Šī diena vēsturē.
*
Migrācija strauji atgriežas Eiropas politiķu dienaskārtībā. Ne tikai Vācijā, bet arī Francijā un Itālijā arvien aktīvāk tiek runāts par stingrāku robežu aizsardzību un ātrāku migrantu izraidīšanu. Izskan bažas arī par brīvās pārvietošanās nākotni Eiropā. Tajā pat laikā gan politiķi, gan eksperti atzīst, ka daudzviet Eiropā trūkst izglītota darbaspēka un šī problēma tuvākajos gados tikai saasināsies.
*
Vokālā kamermūzika ir legāla iespēja izpaust visplašāko emociju spektru, arī ikdienā visslēptākās jūtas un pārdzīvojumus – tā saka operdziedātāja Irma Pavāre. Tieši tāds – ļoti plašas emociju buķetes piepildīts – būs koncerts Iedomu realitātes, kas notiks šo sestdien, 28.septembrī, VEF kamerzālē. Kopā ar Irmu Pavāri koncertā muzicēs baritons Nauris Indzeris un pianiste Helēna Laukmane. Viņus visus vieno mīlestība uz kamermūziku, un viņi ir pārliecināti – arī klausītājiem tā būs iespēja mazliet distancēties no ikdienas un atveldzēties britu un franču mūzikas skaistumā.

Reģionu aktualitātes.
*
Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu. Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi. Programma tiks īstenota vairākos posmos un 1. posmā iekļautas 17 Latvijas pašvaldības, kurās tika veikta izpēte un ir plānots, ka dzīvokļi īrniekiem būtu pieejami ar 2030.gadu.
Gala lēmums par dalību programmā pašvaldībām vēl jāpieņem. Rēzeknē šīs programmas ietvaros paredzēts izbūvēt 60, bet Daugavpilī 120 jaunus dzīvokļus.
*
Jau desmito gadu tiks pasniegta gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam. Konkursu rīko tiesībsarga birojs kopā ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pati balvas pasniegšanas ceremonija notiks decembra sākumā, taču arvien ir iespējams pieteikt jūsuprāt šīs balvas cienīgus pretendentus.

Pašvaldību budžeti nākamgad pieaugs par 220-230 miljoniem eiro, salīdzinot ar šo gadu, tā intervijā Latvijas Radio stāstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības", komentējot valdībā atbalstīto vienošanos par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Laika ziņas.
*
Ekonomikas ziņas.
*
Migrācija strauji atgriežas Eiropas politiķu dienaskārtībā. Ne tikai Vācijā, bet arī Francijā un Itālijā arvien aktīvāk tiek runāts par stingrāku robežu aizsardzību un ātrāku migrantu izraidīšanu. Izskan bažas arī par brīvās pārvietošanās nākotni Eiropā.
Tajā pat laikā gan politiķi, gan eksperti atzīst, ka daudzviet Eiropā trūkst izglītota darbaspēka un šī problēma tuvākajos gados tikai saasināsies.
*
Rīgas Stradiņa universitātē notiks grāmatas Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā atvēršanas svētki.

Mediju apskats.
*
Ārzemju ziņas.
*
Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robežas iekārtošana desmit gadus pēc darbu uzsākšanas tā arī nav pabeigta. Kāpēc nebūšanās ar robežu politiķi turpina vainot revidentus un izmeklētājus, kas nebūšanas atklāja, tas ir šīs dienas raidījuma "Atvērtie faili" temats.

Vokālā kamermūzika ir legāla iespēja izpaust visplašāko emociju spektru, arī ikdienā visslēptākās jūtas un pārdzīvojumus – tā saka operdziedātāja Irma Pavāre. Tieši tāds – ļoti plašas emociju buķetes piepildīts – būs koncerts "Iedomu realitātes", kas notiks 28.septembrī VEF kamerzālē. Kopā ar Irmu Pavāri koncertā muzicēs baritons Nauris Indzeris un pianiste Helēna Laukmane.

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts?

Lasīt ogas, sēņot, ievākt zāļu tējas - tā ir Eiropā nemaz ne tik bieži novērota nodarbe 21. gadsimtā, tomēr latvieši to aizvien piekopj. Vienam tas ir sezonāls peļņas avots, citam - hobijs un relaksācija, vēl kādam gadu no gadu piekopta tradīcija, kas iezīmē gadalaika ritumu. Kā šī tradīcija turpinās mūsdienās?

Pieredzes pārradīšana ir vadmotīvs Latvijas Kultūras akadēmijas festivālam “Patriarha rudens”. Par dažādajām iespējam iepazīties ar jauno un topošo profesionāļu iestudējumiem un radītajām filmām interesēsimies Kultūras rondo.

Raidījuma temats šonedēļ ir gadiem ieilgušie būvdarbi uz Latvijas un Krievijas robežas, kā arī virkne tiesvedību, kas ir ar tiem saistītas. Epizodē padziļināti pētām ietekmīgu politiķu lomu šajos notikumos.

