Šī diena vēsturē. Dzimšanas dienu 17. decembrī svin Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Viņš dzimis Argentīnā un, lai arī bērnībā sapņojis kļūt par miesnieku, viņa dzīves ceļš viņu aizvedis līdz katoļticīgajiem tik nozīmīgajam amatam.
*
Par spīti solījumiem pēc aizvadītās vasaras spēcīgajām vētrām, riska fonds lauksaimniecībā nākamgad tomēr vēl netiks veidots. Tas tādēļ, ka daļa lauksaimnieku jau ir apmierināti ar apdrošināšanas iespējām.
Taču ne visi - piemēram, augļkopjiem apdrošināšanas pakalpojums nav tik attīstīts vai ir īpaši dārgs un asociācija tomēr cerēja uz fonda izveidi. Zemkopības ministrija sola kādu risinājumu veidot līdz nākamajam plānošanas periodam.
*
Sēlijas māksliniece un Ilūkstes pirmskolas pedagoģe Inese Sarbaja, sadarbībā ar grāmatu izdevniecību Apgāds "Jumava", Ziemassvētku priekšvakarā klajā laidusi bērnu stāstu un uzdevumu grāmatu "Ziemassvētku stāsts".
Grāmatiņa, kas paredzēta pirmsskolas un sākumskolas bērniem, ļauj iejusties Ziemassvētku burvībā un doties līdzi rūķu Inča un Pinces ziemīgajos piedzīvojumos.

Reģionu aktualitātes.
*
Kā nepilnu simt gadu laikā ir mainījušies piebaldzēni? Proti - pirms 87 gadiem profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā Piebalgā un arī citviet Latvijā tika veikta iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte jeb, vienkāršoti sakot, mērīšana. Toreiz tika nomērīti, nofotografēti un iztaujāti ap 4500 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāji. Šie dati tagad ir digitalizēti un tas arī bija viens no rosinājumiem paskatīties - ir vai nav cilvēki laika gaitā mainījušies?
Tādēļ Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki un studenti atkal devās uz Piebalgu. Tagad apkopoti pirmie jaunās mērīšanas dati un ar tiem, kā arī ar trīsdesmitajos gados veikto mērījumu rezultātiem, tika iepazīstināti arī paši piebaldzēni.
*
Pēc tam, kad tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu nav atbalstījis kreditoru vairākums, vakar viens no nozīmīgākajiem Tukuma novada uzņēmumiem "Skonto Plan.ltd" iesniedzis maksātnespējas pietikumu.
Par to sapulcē uzņēmums paziņoja saviem darbiniekiem. Vienlaikus viņiem izteikts brīdinājums par darba uzteikumu. Darba attiecības ar visiem tiks pārtrauktas pēc mēneša.

Baumas par Latvijas mobilā telefona (LMT) un "Tet" apvienošanu pagaidām ir tikai lozungu līmenī. Pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu, tad arī runāsim, kādi ir attīstības scenāriji. Tā Latvijas Radio rīta raidījumā runas par iespējamo tehnoloģiju milžu LMT un "Tet" apvienošanu komentēja LMT vadītājs Juris Binde.

Riska fonds lauksaimniecībā nākamgad vēl netiks veidots, jo daļa lauksaimnieku jau ir apmierināti ar apdrošināšanas iespējām. Tikmēr augļkopjiem šis pakalpojums nav attīstījies vai ir īpaši dārgs, un asociācija tomēr cerēja uz fonda izveidi. Zemkopības ministrija sola kādu risinājumu veidot līdz nākamajam plānošanas periodam.

Kamēr Saeimā turpina izskatīt likumprojektu, kas, iespējams, liks visiem Latvijā dzīvojošajiem skolas vecumu sasniegušiem Ukrainas kara bēgļiem mācīties klātienē Latvijas skolās, Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka lielākā daļa šo bēgļu bērnu jau apmeklē mūsu valsts skolas. Kā viņiem tajās klājas un vai tiesa, ka teju trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā skolās joprojām netiek nodrošināts pilnvērtīgs atbalsts?

Sēlijas māksliniece un Ilūkstes pirmskolas pedagoģe Inese Sarbaja, sadarbībā ar grāmatu izdevniecību “Jumava”, Ziemassvētku priekšvakarā klajā laidusi bērnu stāstu un uzdevumu grāmatu “Ziemassvētku stāsts”. Grāmatiņa, kas paredzēta pirmsskolas un sākumskolas bērniem, ļauj iejusties Ziemassvētku burvībā un doties līdzi rūķu Inča un Pinces ziemīgajos piedzīvojumos.

2024. gads daudziem, kas veica ieguldījumus vērstpapīros, ir nesis krietnu peļņu, bet ir arī tie, kas ir cietuši ievērojamus zaudējumus! Raidījumā atskats uz aizejošā gada finanšu tirgus notikumiem un piesardzīgas prognozes par 2025.gadu.

Laikā, kad klimats mainās, pētnieki meklē veidus, kā daba pati parūpējusies par siltumnīcas efekta gāzu uzkrāšanu. Un viens no veidiem ir meklējams tepat piekrastē. Par oglekli piekrastes ūdeņos, par dzīvsudraba piesārņojumu un to, kā atmofizika var palīdzēt to visu nomērīt, saruna raidījumā.
 

Par sapņiem un to skaidrojumiem, un iespējām sapņus izmantot savai izaugsmei Kultūras rondo ar savām pārdomām dalās grāmatas “Gulbju nakts” autors Georgs Rubenis.

