Šī diena vēsturē.
*
Serbijā plašus protestus ir izsaucis valdības lēmums atļaut derīgā minerāla litija ieguvi valsts rietumos. Valdība uzstāj, ka projekts sekmēs Serbijas ekonomisko uzplaukumu, bet tā pretinieki brīdina par postošu ietekmi uz vidi. Pa vidu ir Eiropas Savienība , kas ir ļoti ieinteresēta litija ieguvē Serbijā, jo tas varētu palīdzēt mazināt bloka ekonomisko atkarību no Ķīnas.
*
Tēlniecības kvadriennālē Rīgā būs skatāmas keramikas, bronzas, betona, kā arī digitāla formāta skulptūras un instalācijas. Mākslinieki no Eiropas, Dienvidamerikas un Tuvo austrumu reģionu valstīm radījuši iekštelpu ekspozīciju un skulptūru parku uz AB Dambja. Tāpat līdzās izstādēm plānoti arī citi tēlniecībai un publiskajai mākslai veltīti pasākumi.

Latvijas banka šogad turpina tikties klātienē ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem reģionos ārpus Rīgas, šoreiz Kurzemē. Liepājā pulcējās vairāki desmiti interesentu, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās gan par mājokļu kreditēšanu, tika uzdoti jautājumi par atbalstu militārai industrijai, kā arī banku piesardzību reģionos kreditēšanas jautājumos. Bankas pārspīlē ar prasībām, arī šāda frāze izskan no Latvijas Bankas vadības puses, vienlaikus mierinot klātesošos, ka Latvijā algu kāpums ir lielāks par inflāciju un pirktspēja atgūstas.
*
Šķiet, nereti neapzināmies, ka arī organisko atkritumu - zaru, lapu, puvušo ābolu izmešana dabā ir tās piesārņošana. Jā, agrāk vai vēlāk šīs lietas sadalās, taču tās ir drauds dabas daudzveidībai. Tādēļ gan savācot vētras radītos postījumus gan arī ikdienā kopjot dārzu ir jāatceras, ka bioloģiskos atkritumus dabā, īpaši mežā mest nedrīkst!

Ciešanas un grūtības ir dzīves sastāvdaļa, to vakar, 14. augustā, Tautas krustaceļā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā uzsvēra Rēzeknes–Aglonas diecēzes ģenerālvikārs un Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās Staņislavs Prikulis.

Laika ziņas.
*Ekonomikas ziņas.
*Serbijā plašus protestus ir izsaucis valdības lēmums atļaut derīgā minerāla litija ieguvi valsts rietumos. Valdība uzstāj, ka projekts sekmēs Serbijas ekonomisko uzplaukumu, bet tā pretinieki brīdina par postošu ietekmi uz vidi. Pa vidu ir Eiropas Savienība, kas ir ļoti ieinteresēta litija ieguvē Serbijā, jo tas varētu palīdzēt mazināt bloka ekonomisko atkarību no Ķīnas.

Kā Krievija apiet Rietumu sankcijas un tiek pie detaļām ieroču ražošanai - tās ukraiņi atrod raķetēs un dronos, kas Ukrainā tiek notriekti. Ilgāku laika posmu tapis sižets ar intervijām no centra, kas pēta Krievijas sankciju apiešanu, korespondentes Ukrainā Indras Sprances jautājumiem Ukrainas Ģenerālprokuratūrai, Latvijas ārlietu ministra un Ukrainas ārlietu ministra atbildēm.

Tēlniecības kvadriennālē Rīgā būs skatāmas keramikas, bronzas, betona, kā arī digitāla formāta skulptūras un instalācijas. Mākslinieki no Eiropas, Dienvidamerikas un Tuvo austrumu reģionu valstīm radījuši iekštelpu ekspozīciju un skulptūru parku uz AB Dambja. Tāpat līdzās izstādēm plānoti arī citi tēlniecībai un publiskajai mākslai veltīti pasākumi.

Pēc nesen valsts centrālajā daļā pārdzīvotās vētras sevišķi daudz cietuši koki. Kas pēc notikušā jāsaprot par kokiem pilsētā? Raidījumā to vaicājam arboristiem.

Ne tikai Nobela prēmija izceļ unikālus sasniegumus zinātnē, arī Kavli prēmijas ceremonija liek saspicēt ausis zinātnes pasaulei. Šogad astrofizikā īpaši izcelti eksoplanētu atklājumi, neirozinātnēs - sejas atpazīšanas pētījumi, bet nanotehnoloģijās - soļi nanomedicīnā.

