"Zālamana sakāmvārdi ir īss un aplam skaidrs ievads cilvēka nebeidzamajam dialogam ar Radītāju, nežēlīgajai Ījaba grāmatai. Ījabs izrādās Gudrības skolas labākais un tāpēc nelaimīgākais klausītājs, taču mācību gada noslēgumā taisni viņš saņems Radītāja visaugstāko novērtējumu.

Es ar klāt ar savu grēku tarbu: "Lūdzu, uzklausi, mīļais Dieviņ! Liec man Ījaba skolu nobeigt attālināti. Centos čakli špikot no Gudrības un brīvstundās man patika staigāt pārī ar viņu. Stāvot pie tāfeles ieklausījos Tavu kalpu priekšā teiktajā un atbildēju skaidri un īsi “neieved mani kārdinājumā.  Zinu pavasaris nāks ar eksāmenu. Pasargā mani no lieka, kaut pelnīta kauna un pārāk liela, kaut derīga, pamācoša kauna.""

Apgāda “Zinātne” iedibinātajā sērijā “Literatūras pieminekļi” drīzumā iznāks “Zālamana sakāmvārdi” - viens no interesantākajiem senebreju literatūras pieminekļiem valodas, sižetu un vēstījuma ziņā,

Bībeles, Vecās Derības tekstos tie atpazīstami kā Salamana pamācības. Nosaukumu “Zālamana sakāmvārdi” devis tulkotājs Uldis Bērziņš (1944-2021), un viņa, vēl šī gada februārī rakstīti, ir ievadvārdi gaidāmajai grāmatai, un nu jau – citēti – arī raidījuma  ievadā.

Raidījumā Augstāk par zemi stāsts par gaidāmo grāmatu “Zālamana sakāmvārdi” ir ne tikai par notikumu - Vecās Derības teksta sekulāra tulkojuma iznākšanu, bet arī par tulkotāja Ulža Bērziņa grandiozo plānu mūža garumā - likt latviski ieskanēties iespējami daudziem pasaules “lielajiem” tekstiem. Arī par ilggadīgo sadarbību ar mākslinieci Liliju Dineri, kura literatūras pieminekļu tulkojumu ilustrācijās radījusi veselu senatnes tēlu pasauli. Un arī par apgāda “Zinātne”, nu jau vairākus gadu desmitus turpināto sēriju “Literatūras pieminekļi”. Sērijas kanons blakus tulkotāja priekšvārdam paredz vietu arī zinātniskajiem komentāriem, “Zālamana sakāmvārdiem” tos rakstījis Ilmārs Zvirgzds.

Apgāda “Zinātne”, sērijas “Literatūras pieminekļi” pastāvēšana deva iespēju tās darbu tulkotājiem domāt ar vērienu, plānot un paļauties, ka tulkojumi, kas reizēm prasīja nepārskatāmi ilgu laiku, tiks izdoti. Jau 1997. gadā, kad Ulža Bērziņa tulkojumā ar nosaukumu “Ījabs” iznāca Ījaba grāmata, ieceres bija skaidras. Pirms tam, 1993. gadā, Knuts Skujenieks ar nosaukumu “Dziesmu dziesma” bija iztulkojis Salamana Augsto dziesmu, Ulža Bērziņa tulkojumā 2000. gadā iznāca “Pulcētājs”, 2005. gadā "Slavinājumi” jeb Psalmu grāmata.

Bībeles biedrības vadībā tapušais Bībeles jaunais tulkojums tika pabeigts 2012. gadā, atšķiras no sērijā “Literatūras pieminekļi” izdotajiem Vecās Derības tekstu tulkojumiem. Sekulārā tulkojumā tulkotājs drīkst ļauties dzejnieka intuīcijai, nesekot tradīcijai vai reliģiskiem kanoniem, saprast un izdzīvot šos tekstus kā lasītus pirmoreiz. Taču tāpēc arī apjomīgās komentāru sadaļas, kas skaidro un pamato izdarītās izvēles vai saprašanas kontekstu. Līdzšinējiem sērijas tulkojumiem no senebreju valodas.

“Zālamana sakāmvārdus” papildinās māksliniece Lilijas Dineres veidota vizuāli tveramu tēlu pasaule. Un jāatzīst, ka tieši Lilija Dinere bija tā, kas iniciēja šī raidījuma tapšanu – mudināja sekot Ulža Bērziņa pēdējā tulkojuma ceļam pie lasītājiem, Uldim aizejot, vēlējās Radio pastāstīt par ilggadējo sadarbību. Tā sākās 1993. gadā, kad Ulža Bērziņa no vecoguzu valodas tulkotais teiku krājums “Mana vectēva Korkuda grāmata”. Šai raidījumā minētās “Literatūras pieminekļu” sērijas ietvaros viņa ilustrējusi “Ījabu”, “Slavinājumus”. Kopā ar dēlu Robertu Dineru arī senfranču eposu “Rolanda dziesma”, “Eddas dziesmas”.

Sadarboties ar autoru, saka Lilija Dinere, es iemācījos strādājot ar mātes, Cecīlijas Dineres dzejas krājumiem, bet interese par seno sākusies ar Fransuā Vijona dzejas grāmatu.

Lilija Dinere savus zīmējumus negrib saukt par ilustrācijām. Viduslaikos manuskriptu, kurā tekstu papildināja īpaši izzīmēti burti, miniatūru zīmējumi, sauca par iluminētu manuskriptu. Iluminācija kā teksta nevis burtiska attēlošana, bet izgaismošana, teksta pārrakstītāja kā lasītāja dialogs ar grāmatu, radot tekstam paralēlu tēlu pasauli. Mums vairs nav iespējas pajautāt, bet zinot, cik izcili Uldis Bērziņš pats lasīja – skandēja, deklamēja, šņāca un vaimanāja – lasot citiem priekšā paša tulkotos tekstus, domāju, ka viņš augstu novērtēja iespēju drukātā formātā uz sava lasītāja maņām iedarboties caur vizuālo tēlu pasauli. Radītie tēli ir pašpietiekami mākslas darbi, kas savu dzīvi turpina Lilijas Dineres, arī Roberta Dinera mākslas izstādēs. Māksliniece atzīst, ka tie mēdzot pārceļot arī no grāmatas uz grāmatu, mainoties raksturā.

“Zālamana sakāmvārdu” tulkotāja priekšvārdam Uldis Bērziņš devis apkopojumu virsrakstā – “Ievads mūžīgai tiešsaistei”. Savāds ir bijis laiks, kur šis priekšvārds tapis, pandēmijas laiks, kad cilvēks no cilvēks nošķirts, saiknes uztur tiešsaistes notikumos un sarunās. Vai cilvēka dialogs ar Dievu varētu būt tikpat īsts un vienlaikus netverams kā virtuālā saziņa? “Zālamana sakāmvārdi” sola, ka cilvēks, izgājis Gudrības skolu, spēj rīkoties pareizi, izprast pasauli un lietu kārtību. Līdz brīdim, kad Ījabs uzzina, ka Dievs nākamajā līmenī spēlē pēc cilvēka prātam jau atkal nesaprotamiem noteikumiem. Kā tur īsti ir? Pati iespēja saprast vai nesaprast dota tikai tiešsaistē.