Šī diena vēsturē. 1945. gada 5. jūlijā, dažus mēnešus pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā, notika Lielbritānijas Parlamenta vēlēšanas. Tajās konservatīvie un viņu līderis Vinstons Čērčils cieta smagu sakāvi, līdz ar to valsts līdz desmitgades beigām nonāca leiboristu pārziņā.
*
Joprojām tukši un netīri – Vecrīgā pirmo stāvu skatlogi vismaz pāris gadus daudzviet izskatās pamesti. To logu un durvis rotā spilgtu krāsu plakāti ar uzrakstu „Iznomā telpas. Lai problēmu atrisinātu, Rīgas domē apsver iespējas mainīt nekustamā īpašuma nodokļa politiku.
Tukšie skatlogi ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā – Rīga ir zaudējusi daudzus ārvalstu tūristus, kuri Vecrīgā uzturēja dinamiku. – Tā secina tūrisma pētnieks. Ko domā eksperti, lai galvaspilsētas sirds nelīdzinātos spoku pilsētai?
*
Šovasar pēc astoņu gadu darba cēliena beidzot tika atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ieskauj grezno Dauderu namu Sarkandaugavā. Lai apmeklētāji par tā vērtībām varētu uzzināt vairāk, Dauderu muzejs trīs vasaras svētdienas aicina uz īpašām ekskursijām-piedzīvojumiem gida pavadībā – Svētdienas odiseja. Ekskursiju pirmā pieturas vieta būs pats Dauderu nams, kur apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties arī tādās telpās, kas ikdienā ir slēgtas, piemēram, vēsturiskajā vannas istabā. Pirmā ekskursija būs jau šo svētdien, 7.jūlijā.

Šodien suitu kultūrtelpā – UNESCO nemateriālā mantojuma vietā sākas 6. Starptautiskais burdona festivāls, kas vienkopus pulcēs folkloras kopas no Baltijas un ārvalstīm. Šoreiz festivāla tēma – „Nosargāt gadsimtus. Festivāla pirmā diena būs veltīta suitu kultūras mantojumam, kas cauri gadsimtiem nodots no paaudzes paaudzē. Festivālu Amatu mājā Alsungā atklās ar suitu lietišķās mākslas izstādi Pārmantošana.
*
Jau desmito reizi Cēsis piepildīs cilvēki, lai kopīgi diskutētu, skaidrotu, stāstītu, debatētu Sarunu festivālā LAMPA.

Baltkrievija šobrīd nav lielā starptautiskā fokusā, jo ir Ukraina, jo ir Izraēla un daudz citas krīzes pasaulē. Tā intervijā Latvijas Radio teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska. Viņa patlaban ir vizītē Latvijā. Cihanouska saka, ka par spīti citiem notikumiem pasaulē, Baltkrieviju nedrīkst aizmirst un opozīcija smagi strādā, lai par to atgādinātu.

Joprojām tukši un netīri – Vecrīgā pirmo stāvu skatlogi vismaz pāris gadus daudzviet izskatās pamesti. To logu un durvis rotā spilgtu krāsu plakāti ar uzrakstu „Iznomā telpas”. Lai problēmu atrisinātu, Rīgas domē apsver iespējas mainīt nekustamā īpašuma nodokļa politiku.

Šodien pievēršamies Latvijas ziņu medijiem "X" stundā. Vai medijiem ir izstrādāti savi rīcības plāni? Vai tie ir gatavi iespējamam karam vai militāram iebrukumam? Kā tie nodrošinās savas darbības nepārtrauktību dažādās krīzes situācijās?

Šovasar pēc astoņu gadu darba cēliena beidzot tika atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ieskauj grezno Dauderu namu Sarkandaugavā. Lai apmeklētāji par tā vērtībām varētu uzzināt vairāk, Dauderu muzejs trīs vasaras svētdienas aicina uz īpašām ekskursijām-piedzīvojumiem gida pavadībā – "Svētdienas odiseja".

Noglabāt lieko ogļskābo gāzi kokā. Tā vienkāršoti var raksturot lieko siltumnīcefektu radošo gāzu piesaistīšanas programmu. Raidījumā skaidrojam, kā tas darbosies dzīvē.

Krāpniecības radošumam nav robežu. No e-pastiem līdz pat krāpnieciskiem videokonferences zvaniem! Dziļviltojumi vienu dienu nebūs atšķirami no realitātes. Vai tomēr? Ciemos īstie, ne viltotie, Elviss Strazdiņš un Ēvalds Urtāns.

Ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka ieradusies Latvijā, lai tiktos ar dzejas un ukraiņu literatūras interesentiem. Saruna ar Jakimčuku un atdzejotāju un tulkotāju Māru Poļakovu Kultūras rondo studijā, iepazīstot arī viņas zināmāko dzejas krājumu "Абрикоси Донбасу", (Donbasa aprikozes).

Ir diezgan daudz dziedātāju, kurus uzreiz var atpazīt, nemaz viņus neredzot. Un viens no šādiem dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir arī slavenais grieķis Demiss Rusoss. Viņa balss bija pievilcīgi populāra - dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā.

