Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1820. gada 20. novembrī Klusajā okeānā kašalots uzbruka vaļu zvejnieku kuģim „Eseksa un to nogremdēja. Divdesmit kuģa jūrnieki ar niecīgiem pārtikas krājumiem trīs laivās vairākus mēnešus maldījās okeāna plašumos; izdzīvoja astoņi. Šis notikums iedvesmoja amerikāņu rakstnieku Hermani Melvilu radīt romānu „Mobijs Diks.

Jau sesto gadu Sabiedrības integrācijas fonds aicina darba devējus piedalīties novērtējumā „Da˛ādībā ir spēks. Tā ir iespēja gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, aizpildot anketu, pašiem novērtēt savu darba vidi, attieksmi pret darbiniekiem un klientiem, viņu vecumu, dzimumu, fiziskām īpašībām un citiem aspektiem. Savukārt, eksperti izvērtē, ko uzņēmumā vajadzētu uzlabot.
*
Darba devēji arvien biežāk arī Latgales reģionā kā attīstību kavējošu apstākli min tieši iespēju piesaistīt nepieciešamos darbiniekus. Darba roku pieprasījums dažās profesijās pārsniedz piedāvājumu. Visizteiktāk tas jūtams metālapstrādes, šūšanas un vieglās rūpniecības un pārtikas ražošanas nozarēs.
Taču, lai piesaistītu viesstrādniekus, ir jāmazina birokrātija un jāmaina darba algas nosacījumus, pielāgojot to apmēru vidējam nozarē strādājošo atalgojumam, uzsver uzņēmēji.
No otras puses ir rūpīgi jāizvērtē, no kurām valstīm piesaistīt trūkstošās darba rokas, lai tas nekaitētu drošības faktoriem un jāizanalizē Latvijas augstākās un profesionālās izglītības iestāžu spējas pārorientēt izglītības programmas, tās piemērojot uzņēmēju vajadzībām, uz to vērš uzmanību politiķi.

2020.gadā labdarības maratonā "Dod pieci!" vāca ziedojumus atbalstam vardarbībā cietušajiem. Maratonā toreiz izgaismoja arī daudzos sistēmiskos trūkumus darbā ar cietušajiem un arī varmākām. Kopš tā laika ir panāktas vairākas izmaiņas, piemēram, uzsākts valsts apmaksāts krīzes dzīvokļu pakalpojums. Tomēr arī neseni notikumi pierāda, ka atbalsta sistēmā joprojām trūkumu ir daudz un to dēļ ik dienas cieš cilvēki.

Šajā periodā biežāk runājam par Latvijas vēsturi, cilvēkiem, kas šo vēsturi veidoja. Viena no tām ir simtgadniece Olga Baranova no Balviem, kuras dzīve ir cieši savijusies ar savas valsts vēsturi.
*
Ar vairākiem pasākumiem gan Kurzemes pusē, gan Rīgā novembrī tiek atvērta grāmata par Latvijas valstsvīru, Liepājas mēru un garīdznieku Ēvaldu Rimbenieku (1888-1943). Grāmatas „Jērs un lauva Rimbenieks autore ir Ēvalda Rimbenieka mazdēla - Ēvalda Kuplis dzīves biedre, rakstniece Džēna Kuplis (Jan Kupliss), kura šobrīd viesojas Latvijā un ir klātesoša grāmatas atvēršanas notikumos. Ēvalds Rimbenieks traģiski gāja bojā pēc padomju varas veiktajām vajāšanām, taču saglabājušās vēstules un fotogrāfijas, kas kļuvušas par pamudinājumu grāmatas tapšanai.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un diskriminēšana ir bieža parādība. Starptautiskā konferencē Tiesībsargs un dažādu valstu eksperti vērsa uzmanību autonomijas veicināšanai psihiskās veselības aprūpē. Tostarp ergoterapeite, biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi valdes locekle Dita Rituma.

Fragments no Latvijas Radio raidieraksta Drošinātājs, kur Tālis Eipurs sarunājās ar Serhiju Titerenko - cilvēku kurš personiskā traģēdijā ir spējis atrast pamatu tālākai dzīvei.

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda?

Kā Lāčplēša dienu mūsdienu notikumu kontekstā uztver radošie ļaudis, kuri ir izvēlējušies dienēt Zemessardzē? Saruna ar režisori un aktrisi Ingu Tropu, mūziķi Edgaru Mākenu un režisoru un aktieri Intaru Rešetinu.