Ministra vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, sarunas ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

No 1. oktobra stāsies spēkā jauns parādu piedziņas regulējums, kas skars arī uzturlīdzekļu nemaksātājus. Tas izveidots ar mērķi veicināt iznākšanu no ēnu ekonomikas un alimentu parādu nomaksu. Vai kā tas veicinās atbildīgāku attieksmi pret saviem bērniem? 

Krievu vēsturnieks un kulturologs Aleksandrs Etkinds uzskata, ka Krievijas Federācijas sadalīšanās scenārijs ir ticamākais nākotnē. Ko par to teikuši citi raidījuma viesi - Dmitrijs Oreškins, Irina Tumakova un Valdis Klišāns?

Grāmatniecības uzplaukuma laiks – tā raksturojams Latvijas Republikas 20. – 30. gadu periods. Par jaunajām iespējām un tradīciju turpinājumu, par aizrautīgiem profesionāļiem un spēcīgu nozares arodbiedrību, arī par grāmatniecības tiesisko un poligrāfisko bāzi, stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām.

Pirmo reizi Saeimas vēsturē iedarbina mehānismu pret deputātiem par valsts valodas nezināšanu.

Rietumvalsti mēģina novērst pilna mēroga karu starp "Hizbullāh" un Izraēlu.

Labklājības ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) ideju, ka darbaroku trūkumu varētu risināt, saīsinot bērnu kopšanas atvaļinājumu, Rīgas ielās aptaujātie cilvēki vērtē pārsvarā negatīvi.

Ādažu militārajā poligonā valsts aizsardzības mācību “Namejs 2024” laikā aizvadīta viesu un mediju diena.

Paraolimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā paravieglatlētam Aigaram Apinim bija septītās, un tajās viņš izcīnīja desmito medaļu, šoreiz - sudraba, taču kopumā paraolimpiskajās spēlēs viņš ir izcīnījis pilnu medaļu komplektu. Tiekamies ar Aigaru Apini.

Paraolimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā paravieglatlētam Aigaram Apinim bija septītās, un tajās viņš izcīnīja desmito medaļu, šoreiz - sudraba, taču kopumā paraolimpiskajās spēlēs viņš ir izcīnījis pilnu medaļu komplektu. Tiekamies ar Aigaru Apini.

Paraolimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā paravieglatlētam Aigaram Apinim bija septītās, un tajās viņš izcīnīja desmito medaļu, šoreiz - sudraba, taču kopumā paraolimpiskajās spēlēs viņš ir izcīnījis pilnu medaļu komplektu. Tiekamies ar Aigaru Apini.

Raidījuma temats šonedēļ ir gadiem ieilgušie būvdarbi uz Latvijas un Krievijas robežas, kā arī virkne tiesvedību, kas ir ar tiem saistītas. Epizodē padziļināti pētām ietekmīgu politiķu lomu šajos notikumos.

Ilze Tigule ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Cēsīs. Pilsētas sirdī viņa kopā ar vīru un domubiedriem ir izveidojusi kafejnīcu „Rūsa”. Kafejnīcā gatavo labu kafiju, kokteiļus, kā arī pasniedz saldos konditorejas izstrādājumus un gardu rudzu maizi ar dažādām smērēm un piedevām. Ilze ar „rūsu” eksperimentē ne tikai virtuvē, bet arī uz tekstila.

 

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts?

Vecā Stendera 310 gadu atcerei
Pasakas par vēderu un locekļim, par gaili stāsta Venta Vecumniece

Ministra vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, sarunas ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

Zanes Zustas romāna "Nepieradināts putns" dramatizējums. 3.daļa.

Pieredzes pārradīšana ir vadmotīvs Latvijas Kultūras akadēmijas festivālam “Patriarha rudens”. Par dažādajām iespējam iepazīties ar jauno un topošo profesionāļu iestudējumiem un radītajām filmām interesēsimies Kultūras rondo.

Ilze Tigule ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Cēsīs. Pilsētas sirdī viņa kopā ar vīru un domubiedriem ir izveidojusi kafejnīcu „Rūsa”. Kafejnīcā gatavo labu kafiju, kokteiļus, kā arī pasniedz saldos konditorejas izstrādājumus un gardu rudzu maizi ar dažādām smērēm un piedevām. Ilze ar „rūsu” eksperimentē ne tikai virtuvē, bet arī uz tekstila.

 

No 1. oktobra stāsies spēkā jauns parādu piedziņas regulējums, kas skars arī uzturlīdzekļu nemaksātājus. Tas izveidots ar mērķi veicināt iznākšanu no ēnu ekonomikas un alimentu parādu nomaksu. Vai kā tas veicinās atbildīgāku attieksmi pret saviem bērniem? 

Lasīt ogas, sēņot, ievākt zāļu tējas - tā ir Eiropā nemaz ne tik bieži novērota nodarbe 21. gadsimtā, tomēr latvieši to aizvien piekopj. Vienam tas ir sezonāls peļņas avots, citam - hobijs un relaksācija, vēl kādam gadu no gadu piekopta tradīcija, kas iezīmē gadalaika ritumu. Kā šī tradīcija turpinās mūsdienās?