„Diplomatiskās pusdienas“ ir nogājušas pilnu ciklu pa pasauli un ir mājās - vislabākajā valstī pasaulē! Nekur nav tik labi kā mājās... Raidījumā aplūkojam pāris pētījumus par Latviju, kas vismaz mums radīja daudzas pārdomas un cerības. Sevišķi 2024. gada pirms Ziemassvētku laikā.

Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad tiek vākta nauda tiem, kuriem steidzami nepieciešami līdzekļi, lai saņemtu ārstēšanu. Bet kā mainīt valsts politiku, lai iedzīvotājiem, saskaroties ar akūtām veselības problēmām atvieglotu piekļuvi iespējai izveseļoties.

Kas ir svarīgākais, strādājot ar jauniešiem? Vai Latvijā šobrīd ir gana daudz jaunu pilsoniski aktīvu ieinteresētu cilvēku. Tiekamies ar konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2024" laureātiem. Vai un kā mainās jaunieši? Un kā veicināt jauniešu aktivitātes vīrusa izplatību?

Saruna ar gleznotāju Imantu Lancmani par laikmetu un vēstures posmiem, un pēckara pasaules variantiem.

Mēs tā sen nebijām smējušies, kā lasot Silvijas Brices „Pikto sentimentu”. Droši vien tagad uz mūžu prātā paliks kāda tulkotāja neveiklība „viņš tupus stāv aiz mašīnas”. Piktās un ne tik piktās ekspresijas, izdotas Silvijas Brices grāmatā „Piktais sentiments”, nosacīti var dalīt trijās daļās – „Burtliči”, „Saullēkti” un „Ēveļskaidas”.

Saeimas Budžeta komisijā iztaujā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus.

No 2025. gada 1. jūlijā uzņēmēji, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumus caur AirBnb un Booking platformām, varēs reģistrēties VID īpašajā atvieglotajā kārtībā.

Sankcijas pret Krieviju jāpastiprina. Ārlietu ministrija strādā pie nākamās sankciju kārtas.

Maskavā pašnāvību izdarījis basketbolists Timma, joprojām nav skaidrības par svarīgām detaļām.

„Diplomatiskās pusdienas“ ir nogājušas pilnu ciklu pa pasauli un ir mājās - vislabākajā valstī pasaulē! Nekur nav tik labi kā mājās... Raidījumā aplūkojam pāris pētījumus par Latviju, kas vismaz mums radīja daudzas pārdomas un cerības. Sevišķi 2024. gada pirms Ziemassvētku laikā.

Mārtiņš Egliens bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris ar daudzām spilgtām lomām. Aktiera viens no svarīgākajiem instrumentiem ir balss. Un 2022. gadā Mārtiņš sava aroda galveno instrumentu pazaudēja. Sekoja neskaitāmas vizītes pie ārstiem, izmeklējumi, procedūras, kā arī lūgums sabiedrībai finansiāli palīdzēt, lai varētu veikt procedūras Vācijā. Kā aktierim klājas šobrīd?

Mārtiņš Egliens bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris ar daudzām spilgtām lomām. Aktiera viens no svarīgākajiem instrumentiem ir balss. Un 2022. gadā Mārtiņš sava aroda galveno instrumentu pazaudēja. Sekoja neskaitāmas vizītes pie ārstiem, izmeklējumi, procedūras, kā arī lūgums sabiedrībai finansiāli palīdzēt, lai varētu veikt procedūras Vācijā. Kā aktierim klājas šobrīd?

Mārtiņš Egliens bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris ar daudzām spilgtām lomām. Aktiera viens no svarīgākajiem instrumentiem ir balss. Un 2022. gadā Mārtiņš sava aroda galveno instrumentu pazaudēja. Sekoja neskaitāmas vizītes pie ārstiem, izmeklējumi, procedūras, kā arī lūgums sabiedrībai finansiāli palīdzēt, lai varētu veikt procedūras Vācijā. Kā aktierim klājas šobrīd?

Evija Krūze ir Nacionālā teātra aktrise kopš 1996. gada. Šoruden par Mātes lomu izrādē „Ugunsseja” viņa saņēmusi „Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada aktrise otrā plāna lomā. Par šo veikumu viņa izpelnījusies arī Nacionālā teātra ceļojošo balvu – Elzas Radziņas kulonu.

2024. gads daudziem, kas veica ieguldījumus vērstpapīros, ir nesis krietnu peļņu, bet ir arī tie, kas ir cietuši ievērojamus zaudējumus! Raidījumā atskats uz aizejošā gada finanšu tirgus notikumiem un piesardzīgas prognozes par 2025.gadu.

Svētā nakts . Pasaku stāsta Venta Vecumniece

Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad tiek vākta nauda tiem, kuriem steidzami nepieciešami līdzekļi, lai saņemtu ārstēšanu. Bet kā mainīt valsts politiku, lai iedzīvotājiem, saskaroties ar akūtām veselības problēmām atvieglotu piekļuvi iespējai izveseļoties.

Liepājas Radio teātra audioizrāde sešās daļās, kas veidota pēc Noras Ikstenas grāmatas "Jaunavas mācība". Trīs paaudžu sieviešu skaudrs stāsts par laikmeta griežiem Latvijā, varas maiņām, alkām un sapņiem, par piederību, par atgriešanos pie saknēm. Režisore Karīna Tatarinova. 1. daļa.

„Diplomatiskās pusdienas“ ir nogājušas pilnu ciklu pa pasauli un ir mājās - vislabākajā valstī pasaulē! Nekur nav tik labi kā mājās... Raidījumā aplūkojam pāris pētījumus par Latviju, kas vismaz mums radīja daudzas pārdomas un cerības. Sevišķi 2024. gada pirms Ziemassvētku laikā.