Laikā no 8. līdz 9. februārim notiek Latvijas pāreja no BRELL elektrotīkla, kas savieno Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju, uz Eiropas elektrotīklu. Šis ir nozīmīgs solis valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Atbildīgās amatpersonas uzsver, ka iedzīvotāji pārslēgšanos praktiski nejutīs, tomēr elektroapgādes traucējumus, kas varētu ietekmēt arī mediju apraidi, pilnībā izslēgt nevar.

Latvijas pētnieku radīto ceļu segumu no vecām nolietotām riepām testē arī ASV. Riepu gumijas piedeva ceļu segumam mazina plaisu un risu veidošanos pie lielas slodzes un tas asfaltu kopumā padara ilgmūžīgāku un "zaļāku".
*
"Atpakaļ pie saknēm" – ar tādu nosaukumu Mencendorfa namā atklāta mākslinieka Gunta Granta gleznu izstādi. Viņš pērn bija nominēts prestižajai Jāzepa Pīgožņa balvai Latvijas ainavu glezniecībā.

Baltijas valstis šodien pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam. Par gatavību saruna ar KME ministru Kasparu Melni (ZZS).
*
Re:Baltica pētnieciskās žurnālistikas centra faktu pārbaudes ieraksts.

Zelta un trīs sudraba medaļas – tādu novērtējumu konkursā "Novada garša" iepriekšējos gadus saņēmis alūksnietis, uzņēmuma SIA "ND Zutis" saimnieks Nauris Drelnieks. Viņš izveidojis savu zīmolu "Pirāta kūpinājumi" un ir arī vienīgais, kurš kūpina Alūksnes ezera zušus.
*
Vardarbība dzemdībās pēdējos gados samazinās, tas secināts RSU pētījumā. Tajā vairākus gadus veiktas vairāk nekā 1000 sieviešu aptaujas visā Latvijā. Aptaujās reti parādās fiziskas vardarbības gadījumi, bet lielākā daļa sieviešu, kas saskārušās ar atbalsta personāla problēmām dzemdību laikā norāda tieši uz verbālu un emocionālu vardarbību.

Pagājušā gadsimta 30. gados Radiofonā spīkeri strādāja vēlāk pazīstamā dzejniece Mirdza Ķempe. Iepazīstam „Ķempes krēslu", kas vēl tagad atrodas radiomājā Doma laukumā 8, uzzinām kā pirmos soļus diktora amatā spēra mūsu ilggadīgā darbiniece, samtainās balss īpašniece Sandra Glāzupa, bet Ziņu dienesta rīta programmas Labrīt balss Lauris Zvejnieks stāsta, kāpēc viņam patīk runāt pie radio mikrofona.

Vai visiem stāstiem var ticēt? Par to domājam ar Grietu. Lasīsim Ilis grāmatu "BB stāsti. Stāsti un pasakas, stāstītas Benediktam un Bernadetai vienas nedēļas garumā" un Ievas Samauskas dzejoļu krājumu "Ko domā kalns par biz biz mārīti?".

Luīzes Pastores stāsta "Šis ir mans seriāls" radioiestudējums. 2. daļa. Pastores stāsts veltīts pusaudžiem, bet tajā valdošā gaisotne labi pazīstama arī šī brīža četrdesmitgadniekiem. Režisors Juris Jonelis, dramatizējuma autore Ingvilda Strautmane, skaņu režisors Reinis Bagāts. Jauniešu lomās Rīgas Doma Kora skolas audzēkņi. 2024.gada ieraksts.

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina tika nodibināta 1795. gadā. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kurš uztur un kopj Latvijas pirmās augstākās mācību iestādes atmiņu. Šogad, Academia Petrina dibināšanas 250. gadadienā, tiks rīkoti vairāki pasākumi.

Jani Rozentālu un Rūdolfu Blaumani esam pieraduši skatīt no sava – latviešu kultūras skatupunkta, somu mākslas un kultūras vēsturniece Sāra Vaherjoki-Honkalu rāda, kā tos pašus notikumus, vietas un cilvēkus redz somu sieviete Ellija, kurai divu mākslinieku savienībā nākas savas radošās ambīcijas nolikt malā.

Pārfrāzējot savulaik populāro lozungu, tas mūsdienās varētu skanēt apmēram tā - saku "Dzelzs vilks", domāju - Juris Kaukulis, saku Juris Kaukulis - domāju "Dzelzs vilks". Tiešām - šie vārdi jau vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā kļuvuši par sinonīmiem. Un šodien Juris ir kas daudz vairāk, kā tikai "Dzelzs vilka" līderis, viņš sevi pierādījis visdažādākajos mūzikas žanros.

Raidījuma lielā tēma ir autosports. Ja pirms dažām nedēļām ar Mārtiņu Sesku runājām par rallija aktualitātēm, tad šoreiz raidījumā viesosies viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes formulu braucējiem Tomass Štolcermanis.