Tas ir mans pirmais "adījums" tulkošanā – tā par savu veikumu, tulkojot Orhana Pamuka romānu "Mans vārds ir Sarkans" teikusi Laima Kota. Ar rakstnieci tiekamies Kultūras rondo.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dievkalpojuma tiešraide no Aglonas 

Manam bērnam ir slikts rokraksts, tā mūsdienās secina ne viens viens vecāks. Vai to iespējams uzlabot, piestrādājot mājas, un cik vienots ir pedagogu viedoklis par pareizu rakstīto burtu atveidi skolā un pirmsskolā?

Kas bija nacionālkomunisti, kādi bija viņu mērķi un kādas sekas šiem notikumiem bija Latvijas tālākajā attīstībā? Raidījumā par šīm tēmām sarunājas vēsturnieki Daina Bleiere un Ilgvars Butulis. 

Raidījumā „Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” dosimies pa pēdām Varakļānu muižas īpašniekam Mihaelam Janam Borham. 

Aglonā noslēdzas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Latvijas Nacionālā operas un baleta jaunais vadītājs būs līdzšinējais valdes loceklis Andis Voldiņš.

Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saistībā ar jauna pērtiķu baku varianta izplatību Āfrikā.

Katarā atsākas sarunas par pamieru Gazā.

Liepājas cietuma spāru svētki sagaidīti trīs mēnešu ātrāk nekā gaidīts.

Rīgā pie dzelzceļa stacijām veidos mobilitātes punktus. Sola lielākas ērtības iedzīvotājiem.

Eksāmenu apelāciju skaits šogad ir divas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Kāpēc tā?

 

 

Par godu Rīgas 823. dzimšanas dienai galvaspilsētā notiks krāšņas svinības "Rīga aug". Pēc dažu gadu pārtraukuma svētki atgriežas 11. novembra krastmalā, kur 17. augustā jau no plkst. 14.00 gaidīti visi dzimšanas dienas ciemiņi.

Kopš 1959. gada reizi 12 mēnešos kaislības starp visiem, kas tieši vai netieši saistīti ar mūzikas pasauli, virmo ap tā saucamo "Grammy" balvu. Tikai divām solo māksliniecēm izdevies balvu saņemt divus gadus pēc kārtas. Viena no tām ir uzlecošā zvaigzne Billija Eiliša, bet pirmā bija - amerikāņu dziedātāja un pianiste Roberta Fleka.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Literatūrzinātnieka pētniecībai raksturīga salīdzinoša ievirze. Kā Liepājas Universitātes profesors viņš joprojām docē bakalaura un maģistra studiju programmās kursus, kas saistīti ar drāmu, teātra vēsturi un literatūrzinātni.

Pēc nesen valsts centrālajā daļā pārdzīvotās vētras sevišķi daudz cietuši koki. Kas pēc notikušā jāsaprot par kokiem pilsētā? Raidījumā to vaicājam arboristiem.

Labākā dāvana. 2. vakars. Pasaku lasa Juris Kalniņš

Krustpunktā Lielā intervija IZM sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs

Annas Katras romāna „Vietējā stacija” iestudējums. Dramatizējuma autors Dzintars Tilaks. Režisors Edmunds Freibergs. 2020.gada ieraksts. 3.daļa.

Kopš 1959. gada reizi 12 mēnešos kaislības starp visiem, kas tieši vai netieši saistīti ar mūzikas pasauli, virmo ap tā saucamo "Grammy" balvu. Tikai divām solo māksliniecēm izdevies balvu saņemt divus gadus pēc kārtas. Viena no tām ir uzlecošā zvaigzne Billija Eiliša, bet pirmā bija - amerikāņu dziedātāja un pianiste Roberta Fleka.

Tas ir mans pirmais "adījums" tulkošanā – tā par savu veikumu, tulkojot Orhana Pamuka romānu "Mans vārds ir Sarkans" teikusi Laima Kota. Ar rakstnieci tiekamies Kultūras rondo.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Literatūrzinātnieka pētniecībai raksturīga salīdzinoša ievirze. Kā Liepājas Universitātes profesors viņš joprojām docē bakalaura un maģistra studiju programmās kursus, kas saistīti ar drāmu, teātra vēsturi un literatūrzinātni.

Manam bērnam ir slikts rokraksts, tā mūsdienās secina ne viens viens vecāks. Vai to iespējams uzlabot, piestrādājot mājas, un cik vienots ir pedagogu viedoklis par pareizu rakstīto burtu atveidi skolā un pirmsskolā?

Ne tikai Nobela prēmija izceļ unikālus sasniegumus zinātnē, arī Kavli prēmijas ceremonija liek saspicēt ausis zinātnes pasaulei. Šogad astrofizikā īpaši izcelti eksoplanētu atklājumi, neirozinātnēs - sejas atpazīšanas pētījumi, bet nanotehnoloģijās - soļi nanomedicīnā.