No ziemas miega modušies lāči, cilvēka tuvumā jau drošāk jūtas lūši, aizvien diskusijas par vilku sirojumiem lopkopju tuvumā. Kā klājas plēsējiem Latvijā? Ko zinām par šo dzīvnieku uzvedību un kā šīs zināšanas var palīdzēt sadzīvot ar Latvijas mežu iemītniekiem?

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma izstāde “Tiesības uz bibliotēku”. Izstāde atklāj notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadu. Tā rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Izstādi iepazīstam tās veidotāju Maijas Treiles, Paula Daijas, Kriša Salmaņa un grāmatzinātnieka Jāņa Krēsliņa sabiedrībā. 

Velsa ir slavena ne tikai ar satriecošo vēsturi, bet arī ar mūzikas un dziedāšanas tradīcijām. Viena no šīs zemes māksliniecēm ir Mērija Hopkina, kura pārliecinoši Velsas vārdu nesusi pasaulē. 3. maijā - dziedātāja nosvinēja 75 gadu jubileju un šīs dienas raidījumā mazāk par Velsu, bet vairāk par Mērijas Hopkinas dzīves gaitām.

Baudu man tagad dod klasiskā mūzika, grāmatas un krustvārdu mīklas – saka dziedātāja Margarita Vilcāne un atzīst, ka savas dziesmas mājās neklausās. Par dzimtas ceļiem Krievijā un pirmajām atmiņām no Rīgas, par estrādes dīvu konkurenci un kāpēc negribēja emigrēt – saruna ar Margaritu Vilcāni.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gadā daudzi trimdas latvieši sāka plānot atgriešanos dzimtenē. Kā bija atstāt dzīvi, kas bija stabila, prognozējama, lai iejustos un pielāgotos dzīvei Latvijā?

Saruna par jauno nedrošības laikmetu ar publicistu, vēsturnieku un Nacionālo bruņoto spēku virsleitnantu Robertu Rasumu.

Ainas Ozoliņas stāsta "Kā akmeņi lauka malā" dramatizējums. Lomās: Lidija Pupure, Helēna Romānova, Voldemārs Zenbergs, Edgars Siliņš. Ierakstīts 1986.gadā.

Viņai ļoti patīk uguns liesmas. Varbūt tādēļ, ka dotais vārds – Ināra – ir no arābu valodas un nozīmē „uguns gaisma. Psihoterapeite un narkoloģe Ināra Vārpa visu mūžu strādā ar cilvēkiem, palīdz viņu gājumu ievirzīt adekvātā, pašpietiekamā un sevis bagātinošā gultnē. 

No ziemas miega modušies lāči, cilvēka tuvumā jau drošāk jūtas lūši, aizvien diskusijas par vilku sirojumiem lopkopju tuvumā. Kā klājas plēsējiem Latvijā? Ko zinām par šo dzīvnieku uzvedību un kā šīs zināšanas var palīdzēt sadzīvot ar Latvijas mežu iemītniekiem?

Iznākusi senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs”, kurā ietvertie dzejoļi aptver laikaposmu no 3. līdz 13. gadsimtam. Tās sastādītājai Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam kaligrāfijas paraugus, ievadā pastāstot Ķīnas dzejas vēsturi, apkopojot  dzejnieku biogrāfijas, izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu.  

Velsa ir slavena ne tikai ar satriecošo vēsturi, bet arī ar mūzikas un dziedāšanas tradīcijām. Viena no šīs zemes māksliniecēm ir Mērija Hopkina, kura pārliecinoši Velsas vārdu nesusi pasaulē. 3. maijā - dziedātāja nosvinēja 75 gadu jubileju un šīs dienas raidījumā mazāk par Velsu, bet vairāk par Mērijas Hopkinas dzīves gaitām.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma izstāde “Tiesības uz bibliotēku”. Izstāde atklāj notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadu. Tā rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Izstādi iepazīstam tās veidotāju Maijas Treiles, Paula Daijas, Kriša Salmaņa un grāmatzinātnieka Jāņa Krēsliņa sabiedrībā.