Lai cīnītos ar atkarību, tūkstošiem cilvēku Latvijā ir brīvprātīgi lūguši viņiem aizliegt piekļūt azartspēlēm. Lai pretotos pārmērīgai tieksmei spēlēt uz naudu, viņi ir iekļāvuši sevi speciālā sarakstā - Pašatteikušos personu reģistrā.

Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja: „Tā nav panaceja, tas ir viens no veidiem kā sevi ierobežot, kā sevi atturēt.”

Pašatteikušos personu reģistram jāattur atkarīgie no spēlēšanas laimētavās gan klātienē, gan arī internetā. Tomēr tiešsaistē tas nedarbojas.

Jānis, vārds mainīts: „Ja man vēl nav izveidots elektroniskais maciņš, tad tā ir maksimums pusstunda. Ja ir jau kaut kādas iestrādnes, tad tās ir divas minūtes.”

Arī īstajās spēļu zālēs atkarīgie var šā vai tā piekļūt monētu automātiem.

Arnis, spēlējis azartspēles vairāk nekā 20 gadus: „Varbūt ne katrā. Bet, ja mēs taisītu eksperimentu, tad es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka no trijām zālēm es vienā ieietu. Tikai vajag "pasveķīt" naudiņu.”

Kādēļ Pašatteikušos personu reģistrs, kam jāpalīdz iedzīvotājiem atturēties no azartspēļu atkarības realitātē nedarbojas? Un kādēļ uzraudzības sistēma gan no inspekcijas, gan azartspēļu organizatoru puses ir nepilnīga, pētām Atvērto failu pusstundā.