Vakardienas svarīgākās ziņas.
*
Šī diena vēsturē.

Pabeigti Bejas dambja nojaukšanas darbi Alūksnes upē. Tas ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē un tam jau ilgstoši nebija nekāda funkcionāla mērķa, taču pēc tā likvidēšanas zivju sugām būs iespēja brīvi migrēt. Vienlaikus dažādu upju šķēršļu īpašniekiem un pašvaldībām kopš pavasara ir iespēja pieteikties atbalstam šādu būvju nojaukšanai, taču interese līdz šim ir niecīga. Kādēļ tā un kas ir būtiskākie izaicinājumi upju dzīvotņu uzlabošanā?

Svētku noskaņās viesojamies Latvijas Nacionālas bibliotēkas krātuvēs, kur lapojam dažādu gadu Jāņu dziesmu izdevumus, kā arī aplūkojam plakātus, ko drukāja pagājušā gadsimta 40.–50. gados atbilstoši padomju iekārtas valdošajai ideoloģijai.

Vai grāmatas vispār ir domātas lasīšanai? Par to pļāpājam ar Stellu. Runājam arī par spokiem un bučām. Lasām Arno Jundzes grāmatu "Šušnirks un spoku muiža" un Kārļa Vērdiņa "Jandāliņu".

"Tilda un Putekļu Eņģelis". Andrusa Kivirekha grāmatas radiolasījums. 2. daļa. Grāmatu latviski tulkojis Guntars Godiņš. Kompozīcijas autore Ingvilda Strautmane. Radioiestudējuma režisors Reinis Suhanovs, komponists Jēkabs Nīmanis, skaņu režisors Reinis Bagāts. Balsīs runā aktieri Rūta Dišlere, Ivo Martinsons, Zane Jančevska un Ģirts Krūmiņš.  

Ir tādas izdaudzinātas Jāņu svinēšanas vietas. Ar "Ruķeļu" un "Brīvnieku" saimniekiem, Zalāniem un Dumpjiem, saruna raidījumā Augstāk par zemi.

Literatūrzinātnieces Līvija Volkovas pētnieces mūžs ir veltīts Rūdolfam Blaumanim. Nesen izdota Rūdolfa Blaumaņa darbu izlase, kurā Līvijas Volkovas izvēlēta proza, dzeja, dramaturģija un raksti par personībām, bet katrs teikums komentāros ir precīzs un izsvērts, tekstus un arhīvu materiālus pētot un kontekstus atrodot.

Laiks rit un tam līdzi maināmies arī mēs. Bet ir lietas, kas nemainās. "Pērn bij’ Jāņi, šogad Jāņi, citu gadu atkal Jāņi". Kā viens mirklis paskrēja rudens, tad ziemu aši nomainīja pavasaris un atkal klāt ilgi gaidītā vasara ar gada skaistāko, bet – diemžēl – īsāko nakti.

Spēlē piedalās: Matīss Priekulis, Inga Tenisa, Uldis Siliņš un Matīss Šteinerts.
 

Ieskandēsim svētkus ar Jāņu sadziedāšanos visā pasaulē, jo teju visur, kur dzīvo latvieši, saulgriežu svinēšana ir neatņemams gada notikums. Sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, lai pētītu, kādas ir vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas un kā tās mainījušās cauri laiku līkločiem.

Šajās dienās atzīmējam 105. gadskārtu kopš Cēsu kaujām – notikumiem, kam bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības kara gaitā un ietekme uz tālāko Latvijas Republikas un arī Igaunijas Republikas sabiedriski politisko attīstību. Aicinām palūkoties uz militārajām un politiskajām norisēm 1919. gada vasarā.

Šoreiz saldēdiens populārās kultūras cienītājiem: izzinām latviskās lubu literatūras uzplaukumu 19. gadsimta nogalē, iepazīstam populārākos autorus un viņu paņēmienus lasītāju piesaistei, kur netrūkst līdzību arī ar mūsdienām.  

Programma "Vasaras noskaņās". Deviņas Raimonda Paula dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem.

Jāņu laikā braucam ciemos pie Jāņa Budēviča un Aizkraukles novada Jaunjelgavu. Jānis kopā ar sievu Zani kūpina gaļu, desas un zivis un izveidojuši gaļas veikalu "Lauvas".

Egita Pole veselības nozarē strādājusi dažādos amatos, bet 2018.gadā iecelta Valsts asinsdonoru centra direktores amatā.  Egitas vaļasprieks ir dejošana, par kuru pati stāsta: „Dejošana ir mana vienīgā sporta nodarbība, tā palīdz uzturēt sevi labā formā. Ikdienā daudz staigāju un daudz kustos, visu daru ātri. Man šķiet, ka tieši ar tautas deju varam stiprināt vēsturiskās saites.”

Kāpēc cilvēks var ēst rudzupuķes un spinātus, bet nedrīkst ēst zāli un koka mizu? Vai neēdamas lietas var padarīt ēdamas: ko par to saka zinātne, pavārgrāmatas un restorāni mūsdienās?

Es Jānīti ielīgoju. Piedalās Dzeguzīte un Radio bērnu studijas dalībnieki. 1995. gada ieraksts

Vai tam, ka atrodamies dabā, var būt terapeitisks efekts? Ja jā, tad kā to varam pieredzēt un izmantot?

Šovakar, vēl kavējoties Dziesmu svētku atmiņās, pievēršamies to pirmsākumiem, proti, Brāļu draudzes vēsturei, hernhūtiešu kustībai, kurā arī ir meklējamas Dziesmu svētku saknes.

Laiks rit un tam līdzi maināmies arī mēs. Bet ir lietas, kas nemainās. "Pērn bij’ Jāņi, šogad Jāņi, citu gadu atkal Jāņi". Kā viens mirklis paskrēja rudens, tad ziemu aši nomainīja pavasaris un atkal klāt ilgi gaidītā vasara ar gada skaistāko, bet – diemžēl – īsāko nakti.