tikai mūziķi un diriģents. Svarīgs ir repertuārs un kāds, kurš iztēlojas, kā tad tam visam vajadzētu izklausīties. Viens no vīriem, kuri veidoja mūsu Radio orķestra seju 60. un 70. gadu mijā bija arī talantīgais pianists, ansambļu vadītājs, komponists un aranžētājs Māris Briedis. 2023. gada decembrī apritēja 80 gadi kopš viņa dzimšanas.

Iznācis poļu dzejnieka Česlava Miloša atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Česlava Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos.

Pjēra Jaravāna romānu „Paliek tikai ciedri” lasot, ir svarīgi zināt, kas ir Libānas „Ciedru revolūcija”, kāda ir Libānas situācija mūsdienās, lai saprastu fonu, uz kura risinās Vācijā uzaugušā Samīra tēva dzimtenes Libānas noslēpuma minēšana. Libānas politisko kontekstu ieskicē Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.

Mārcis Auziņš - fiziķis, LU profesors

Vai grāmatās sastaptie dzīvo tikai grāmatās? Un kāpēc būtu jāklausa vecāki? Par to šo domājam kopā ar Valfrīdu. Lasām Evas Ibotsones "Kāds suns un viņa zēns" un Ēvalda Flisara grāmatu "Alise trakajā zemē".