Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" viesojas Latvijā lielākajā pārtikas ražošanas uzņēmumā - "Dobeles dzirnavniekā". Jau 11 gadus uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Kristaps Amsils un uzņēmumā strādā 350 darbinieki. Uzņēmums pēdējos gados strauji attīstījies, izveidotas 10 dažādas pārstrādes līnijas, ražo makaronus un bioloģiskus produktus. Dzirnavniekam ir sava koģenerācijas stacija un apkurē izmanto šķeldu. Uzņēmums arī aktīvi iesaistījies Ukrainas iedzīvotāju un armijas apgādē ar pārtikas produktiem, daļai bēgļu nodrošinās darbu uzņēmumā.

Saruna ar Andri Plezeru, tikko iznākušās grāmatas "Kurzemes zēna stāsts. Martas un Eduarda Plezeru piemiņai" autoru, kuru kopā ar brāļiem un vecākiem astoņu gadu vecumā 1949.gada 25.martā izsūtīja uz Sibīriju.

Koncertzālē „Lielais dzintars atklāta Latvijas dizaineru darbu izstāde „Klusuma dabas.

Nedēļas notikumu apskats.

Jaunā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija pēdējā gada laikā ir baudījusi milzīgu ārzemju mediju interesi. Vairumā gadījumu viņu gids ir muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals, kurš ilgus gadus strādājis diplomātijā. Par to, kā ārzemniekiem stāstīt par deportācijām uz Sibīriju un ko mums pašiem vēl būtu vērts zināt par šiem traģiskajiem notikumiem deportāciju gadadienā, sarunā ar Gintu Apalu.

Kas ēd visu, ko tam dod? Šo Intas Aizkalnietes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Narkēviču ģimene Rīgā un Cēsīs trīs paaudzēs: mamma Daina ar bērniem Kārli un Dārtu, kā arī mazdēlu Augustu.

 

Vēl joprojām ir daudz dziļu lietu, kas ir līdz galam jāizvērtē mūsu valsts vēsturē, tāpēc Kultūras rondo devies uz Okupācijas muzeju, lai, pieminot 25. marta deportācijas, apzinātos tās vērtības, kuras aizstāvam un mums ir būtiskas pašlaik. 

Lai izdotu latviešu mūzikas ierakstus trimdā, tika izveidota izdevniecība „Latvian Music”. Šīs izdevniecības skaņuplates pamatoti baudīja piekrišanu abpus okeānam. Lielu ievērību baudīja arī ansambļa „Trīs no Pārdaugavas” skaņuplates. Dziesmas dzirdējuši bija daudzi, vien bieži paslīdējis garām bija trijotnes oficiālais nosaukums. Raidījums veltīts nelielam atskatam pārdaugaviešu trio muzikālajās gaitās.

Esmu piedevusi viņiem kā cilvēkiem, bet gribu viņus aizmirst, lai nav jānosoda – tā par saviem pāridarītājiem saka Lidija Lasmane-Doroņina, kas trīs reizes piedzīvojusi padomju lēģeru šausmas. Par Gulagā satiktajiem krievu inteliģentiem, par krievu okupantu kirzas zābaku smaku un par vecmammas paparžu matraci saruna ar Lidiju Lasmani-Doroņinu.

Kad pirms pieciem gadiem raidījumā runājām par zēnu higiēnu, speciālisti norādīja, ka vecākiem trūkst pamatzināšanu par šo tēmu. Vai tā joprojām ir tabu tēma un ar kādām sūdzībām saskaras speciālisti?

25. martā Kuldīgas novada Alsungā notiek ikgadējie Maizes svētki, kurā pulcējas 10 maizes cepēji. Bijusī skolotāja Skaidrīte Nagliņa saldskābmaizi un sklandraušus cep maizes krāsnī pēc savas mammas receptēm. Skaidrīte trīs gadus ir pensijā, bet uzņem tūristus un vada nodarbības gan savā viensētā "Zeijas", gan suitu ķēķī Alsungā. Skaidrīte saka - suitiem ir, ar ko lepoties un rāda suitu vasaras jaciņu, košās suitu adītās zeķes, cimdus un villaines.

Saruna ar Andri Plezeru, tikko iznākušās grāmatas "Kurzemes zēna stāsts. Martas un Eduarda Plezeru piemiņai" autoru, kuru kopā ar brāļiem un vecākiem astoņu gadu vecumā 1949.gada 25.martā izsūtīja uz Sibīriju.