Tiešraide no sarunu festivāla "Lampa". Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo?

Dodamies ciemos pie Ilzes un Jāņa Neideriem. Viņi ir arhitekti, piecu bērnu vecāki un pēdējo gadu lielākais notikums - Jānis, tuviem cilvēkiem nedaudz piepalīdzot, gada laikā pats uzbūvējis ģimenei māju. Tā celta Kocēnu pagastā, uz Jāņa vecvecāku zemes. Tas būtiski izmainījis ģimenes ikdienu.

Iznākusi senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs”, kurā ietvertie dzejoļi aptver laikaposmu no 3. līdz 13. gadsimtam. Tās sastādītājai Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam kaligrāfijas paraugus, ievadā pastāstot Ķīnas dzejas vēsturi, apkopojot  dzejnieku biogrāfijas, izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu.  

Koka divriteņu ērtums, pirmie Rīgā ražotie velosipēdi un jaunieguvums no Polijas – Leitnera fabrikā gatavotais dāmu velosipēds. Kopā Saulkrastu velosipēdu muzeja dibinātāju un vadītāju Jāni Sereginu ielūkosimies šo braucamo vēsturē un dažos spilgtos eksponātos.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) par jauno sabiedrisko mediju ombudu ievēlējusi komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, pasniedzēju un grāmatu autoru Edmundu Apsalonu, paziņojumā medijiem informēja SEPLP.

Ko aktierim nozīmē vasara un kā klājas neatkarīgā teātra pasaulē? Tiekamies ar Gerdu Lapošku un skaidrojam, vai viņam ir izdevies atrast darbu un kā klājies kritiķu atzinīgi vērtētajai monoizrādei "Goodbye, February".

Ko aktierim nozīmē vasara un kā klājas neatkarīgā teātra pasaulē? Tiekamies ar Gerdu Lapošku un skaidrojam, vai viņam ir izdevies atrast darbu un kā klājies kritiķu atzinīgi vērtētajai monoizrādei "Goodbye, February".

Ir diezgan daudz dziedātāju, kurus uzreiz var atpazīt, nemaz viņus neredzot. Un viens no šādiem dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir arī slavenais grieķis Demiss Rusoss. Viņa balss bija pievilcīgi populāra - dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā.

Guntis Karelis ir neirologs, vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kurā ir 150 darbinieku. Profesors izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātē. Darbā gūta atziņa: laikus saplānot ikdienā darāmo – svarīgo un neatliekamo vispirms, mazāk svarīgo pēc tam.

Noglabāt lieko ogļskābo gāzi kokā. Tā vienkāršoti var raksturot lieko siltumnīcefektu radošo gāzu piesaistīšanas programmu. Raidījumā skaidrojam, kā tas darbosies dzīvē.

Tā viduvējā. Pasaku stāsta Marta Marija Gruzdova

Tiešraide no sarunu festivāla "Lampa". Mediju un sabiedrības pētnieki aizvien biežāk runā par ziņu nogurumu un izvairīšanos no ziņām un analītiska satura. Vai ir atpakaļceļš? Vai medijiem ir jāpiemērojas šai tendencei un cik lielā mērā ir jāveicina sabiedrības interese par valstī un pasaulē notiekošo?

Latgaliešu literāta Alda Bukša kriminālromāns "Bruoli". 4. daļa. Dramatizējuma autore Rūta Dišlere. Iestudējuma mākslinieciskais vadītājs un režisors ir Kristaps Rasims.

Ir diezgan daudz dziedātāju, kurus uzreiz var atpazīt, nemaz viņus neredzot. Un viens no šādiem dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir arī slavenais grieķis Demiss Rusoss. Viņa balss bija pievilcīgi populāra - dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā.

Ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka ieradusies Latvijā, lai tiktos ar dzejas un ukraiņu literatūras interesentiem. Saruna ar Jakimčuku un atdzejotāju un tulkotāju Māru Poļakovu Kultūras rondo studijā, iepazīstot arī viņas zināmāko dzejas krājumu "Абрикоси Донбасу", (Donbasa aprikozes).

Guntis Karelis ir neirologs, vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kurā ir 150 darbinieku. Profesors izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātē. Darbā gūta atziņa: laikus saplānot ikdienā darāmo – svarīgo un neatliekamo vispirms, mazāk svarīgo pēc tam.

Dodamies ciemos pie Ilzes un Jāņa Neideriem. Viņi ir arhitekti, piecu bērnu vecāki un pēdējo gadu lielākais notikums - Jānis, tuviem cilvēkiem nedaudz piepalīdzot, gada laikā pats uzbūvējis ģimenei māju. Tā celta Kocēnu pagastā, uz Jāņa vecvecāku zemes. Tas būtiski izmainījis ģimenes ikdienu.

Krāpniecības radošumam nav robežu. No e-pastiem līdz pat krāpnieciskiem videokonferences zvaniem! Dziļviltojumi vienu dienu nebūs atšķirami no realitātes. Vai tomēr? Ciemos īstie, ne viltotie, Elviss Strazdiņš un Ēvalds Urtāns.