 

Tieši šodien, 20. novembrī, lielisko 75 dzīves gadu jubileju atzīmē apbrīnojamā dziedātāja Barbara Hendriksa. Ir daudz dziedātāju, kurus vērts apbrīnot, tad kāpēc tad šeit un šoreiz īsti vietā ir šis apzīmējums? Ar viņas vārdu lepojas gan Amerikas Savienotās valstis, kur Hendriksa dzimusi un mācījusies, gan Eiropa, kur viņa dzīvo šobrīd, jo pieskaitāma pie izcilākajām mūsdienu operas skatuves zvaigznēm.

Tautas fronte ir manas dzīves spilgtākais posms, atzīst viens no tās dibinātājiem Jānis Škapars. Par pieredzēto karu jaunībā, kā kļuva par centrālkomitejas instruktoru, par gadiem "Literatūras un Mākslas" vadītāja krēslā, arī par peldēšanu līdz sirmam vecumam saruna ar Jāni Škaparu.

Jau 42 gadus ģimenes no visas pasaules satiekas kopā, lai ik gadu svinētu kopīgās tradīcijas, dibinātu draudzības un piedzīvotu to, kā svešumā trūkst – saietu latviešu gaumē. Šoreiz aicinām ieklausīties sarunā par 3x3 ģimeņu nometnēm, kas kalpo kā tilts, lai satiktos paaudzes visur pasaulē, kur vien ir aktīvi latvieši.

Raidījumā saruna ar kultūras pētnieci un Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu par kultūras un politikas attiecībām, individuālisma un kolektīvisma vērtību ietekmi uz kultūru un postpadomju perioda politiskās līdzdalības formām mūsdienu Latvijā.

"Rīga, mana Rīga". Aleksandra Čaka tēlojumi par Rīgu un dziesmas ar Čaka vārdiem. Kompozīcijas autors un režisors Andrejs Migla. Lasa Valdis Lūriņš. Skaņu režisors Andis Ploks. 2011.gada ieraksts.

Vai papagailis kļūst par populāru mājas mīluli arī Latvijā? Kāpēc cilvēki pamet lielos putnus un kas ir viņu glābēji? Kas jāzina, ja gribam turēt eksotisko putnu?

Pamatdarbā Jana Biezā ir divu meitu mamma un sieva, bet profesionālajā darbā – dzemdību dūla un zīdīšanas konsultante, kā arī grāmatvede ģimenes uzņēmumā.  Un vēl. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Talsos ar Janas līdzdalību atvērts „Siltas zupas izsniegšanas punkts”. Idejas autori šaubījušies, vai šāds pakalpojums iedzīvotājiem būs nepieciešams, bet pirmais mēnesis pierādījis, ka ierodas pat vairāk cilvēku, nekā sākotnēji gaidīts.

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda?

Svešās zemes pasaka. Stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors

Durbē, kur pilsētas senlietu krātuves šķūnītis ir nokrāsots Durbes tautastērpa brunču krāsās, uzzinām, kā šaipusē durbenietes pie tā tautastērpa tika, kā dārznieks Sīmanis Klēvers izdeva pirmās grāmatas par dārzkopību latviešu valodā.

Tieši šodien, 20. novembrī, lielisko 75 dzīves gadu jubileju atzīmē apbrīnojamā dziedātāja Barbara Hendriksa. Ir daudz dziedātāju, kurus vērts apbrīnot, tad kāpēc tad šeit un šoreiz īsti vietā ir šis apzīmējums? Ar viņas vārdu lepojas gan Amerikas Savienotās valstis, kur Hendriksa dzimusi un mācījusies, gan Eiropa, kur viņa dzīvo šobrīd, jo pieskaitāma pie izcilākajām mūsdienu operas skatuves zvaigznēm.

Kā Lāčplēša dienu mūsdienu notikumu kontekstā uztver radošie ļaudis, kuri ir izvēlējušies dienēt Zemessardzē? Saruna ar režisori un aktrisi Ingu Tropu, mūziķi Edgaru Mākenu un režisoru un aktieri Intaru Rešetinu.

 

Pamatdarbā Jana Biezā ir divu meitu mamma un sieva, bet profesionālajā darbā – dzemdību dūla un zīdīšanas konsultante, kā arī grāmatvede ģimenes uzņēmumā.  Un vēl. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Talsos ar Janas līdzdalību atvērts „Siltas zupas izsniegšanas punkts”. Idejas autori šaubījušies, vai šāds pakalpojums iedzīvotājiem būs nepieciešams, bet pirmais mēnesis pierādījis, ka ierodas pat vairāk cilvēku, nekā sākotnēji gaidīts.