Ģertrūdes ielā Rīgā, netālu no Satekles ielas, ir vecs daudzdzīvokļu nams. Pabalējusi ēka ielas malā. Par šo namu var teikt – ja vien sienas prastu runāt. Pirms 14 gadiem ap to vijās drāma, kuru atrisināja tikai tiesas spriedums.

Tiesas aprakstītajā nama izkrāpšanas shēmā figurē viltots testaments, notāre un nekustamo īpašumu biznesā zināmu cilvēku uzvārdi. Bet par vainīgu tika pasludināts tikai kāds 35 gadus vecs, plašākai publikai nepazīstams vīrietis.

Vai viņš tiešām darbojās viens?

Par īpašumu krāpšanu un notāru atbildību - raidījumā Atvērtie faili. Pētām īpašumu krāpšanas shēmu. Kad kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama mantinieks vēlas reģistrēt savu mantoto īpašumu, pēkšņi atklājas, ka tam jau ir cits īpašnieks.

Tante vēl 80. gados visu novēlēja tēvam, jo viņš bija vienīgais dēls savai mātei. Un tāpēc viņa mammas māsa visu viņam novēlēja.

Tā savu stāstu sāk īpašuma likumīgais šā brīža mantinieks. Viņš vēlas saglabāt anonimitāti, taču visu viņa teikto apliecina tiesu spriedumi, tāpēc mēs šo lūgumu respektējam. Sauksim viņu par Kristapu un viņa teikto ierunā radio kolēģi.

2006.gadā Kristapam nomira radiniece. Viņas tuvākais radinieks bija Kristapa tēvs. Tēvam kopā ar aizgājēju piederēja Ģertrūdes ielas dzīvojamā nama domājamās daļas. 

Pēc tantes nāves mantinieks, Kristapa tēvs, devās pie notāres noformēt mantojumu. Bet notāre viņam ieteica nesteigties, sakot, ka citu mantinieku nav. Deva padomu vispirms sakārtot dokumentus, jo īpašums nebija ierakstīts Zemesgrāmatā. Notāre mantojuma lietu neatvēra.

Kad pagāja pusgads, tēvs aizgāja uz Zemesgrāmatu un tad viņam teica – re, kur ir īpašnieks, kurš Zemesgrāmatā reģistrēts. Bija sludinājums „Latvijas Vēstnesī”, ar aicinājumu pieteikties mantiniekiem. Termiņš ir pagājis. Viss ir noticis. 

Gan Rīgas, gan lauku īpašums, kuru arī vajadzēja mantot no tantes, pēkšņi izrādījās cita cilvēka – Gunāra Groza – īpašumā.

Viņam bija privāts testaments, kuru viņš pats bija rakstījis. Kuru bija apstiprinājuši trīs vīri, kurus viņš kaut kur satika.

Tiesas spriedumā rakstīts, ka Groza krogā „Hali-Gali”, kas atrodas netālu no vērtīgā īpašuma, uzrunājis trīs vīriešus. Viņi krogā slīcinājuši bēdas par neatrasto darbu. Groza nepazīstamo trijotni aicinājis kļūt par lieciniekiem privātā testamenta lietā. Sacījis, ka tante pirms nāves gribot atstāt īpašumu. Viens no viņiem devies līdzi uz kādu dzīvokli, kur blakus istabā dzirdējis kādu cilvēku vaidam. Tā viņi uzņēmušies būt par lieciniekiem un parakstījuši privāto testamentu. 

Ar šo viltoto testamentu Groza devās pie notāres Ingūnas Bobrovskas, ar viņas svētību tika pie sveša īpašuma un tūlīt to mēģināja notirgot.