Vladimira Kaijaka stāsta „Cilda” radiolasījuma Radioteātrī. Režisore Māra Ķimele, skaņu režisors Andis Ploks. Stāstu lasa Guna Zariņa. 1. daļa.

Itamā nedeļā Latvejis Radejis viļņūs pyrmskaniešonu pīdzeivuoja pyrmuo kriminalromana latgaliski “Bruoli” radejis īstudiejums. Ar jaunuo īstudiejuma muokslinīcyskū vadeituoju, režisoru i muziki Kristapu Rasimu, dramaturgi Rūtu Dišleri, kai ari pošu kriminalromana autoru Aldi Bukšu runuosim par īstudiejuma radeišonys procesu i byušonys svoru, par latgalīšu literaturu radejā i latgaliskuo vierzeibu iz prīšku, par stypru Latgolu i Latveju. 

Kolnasātas muzikālais pielikums

Latvieši kuri atgriežas tēva mājās. Pat izrunājot to, kļūst labāk, drošāk un pat nedaudz siltāk. Ar kādiem mērķiem un motivāciju atgriezās mūsu šī vakara viešņa, jautāsim viņai pašai - ārste geriatre Annemarija Linares.

Svinot Lībiešu mantojuma dienu, pievēršamies dabas lomai lībiešu ksultūrā. Ko par dabu, cilvēka attiecībām ar to, stihijām un dzīvajām radībām stāsta lībiešu atstātais mantojums?

Kāds raud. Pasaku stāsta Rūdolfs Plēpis

1:1. Gundars Rēders: Niks Vujačičs
LTV raidījuma atkārtojums

Latgaliešu literāta Alda Bukša kriminālromāns "Bruoli". 5. daļa.

Dramatizējuma autore Rūta Dišlere. Iestudējuma mākslinieciskais vadītājs un režisors ir Kristaps Rasims.

Lai izdotu latviešu mūzikas ierakstus trimdā, tika izveidota izdevniecība „Latvian Music”. Šīs izdevniecības skaņuplates pamatoti baudīja piekrišanu abpus okeānam. Lielu ievērību baudīja arī ansambļa „Trīs no Pārdaugavas” skaņuplates. Dziesmas dzirdējuši bija daudzi, vien bieži paslīdējis garām bija trijotnes oficiālais nosaukums. Raidījums veltīts nelielam atskatam pārdaugaviešu trio muzikālajās gaitās.

Vēl joprojām ir daudz dziļu lietu, kas ir līdz galam jāizvērtē mūsu valsts vēsturē, tāpēc Kultūras rondo devies uz Okupācijas muzeju, lai, pieminot 25. marta deportācijas, apzinātos tās vērtības, kuras aizstāvam un mums ir būtiskas pašlaik. 

Esmu piedevusi viņiem kā cilvēkiem, bet gribu viņus aizmirst, lai nav jānosoda – tā par saviem pāridarītājiem saka Lidija Lasmane-Doroņina, kas trīs reizes piedzīvojusi padomju lēģeru šausmas. Par Gulagā satiktajiem krievu inteliģentiem, par krievu okupantu kirzas zābaku smaku un par vecmammas paparžu matraci saruna ar Lidiju Lasmani-Doroņinu.

Latvieši kuri atgriežas tēva mājās. Pat izrunājot to, kļūst labāk, drošāk un pat nedaudz siltāk. Ar kādiem mērķiem un motivāciju atgriezās mūsu šī vakara viešņa, jautāsim viņai pašai - ārste geriatre Annemarija Linares.

Kas ēd visu, ko tam dod? Šo Intas Aizkalnietes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Narkēviču ģimene Rīgā un Cēsīs trīs paaudzēs: mamma Daina ar bērniem Kārli un Dārtu, kā arī mazdēlu Augustu.

 

Itamā nedeļā Latvejis Radejis viļņūs pyrmskaniešonu pīdzeivuoja pyrmuo kriminalromana latgaliski “Bruoli” radejis īstudiejums. Ar jaunuo īstudiejuma muokslinīcyskū vadeituoju, režisoru i muziki Kristapu Rasimu, dramaturgi Rūtu Dišleri, kai ari pošu kriminalromana autoru Aldi Bukšu runuosim par īstudiejuma radeišonys procesu i byušonys svoru, par latgalīšu literaturu radejā i latgaliskuo vierzeibu iz prīšku, par stypru Latgolu i Latveju.