Spēlē piedalās: Viktors Insbergs, Sanita Grīna, Mareks Kilups un Roberts Morics Mūrnieks

Turcijā, ko mēdz saukt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, bet kuras politiskā vide pēdējos gados ir strauji mainījusies, dzīvo arī latvieši. Tiekoties ar diasporas pārstāvjiem Turcijā, skaidrojam, cik liela ir tur mītošo latviešu kopiena, kā viņi pielāgojas vietējiem likumiem, normām un kulturālajām īpatnībām.

Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.

Raidījuma Kur kritiķiem nav vietas epizodē autori recenzē divus atšķirīgus darbus – pāvesta vēlēšanu trilleri "Konklāvs" un pašmāju vampīru dramēdiju "Mūžības skartie" –, kas daudzveidīgi aplūko žanra likumības, laicīgo un pārlaicīgo, kā arī to, kāpēc mūs piesaista vara, tradīcijas un mūžība.

"Medisonas apgabala tilti". Džeimsa Volera romāna fragmentu radiolasījums. Tulkojusi Amanda Aizpuriete. Režisore Antonija Apele. Piedalās: Olga Dreģe, Arnolds Liniņš un Roberts Zēbergs. Skaņu režisors Edgars Jackevičs. 1995. gada ieraksts.

Ciemojamies pie Sandra un Ievas Eizenbergiem Limbažu novada Salacgrīvas pagasta zemnieku saimniecībā "Robežnieki". No piena lopkopības uz graudu audzēšanu - tāds bijis saimnieku ceļš lauksaimniecībā.

Parasti mēs viņus pamanām lielajos sporta notikumos. Latvijas karoga krāsas tērpos un ar milzīgu atbildības nastu plecos, vai rokā. Bet ir arī ceļš, kas jānoiet, ziedojumi, kas jāveic, lai nonāktu uz visaugstākajām skatuvēm un lielākajos stadionos. Līna Mūze-Sirmā ir nopelnījusi daudz medaļu un apbalvojumu, bet vai visus, kurus vēlējusies? Vai sportā eksistē vārds – pietiekami?

Kas mudina iet neietus ceļus, spītīgi pretoties dabas mestiem izaicinājumiem un dažkārt būt pavisam vienam pasaules tālākajos nostūros? Tiekamies ar pētniekiem un ceļotājiem, kuri savu dzīvi saista ar tāliem maršrutiem un izaicinošām ekspedīcijām.

Pasaku par notikumiem sensenā pagātnē Laimīgajā ielejā stāsta Harijs Misiņš. 1976.gada ieraksts.

Dažādu pētījumu un aptauju dati liecina, ka seksuālā izmantošana un uzbrukumi joprojām ir sabiedrības problēma. Ko ar šo visu darīt un kā pasargāt sevi, pētām raidījumā.

Dodamies tālā ceļā uz Dienvidāziju, uz Pakistānu jeb oficiālā nosaukumā Pakistānas Islāma Republiku, uz valsti, kas robežojas ar Irānu, ar Afganistānu, Ķīnu un Indiju, uz valsti, kur nebūt ne vienkāršos apstākļos dzīvo arī kristiešu kopienas.

Pārfrāzējot savulaik populāro lozungu, tas mūsdienās varētu skanēt apmēram tā - saku "Dzelzs vilks", domāju - Juris Kaukulis, saku Juris Kaukulis - domāju "Dzelzs vilks". Tiešām - šie vārdi jau vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā kļuvuši par sinonīmiem. Un šodien Juris ir kas daudz vairāk, kā tikai "Dzelzs vilka" līderis, viņš sevi pierādījis visdažādākajos mūzikas žanros.

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina tika nodibināta 1795. gadā. Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kurš uztur un kopj Latvijas pirmās augstākās mācību iestādes atmiņu. Šogad, Academia Petrina dibināšanas 250. gadadienā, tiks rīkoti vairāki pasākumi.

Jani Rozentālu un Rūdolfu Blaumani esam pieraduši skatīt no sava – latviešu kultūras skatupunkta, somu mākslas un kultūras vēsturniece Sāra Vaherjoki-Honkalu rāda, kā tos pašus notikumus, vietas un cilvēkus redz somu sieviete Ellija, kurai divu mākslinieku savienībā nākas savas radošās ambīcijas nolikt malā.

Parasti mēs viņus pamanām lielajos sporta notikumos. Latvijas karoga krāsas tērpos un ar milzīgu atbildības nastu plecos, vai rokā. Bet ir arī ceļš, kas jānoiet, ziedojumi, kas jāveic, lai nonāktu uz visaugstākajām skatuvēm un lielākajos stadionos. Līna Mūze-Sirmā ir nopelnījusi daudz medaļu un apbalvojumu, bet vai visus, kurus vēlējusies? Vai sportā eksistē vārds – pietiekami?

Vai visiem stāstiem var ticēt? Par to domājam ar Grietu. Lasīsim Ilis grāmatu "BB stāsti. Stāsti un pasakas, stāstītas Benediktam un Bernadetai vienas nedēļas garumā" un Ievas Samauskas dzejoļu krājumu "Ko domā kalns par biz biz mārīti?".